Par tikšanos ar Rīgas sinagogas rabīnu M.Glāzmanu

Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons piektdien, 17. jūnijā, tikās ar Rīgas sinagogas rabīnu Mordehaju Glāzmanu, lai pārrunātu Iekšlietu ministrijas un Latvijas ebreju kopienas sadarbības iespējas etniskās un reliģiskās neiecietības un rasisma izpausmju novēršanā.


Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons piektdien, 17. jūnijā, tikās ar Rīgas sinagogas rabīnu Mordehaju Glāzmanu, lai pārrunātu Iekšlietu ministrijas un Latvijas ebreju kopienas sadarbības iespējas etniskās un reliģiskās neiecietības un rasisma izpausmju novēršanā.

Tikšanās laikā rabīns ar nožēlu atzina, ka kopš pagājušās vasaras Latvijā var runāt par reliģiskās neiecietības un antisemītisma gadījumiem. M.Glāzmans pieļāva, ka etniskās un reliģiskās neiecietības pieaugums sabiedrībā varētu būt saistīts ar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā un vispasaules globalizācijas tendenci.

 

Rabīns uzsvēra, ka etniskās neiecietības un antisemītiskus izlēcienus galvenokārt pieļauj jaunieši, kas iesaistījušies radikāli noskaņotos grupējumos, kā, piemēram, tā dēvētajā skinhedu kustībā, turklāt visbiežāk tie saistīti ar alkohola reibumu. Viņš norādīja, ka šo grupējumu darbība aktivizējas vasarā, kad jaunieši pulcējas, lai kopīgi izklaidētos un pavadītu brīvo laiku. M.Glāzmans aicināja policiju pievērst lielāku uzmanību alkohola lietošanas kontrolei, īpaši jauniešu vidē.

 

Savukārt iekšlietu ministrs uzsvēra, ka Iekšlietu ministrija un policija jauniešu kustību radikalizācijas tendencei un ekstrēmisma izpausmēm pievērš īpašu uzmanību. „Latvijā nedrīkst pieļaut un netiks pieļautas tādas skinhedu aktivitātes kā Krievijā, kur no ekstrēmistiem cietuši un gājuši bojā vairāki ārvalstu studenti,” uzsvēra ministrs.

 

Ē.Jēkabsons atzina, ka zināmā mērā jauniešu grupējumus uz ekstrēmistiskiem izlēcieniem provocē politiķi, kas atļaujas publiski lietot radikālus un antisemītiskus izteicienus vai tieši un netieši atbalsta sabiedrisko kārtību un drošību apdraudošus pasākumus. Ē.Jēkabsons nosodīja šādu rīcību, uzsverot, ka ”lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nosoda jebkuras rasu neiecietības, nacionālā naida un antisemītisma izpausmes”.

 

Ē.Jēkabsons un M.Glāzmans pārrunāja arī Latvijas vēstures interpretācijas jautājumus un ar to saistītos pēdējā laika notikumus. Rīgas sinagogas rabīns pauda satraukumu par to, ka atsevišķo radikālo organizāciju radītā konfliktsituācija 16.martā un 4.maijā var veicināt vēl citu ekstrēmistisku organizāciju aktivizēšanos. Viņš arī atzina, ka šo notikumu neadekvātais atspoguļojums vairākos ārvalstu masu medijos ir radījis pārspīlētu negatīvu priekšstatu par Latvijā notiekošo.

 

Savukārt iekšlietu ministrs pauda nožēlu, ka „šī diena ir kļuvusi par skatuvi, ko radikālās organizācijas izmanto populistiskiem mērķiem”. „Tā ir kļuvusi par starptautiskas spriedzes dienu, kur Latvija ir kā ķīlnieks strīdā par to, kura armija bija sliktāka – nacistiskā, kas iznīcināja miljoniem cilvēku, vai sarkanā, kas, uzvarot nacismu, atnesa ciešanas miljoniem krievu, ebreju, ukraiņu, latviešu un citu nāciju cilvēkiem,” sacīja Ē.Jēkabsons.

 

Iekšlietu ministrs uzskata, ka sabiedrības radikalizācijas problēma ir jārisina kompleksi – gan ar likumdošanas pilnveidi un apmācību stiprinot policijas spēju ierobežot ekstrēmisma izpausmes, gan veicot sabiedrības izglītošanu. Viņš uzsvēra, ka policija nevar viena pati uzņemties sabiedrības audzināšanas funkciju, par to jādomā jau ģimenē un skolā.

 

Iekšlietu ministrs arī aicināja ebreju kopienu iesaistīties sabiedrības izglītošanas darbā, iepazīstinot ar izcilām ebreju tautas mākslas un kultūras personībām, kas dzīvojušas un strādājušas Latvijā, kā arī ar ebreju tautas vēsturi un reliģiju. Ministrs uzskata, ka šādā veidā, Latvijā dzīvojošajām dažādajām tautām iepazīstot vienai otras vēsturi un tradīcijas, veidojas savstarpējā cieņa un izpratne, kur nav vietas neiecietībai un aizspriedumiem.

 

Sarunas noslēgumā iekšlietu ministrs savā, valdības un Latvijas tautas vārdā atvainojās rabīnam par nesen notikušo incidentu, kad grupa jauniešu Vecrīgā izkliedza pret viņu vērstus saukļus. Savukārt M.Glāzmans pauda gandarījumu par to, ka iekšlietu ministrs izprot reliģiskās un etniskās neiecietības problēmu un ir gatavs to risināt. „Ja šo problēmu zina un atzīst, tad ir iespējams rast ceļu tās novēršanai,” pauda rabīns.


Atpakaļ