Par Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēdi

Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vadībā trešdien, 27. aprīlī, sprieda par Padomes pastāvīgo tematisko darba grupu dibināšanu un narkomānijas slimnieku policijas profilaktiskās uzskaites sistēmu.


Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vadībā trešdien, 27. aprīlī, sprieda par Padomes pastāvīgo tematisko darba grupu dibināšanu un narkomānijas slimnieku policijas profilaktiskās uzskaites sistēmu.

Padome nolēma dibināt četras patstāvīgās darba grupas narkomānijas un narkotiku izplatības ierobežošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju darba koordinācijas mehānisma stiprināšanai, kā arī ātrākai informācijas apmaiņas un sadarbības nodrošināšanai. Institūcijām, kuras padome nozīmēja par atbildīgajām, mēneša laikā jāizveido pieprasījuma samazināšanas (narkomānijas profilakses, ārstniecības un rehabilitācijas) koordinācijas darba grupu; piedāvājuma samazināšanas (nelegālo narkotiku izplatības ierobežošanas) koordinācijas darba grupu, narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās aprites uzraudzības koordinācijas darba grupu un informācijas apkopošanas, izpētes un izvērtēšanas darba koordinācijas darba grupu. To darbību, sastāvu un funkcijas apstiprinās Padomes priekšsēdētājs - Ministru prezidents.

 

Padome atzina, ka izveidojamajā narkomānijas izplatības ierobežošanas koordinācijas mehānismā ir ļoti būtiski iesaistīt pēc iespējas plašāku institūciju loku, īpašu uzmanību pievēršot pašvaldību iesaistīšanai.

 

Īpaši plašas diskusijas Padomes locekļu starpā izraisīja Valsts policijas ierosinātais jautājums par iespējām svītrot Ārstniecības likumā paredzēto normu, kas nosaka, ka Valsts policija veic narkotiku atkarīgo personu piespiedu psihosociālo rehabilitāciju, papildus ārstu narkologu uzturētajai narkomānu uzskaitei ņemot šīs personas arī savā uzskaitē un brīdinot tās par nepieciešamību ārstēties no atkarības.

 

Ievērojot, ka Valsts policija pamatā izpilda represīva, nevis sociāla rakstura funkcijas, šāda policijas veiktā uzskaite robežojas ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Turklāt ilggadēja policijas pieredze liecina, ka, neparedzot kādas sankcijas par policijas izteikto brīdinājumu nepildīšanu, faktiski šī uzskaite nesasniedz tās pamatmērķi un personas neuzsāk ārstēšanos.

 

Tomēr sabiedrības interesēs ir, lai policijai būtu pieejama visa informācija par narkotiku atkarīgajiem kā par iespējamajiem likumpārkāpējiem, kuru atkarības izraisīto blakusparādību dēļ var ciest nevainīgi apkārtējie cilvēki.

 

Padome atzina šo jautājumu par būtisku, bet diskutablu, un rekomendēja Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai izveidot starministriju darba grupu jautājuma tiesiskai un sabalansētai atrisināšanai.

 

Padomes sēdē Veselības ministrijas Farmācijas departaments un Narkoloģijas valsts aģentūra sniedza informāciju par tiesiskā regulējuma risinājumiem un to virzību jautājumā par narkotiku atkarības aizstājterapijā izmantojamā medikamenta butrinorfīna jeb "subotex" izrakstīšanu citu ES valstu pilsoņiem.

 

Latvijā salīdzinot ar Skandināvijas valstīm ir salīdzinoši vieglāk saņemt recepti un iegādāties šo medikamentu, tāpēc pēdējā laikā palielinājies to atkarīgo personu skaits, kas no Skandināvijas valstīm (pārsvarā Somijas) ierodas Latvijā, nolūkā iegādāties minēto līdzekli. Tas savukārt Latvijas un Skandināvijas valstu tiesībsargājošajām iestādēm rada bažas par iespējamo medikamenta nokļūšanu Skandināvijas melnajā tirgū.

 

Veselības ministrija un Narkoloģijas valsts aģentūra ir uzsākusi darbu pie minētā medikamenta izrakstīšanas un izmantošanas procedūras uzlabošanas nolūkā novērst šīs problēmas palielināšanos tā, lai vienlaikus netiktu ierobežotas Latvijas pacientu legālās piekļuves iespējas šādas aizstājterapijas programmām.

 

Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome ir no citām politiskās koordinācijas veidojumiem neatkarīga politiska institūcija, kuras uzdevumos ietilpst koordinēt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu un citu publisko un privāto tiesību subjektu darbību narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās un nelegālās aprites kontrolē un narkomānijas novēršanā un apkarošanā. Padomi vada Ministru prezidents un tās sastāvā ir iekšlietu ministrs, tieslietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, Finanšu ministrijas valsts sekretārs, veselības ministrs, Nacionālo Bruņoto spēku štāba priekšnieks, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors, Narkoloģijas valsts aģentūras direktors, Valsts policijas Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks un Latvijas Policijas akadēmijas rektors. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgs piedalīties ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota persona.


Atpakaļ