Valsts iekšējā drošība atrodas krīzes priekšvakarā

Saistībā ar ziņu aģentūrā BNS publicētajiem materiāliem par Iekšlietu ministrijas plāniem triju gadu laikā dubultot darbinieku algas un premjera Aigara Kalvīša reakciju, kurā šis projekts tika nodēvēts par populismu, iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons uzskata par nepieciešamu informēt sabiedrību, ka valsts drošības sistēma ir krīzes priekšvakarā.


Saistībā ar ziņu aģentūrā BNS publicētajiem materiāliem par Iekšlietu ministrijas

 

Situācijas nopietnību apliecina arī fakts, ka Valsts policijas skola šopavasar pirmo reizi kopš tās dibināšanas nav spējusi nokomplektēt mācību grupu, savukārt Valsts robežapsardzības koledžā mācīties vēlošo jauniešu skaits šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija desmit reizes mazāks. Par Iekšlietu ministrijas materiāli tehnisko aprīkojumu katrs var pārliecināties, ieejot tuvākajā policijas iecirknī vai ugunsdzēsības depo. Jāatzīmē, ka Iekšlietu ministrijā patlaban izstrādātais algu paaugstināšanas projekts ļaus saglābt tikai pašu elementārāko, proti, nodrošināt sabiedrisko kārtību uz ielas un masu pasākumos. Stāvokļa nopietnība liek celt trauksmi visas sabiedrības mērogā.

 

Atliekot problēmas risinājumu, interpretējot to kā „populistisku”, tiek apdraudēta valsts iekšējā drošība. Iedzīvotāju drošība un sabiedriskā kārtība bez šaubām pieder pie valsts prioritārajiem pienākumiem un šī nav tā tēma, par kuru vajadzētu uzsākt politisku tirgu.

 

Investīcijas Iekšlietu ministrijas materiāltehniskajā bāzē un darbinieku atalgojumā pēdējos 15 gados bijušas simboliskas un novēlotas. Ja šāda rakstura strīdi par nepieciešamību investēt sabiedriskās drošības nodrošināšanā arī turpmāk būs noturīga tradīcija mūsu valsts dzīvē, tad mēs riskējam kļūt par starptautiskas blamāžas objektu. Jau tagad jārēķinās, ka 2006.gada pasaules hokeja čempionāta drošības organizēšana prasīs ievērojamas investīcijas. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka esam arī Eiropas Savienības austrumu robeža, un mums allaž ir jāpatur prātā, ka drošība mūsu valstī vairs nav tikai mūsu valsts iekšējā lieta.

 

Pēc Latvijas Republikas likumdošanas policijas darbiniekiem nav tiesības streikot, tomēr tas nenozīmē, ka viņiem nav tiesību saņemt atbilstošu atalgojumu savam darbam. Tieši tāpēc iekšlietu ministra pienākums ir uzturēt šāda darba algas paaugstināšanas prasību valdības priekšā, norādot uz tās prioritāti un neatliekamību. Patlaban izstrādātā algu paaugstināšanas koncepcija ir minimālā nepieciešamā, lai nepieļautu krīzi. No Iekšlietu ministrijas puses būtu bezatbildīgi neinformēt sabiedrību un valdību par radušos dramatisko situāciju. Vai ministrijas piedāvātais risinājums ir populisms, lai vērtē iekšlietu sistēmas darbinieki un viņu ģimenes.


Atpakaļ