Par Iekšlietu ministrijas dienestu disciplinārpraksi 2005. gada pirmajā pusgadā

Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu darbiniekiem par izdarītajiem dienesta disciplīnas pārkāpumiem 2005. gada pirmajā pusgadā piemēroti 723 disciplinārsodi, kas ir par 30% mazāk kā 2004. gada pirmajos sešos mēnešos (1039), liecina IeM Galvenās inspekcijas apkopotā statistika.


Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu darbiniekiem par izdarītajiem dienesta disciplīnas pārkāpumiem 2005. gada pirmajā pusgadā piemēroti 723 disciplinārsodi, kas ir par 30% mazāk kā 2004. gada pirmajos sešos mēnešos (1039), liecina IeM Galvenās inspekcijas apkopotā statistika.

Vairāk nekā divas trešdaļas - 70% (508 disciplinārsodi) no kopējā disciplinārsodu skaita - piemēroti Valsts policijas (VP), 17% (123) Valsts robežsardzes (VRS), 10% (25) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), bet 1% (7) Drošības policijas darbiniekiem.

 

Salīdzinot šajā gadā piemēroto disciplinārsodu skaitu ar 2004.gada analogu laika periodu, var secināt, ka tas samazinājies visās lielākajās IeM sistēmas iestādēs – VUGD par 18% (2004. gada pirmajā ceturksnī – par 18%), VP par 28% (4%) un VRS par 43% (49%). Šī samazināšanās izteikti progresējusi jau otro gadu pēc kārtas. Kopējo disciplinārsodu skaita samazināšanos veicināja Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā 2004. gada 1. februārī, kas būtiski ietekmēja disciplinārsodu piemērošanas procesu.

 

IeM sistēmas iestāžu darbiniekiem piemērotos disciplinārsodus nosacīti var iedalīt divās daļās – bargajos disciplinārsodos, kuri no piemērošanas brīža ir spēkā gadu, un pārējos disciplinārsodos. Apskatāmajā laika periodā bargākie disciplinārsodi piemēroti 20% gadījumu. No dienesta IeM iestādēs brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam – 68 gadījumos (par 18% mazāk kā pagājušā gada pirmajā pusgadā), atvaļināti no dienesta – 31 gadījumā (mazāk par 42%), pazemināti dienesta pakāpē par vienu pakāpi – 27 gadījumos (par 22% vairāk), pazemināti amatā – 10 gadījumos (mazāk par 44%).

 

Otrajā, ievērojami lielākajā daļā ietilpstošie pārējie disciplinārsodi ir piezīmes un rājieni. 80% gadījumu pieļautie disciplinārpārkāpumi nav bijuši tik smagi, lai piemērotu bargākus disciplinārsodus.

 

2005. gada pirmajos sešos mēnešos IeM sistēmā kopumā disciplināri ir sodīti 719 iestāžu darbinieki. 706 no disciplināri sodītajiem ir IeM sistēmas iestāžu darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, no kuriem 386 darbinieki ir no ierindas un jaunākā komandējošā sastāva, bet 320 – no vidējā, vecākā un augstākā komandējošā sastāva.

 

2005. gada pirmajā pusgadā lielākā daļa (80%) no visiem disciplīnas pārkāpumiem izdarīti dienesta laikā, bet pārējie (20%) - ārpus darba laika.

 

Šī gada pirmajos sešos mēnešos 7% (50 darbinieki) no disciplināri sodītajiem darbiniekiem pārkāpumus izdarījuši, atrodoties apreibinošo vielu ietekmē. No tiem 20 darbinieki pārkāpumus izdarīja dienesta laikā, bet pārējie 30 – ārpus dienesta laika. Apreibinošo vielu ietekmē pieļauto dienesta disciplīnas pārkāpumu skaits katru gadu samazinās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu šogad kopējais šādu pārkāpumu skaits samazinājies gandrīz uz pusi – par 49%, bet pārkāpumu skaits, kas izdarīti dienesta laikā, samazinājies pat par 57%.

 

2005. gada pirmajā pusgadā pret 44 personām, kas nozieguma izdarīšanas brīdī bija IeM darbinieki, celtas apsūdzības par 2003. – 2005.gadā izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu (42 apsūdzības), šis skaits ir par 5% pieaudzis.

 

Par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu (1998. – 2005. gadā) šogad notiesātas 27 personas, kas pārkāpumu brīdī bijušas kādas no IeM sistēmas iestādes darbiniekiem. Šis skaits ir tik pat liels kā pagājušajā gadā.

 

Vairāk nekā puse no notiesātajiem (16 personas) notiesātas par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Salīdzinot ar 2004. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tas ir pieaudzis par vienu notiesāto, tādējādi nostiprinot jau agrāk iezīmējušos tendenci, ka šis skaits ar katru gadu pakāpeniski pieaug.

 

IeM sistēmas iestādēs nepārtraukti samazinās dienesta šaujamieroču pamatotas izmantošanas gadījumu skaits. 2005. gada pirmajā pusgadā fiksēti 19 šādi gadījumi (par 32% mazāk kā pagājušajā gadā), kuros iesaistīti 19 VP darbinieki. Tas ir viszemākais gadījumu skaits pēdējo desmit gadu laikā.

 

VP darbinieku izdarītais 41 šāviens salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā izdarīto šāvienu skaitu (59 šāvieni) ir samazinājies par 31% un ir viszemākais pēdējo desmit gadu laikā.

 

Policijas darbinieki šaujamieročus izmantojuši, apturot transporta līdzekļus – 10, aizturot likumpārkāpējus – septiņos, atvairot uzbrukumu – divos gadījumos.

 

Šogad fiksēti arī 15 pamatotas dienesta šaujamieroču pielietošanas gadījumi, kuros iesaistīti 15 VP darbinieki. Pielietošanas gadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā fiksēto par diviem gadījumiem palielinājies. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā tā izmaiņas ir ļoti nelielas (2001. gadā – 14 gadījumi; 2003. gadā – 18 gadījumi), kas liecina par stabilitāti šajā jomā.

 

Šaujamieroču pielietošanas gadījumos 2005. gada pirmajā pusgadā kopumā izdarīti 75 mērķtiecīgi šāvieni (2004. gadā - 37 šāvieni).

 

Astoņos gadījumos mērķtiecīgi šāvieni izdarīti, lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli, un ja nav citas iespējas viņu aizturēt. Sešos gadījumos VP darbinieki šāvuši, lai padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību. Vienā gadījumā šaujamierocis pielietots, lai aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci.

 

Šogad viens VP darbinieks pieļāvis nepamatotu rīcību ar dienesta šaujamieroci. Pēdējo četru gadu attiecīgajos laika periodos kopumā ir fiksēti tikai pieci šāda veida gadījumi, kas visi bijuši šaujamieroču izmantošanas gadījumi, kuru rezultātā nevienas personas veselībai nav nodarīts kaitējums.

 

2005. gada pirmajos sešos mēnešos notikuši 184 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ar IeM sistēmas iestāžu dienesta transporta līdzekļu līdzdalību, kuru skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palicis gandrīz nemainīgs (2004. gadā – 181 CSNg), pieaugot tikai par nepilniem 2%.

 

IeM sistēmas iestāžu darbinieku vainas dēļ šogad izraisīti 55 CSNg, kas ir par 17% mazāk kā gadu iepriekš (2004. gada pirmajā pusgadā – 66 CSNg). Tāpat kā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā bojā gājušo personu nav, bet miesas bojājumus guvušas 7 personas.

 

2005. gada pirmajā pusgadā, pildot dienesta pienākumus, cietuši 117 IeM sistēmas iestāžu darbinieki (2004. gadā – 73). Salīdzinot šo skaitu ar iepriekšējo gadu, tas ir vairāk nekā par vienu trešdaļu pieaudzis un ir augstākais pēdējo piecu gadu laikā, taču no šiem cietušajiem neviens, tāpat kā iepriekšējā gadā, nav gājis bojā.


Atpakaļ