Par Iekšlietu ministrijas dienestu disciplinārpraksi 2005. gada pirmajā ceturksnī

Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu darbiniekiem par izdarītajiem dienesta disciplīnas pārkāpumiem 2005. gada pirmajā ceturksnī piemēroti 374 disciplinārsodi, kas ir par 33% mazāk kā 2004. gada pirmajos trīs mēnešos (558), liecina IeM Galvenās inspekcijas apkopotā statistika.


Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu darbiniekiem par izdarītajiem dienesta disciplīnas pārkāpumiem 2005. gada pirmajā ceturksnī piemēroti 374 disciplinārsodi, kas ir par 33% mazāk kā 2004. gada pirmajos trīs mēnešos (558), liecina IeM Galvenās inspekcijas apkopotā statistika.

Kopējo disciplinārsodu skaita samazināšanos veicināja Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā

 

Gandrīz trīs ceturtdaļas – 74% (278 disciplinārsodi) no kopējā disciplinārsodu skaita - piemēroti Valsts policijas (VP), 17% (64) Valsts robežsardzes (VRS), bet 7% (25) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem.

 

Šī gada pirmajā ceturksnī disciplinārsodu skaits samazinājās visās lielākajās IeM sistēmas iestādēs – VP par 27% (2004.gada pirmajā ceturksnī - par 6%), VUGD par 41% (30%) un VRS par 46% (34%).

 

IeM sistēmas iestāžu darbiniekiem piemērotos disciplinārsodus nosacīti var iedalīt divās daļās – bargajos disciplinārsodos, kuri no piemērošanas brīža ir spēkā gadu, un pārējos disciplinārsodos. Apskatāmajā laika periodā bargākie disciplinārsodi piemēroti 23% gadījumu. No dienesta IeM iestādēs atlaisti 17 (par 47% mazāk kā pagājušā gada pirmajā ceturksnī), atbrīvoti no amata, ieceļot zemākā amatā – 7 (mazāk par 42%), pazemināti dienesta pakāpē par vienu pakāpi – 16 (vairāk par 46%), bet brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam – 34 darbinieki (mazāk par 3%).

 

Otrajā, ievērojami lielākajā daļā ietilpstošie pārējie disciplinārsodi ir piezīmes un rājieni. 77% gadījumu pieļautie disciplinārpārkāpumi nav bijuši tik smagi, lai piemērotu bargākus disciplinārsodus.

 

2005. gada pirmajā ceturksnī 360 no disciplināri sodītajiem ir IeM sistēmas iestāžu darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, no kuriem 195 darbinieki ir no ierindas un jaunākā komandējošā sastāva, bet 165 – no vidējā, vecākā un augstākā komandējošā sastāva.

 

Šī gada pirmajos trīs mēnešos lielākā daļa (81%) no visiem disciplīnas pārkāpumiem izdarīti tieši dienesta laikā, bet pārējie (19%) - ārpus dienesta laika.

 

2005. gada pirmajā ceturksnī par dienesta disciplīnas pārkāpumiem, kas saistīti ar apreibinošo vielu lietošanu, IeM sistēmas iestāžu darbiniekiem piemēroti 36 disciplinārsodi, no kuriem 15 piemēroti par šāda veida pārkāpumiem pieļautiem tieši dienesta laikā, bet ārpus dienesta laika – 21. Alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē pieļauto dienesta disciplīnas pārkāpumu kopējais skaits katru gadu samazinās. Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu šogad apreibinošo vielu ietekmē izdarīto pārkāpumu kopējais skaits samazinājies par 37%, savukārt tieši dienesta laikā - samazinājies par 46%.

 

Šī gada pirmajos trīs mēnešos pret 18 personām, kas nozieguma izdarīšanas brīdī bija IeM darbinieki, celtas apsūdzības par šajā un iepriekšējos gados (2003. – 2004.) izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šis skaits ir par 28% samazinājies, salīdzinot ar pagājušo gadu, un ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā.

 

Šogad notiesātas 17 personas (2004. gada pirmajā ceturksnī – 10), kas noziedzīgos nodarījumus izdarījušas laika posmā no 1998. līdz 2005. gadam un to izdarīšanas brīdī bijušas kādas no IeM sistēmas iestādes darbiniekiem. Šis skaits ir tikpat liels kā 2001.gada attiecīgajā laika periodā un ir augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā.

 

Vairāk nekā puse no notiesātajiem (11 personas) notiesātas par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, kas šogad ir par sešām notiesātām personām vairāk. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu skaits ir dubultojies.

 

IeM sistēmas iestādēs nepārtraukti samazinās pamatoti dienesta šaujamieroču izmantošanas gadījumi. 2005. gada pirmajā ceturksnī fiksēti astoņi šādi gadījumi (par 56% mazāk kā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā), kur katrā no tiem bija iesaistīts pa vienam VP darbiniekam.

 

VP darbinieku izdarītie 19 šāvieni salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā izdarīto šāvienu skaitu (42 šāvieni) ir samazinājušies par 55%, un šis skaits ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Tomēr jāatzīmē, ka pagājušajā gadā fiksētais salīdzinoši lielais daudzums izdarīto šāvienu nav raksturīgs pēdējo gadu laikā stabilajam notikumu un izdarīto šāvienu skaitam.

 

Minētie policijas darbinieki šaujamieročus izmantojuši, aizturot likumpārkāpējus – piecos, bet apturot transporta līdzekļus – trīs gadījumos.

 

Šī gada pirmajos trīs mēnešos fiksēti deviņi pamatotas dienesta šaujamieroču pielietošanas gadījumi, kur katrā no tiem šaujamieroci pielietojis pa vienam VP darbiniekam. Pielietošanas gadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā fiksēto par vienu gadījumu samazinājies un ir tāds pats kā 2003. gadā.

 

VP darbinieki kopumā izdarījuši 27 (2004. gada pirmajā ceturksnī – 29) mērķtiecīgus šāvienus, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pēdējo četru gadu laikā.

 

Četros gadījumos šaujamieroči pielietoti, lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli, un ja nav citas iespējas viņu aizturēt. Piecos gadījumos VP darbinieki šāvuši, lai padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.

 

Šī gada pirmajā ceturksnī nav pieļauts neviens gadījums, kad IeM sistēmas iestādes darbinieka rīcība ar dienesta šaujamieroci būtu kvalificējama kā nepamatota. Pēdējo četru gadu attiecīgajos laika periodos ir fiksēti tikai divi nepamatoti šaujamieroča izmantošanas gadījumi (2003. un 2004. gadā), kuru rezultātā nevienas personas veselībai nav nodarīts kaitējums.

 

Šogad notikuši 97 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ar IeM sistēmas iestāžu dienesta transporta līdzekļu līdzdalību, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 4%. CSNg skaits ir tāds pats kā 2003. gada attiecīgajā laika periodā, no kā var secināt, ka pēdējo trīs gadu laikā kopējais CSNg skaits praktiski ir vienāds.

 

Tieši IeM sistēmas iestāžu darbinieku vainas dēļ pirmajos trīs mēnešos izraisīti 29 CSNg, kas ir par 19% mazāk kā gadu iepriekš (2004.gada pirmajā ceturksnī – 36 CSNg). Tāpat kā iepriekšējo četru gadu attiecīgajos laika posmos bojā gājušo personu nav, bet miesas bojājumus guvušas 4 personas.

 

2005. gada pirmajos trīs mēnešos, pildot dienesta pienākumus, cietis 51 IeM sistēmas iestāžu darbinieks (2004.gadā – 37). Salīdzinot šo skaitu ar iepriekšējo gadu attiecīgajos laika periodos fiksēto, tas ir augstākais pēdējo piecu gadu laikā, taču no šiem cietušajiem neviens, tāpat kā iepriekšējos trīs gados, bojā nav gājis.


Atpakaļ