Par tikšanos ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs I.Emsis un komisijas konsultants A.Panteļējevs šodien, 20.maijā, apsprieda nepieciešamos likumdošanas grozījumus publisku pasākumu rīkošanas likumdošanā.


Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs I.Emsis un komisijas konsultants A.Panteļējevs šodien, 20.maijā, apsprieda nepieciešamos likumdošanas grozījumus publisku pasākumu rīkošanas likumdošanā.

 

Savukārt I.Emsis uzsvēra, ka Nacionālās drošības komisija ir nobažījusies par sabiedrībā notiekošo radikalizāciju un polarizāciju. „Radikālie spēki jūtas aizvien labāk un drošāk, bet cietēji no tā ir normālas, integrētas vides veidotāji un atbalstītāji,” pauda deputāts.

 

Amatpersonas vienojās konceptuāli atbalstīt Valsts policijas (VP) un Drošības policijas (DP) iesniegtos likumdošanas grozījumu priekšlikumus, ar kuru juridisku izstrādi nodarbosies Iekšlietu ministrijā (IeM) izveidota darba grupa. Tās sastāvā strādās IeM, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Rīgas domes, VP, DP un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Uz pirmo sēdi darba grupa varētu sanākt jau nākamnedēļ.

 

VP un DP aicina pilnveidot likumdošanu par masu pasākumu, gājienu, piketu un sapulču rīkošanu, paredzot noteikt šādu pasākumu rīkošanas ierobežojumus vai pat aizliegumus konkrētās piemiņas vietās un noteiktās piemiņas dienās gadījumos, ja šo pasākumu mērķis nav savienojams vai ir pretrunā ar šīs vietas vai dienas simbolisko nozīmi. DP norāda, ka līdzīga norma darbojas Vācijā.

 

Tāpat priekšlikumos ieteikts palielināt likumā noteikto pasākumu norises attālumu no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī piemiņas vietām. Tāpat policija ierosina noteikt, ka pasākuma organizatori un vadītāji nedrīkst būt iepriekš krimināli vai administratīvi sodītas personas.

 

Policija arī lūdz Saeimu izskatīt un apstiprināt jau pirms vairākiem gadiem sagatavoto un parlamentā iesniegto Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumu, kas ievērojami palīdzētu policijai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.

 

Amatpersonas atzina, ka etnisku un reliģisko kopienu svētvietu un piemiņas vietu aizsardzības nodrošināšanai būtu jāvērtē arī iespējas bargāk vērsties pret kapu apgānītājiem.

 

Diskusijā arī tika atzīts, ka pašvaldībām būtu vairāk jāiesaistās dažādu atceres dienu un pasākumu organizēšanā, līdz ar to arī uzņemoties daļu atbildības par sabiedrisko kārtību un drošību to norises laikā.

 

Lai uzklausītu sabiedrības pārstāvju un ekspertu viedokli par iecerētajiem likumdošanas grozījumiem, iekšlietu ministrs 30.maijā sasauks IeM Sabiedriski konsultatīvās padomes sēdi.

 

Jau vēstīts, ka rosināt likumdošanas grozījumus iekšlietu ministrs nolēma pēc incidenta pie Brīvības pieminekļa 4.maijā, kad ekstrēmistiski noskaņotas personas mēģināja izjaukt valsts augstāko amatpersonu ziedu nolikšanas ceremoniju par godu Latvijas neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai, bet vēlāk izraisīja nekārtības.

Atpakaļ