Par eseju konkursa "Miķelis Valters – politiķis un domātājs" uzvarētāju apbalvošanu

Foto: PSAD

Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons piektdien, 5.augustā, Iekšlietu ministrijā apbalvoja eseju konkursa "Miķelis Valters - politiķis un domātājs" uzvarētājus un pateicās visiem tā dalībniekiem.


Foto: PSAD

Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons piektdien, 5.augustā, Iekšlietu ministrijā apbalvoja eseju konkursa "Miķelis Valters - politiķis un domātājs" uzvarētājus un pateicās visiem tā dalībniekiem.

Eseju konkursa mērķis par Latvijas brīvvalsts ievērojamo sabiedriski politisko darbinieku, pirmo iekšlietu ministru Miķeli Valteru bija rosināt Latvijas augstskolu studentus pētīt valsts vēsturi, iepazīt šo izcilo personību un analizēt viņa lomu un nozīmi Latvijas nacionālās neatkarības veidošanā.

 

Izvērtējot iesniegtās esejas, konkursa komisija nepiešķīra nevienam darbam pirmo vietu. Otro vietu un naudas balvu 200 lati ieguva Rēzeknes augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes studente Lāsma Driķe.

 

Trešo vietu un 100 latus par kopīgi uzrakstīto darbu ieguva Latvijas Policijas akadēmijas studenti Andrejs Elksniņš, Edgars Mačuks un Andrejs Students, kā arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes students Andris Saulītis.

 

Iekšlietu ministrs pasniedza arī veicināšanas balvu - 50 latus - Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studentam Oskaram Kaulēnam.

 

Pateicības rakstu par piedalīšanos eseju konkursā saņēma Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes studente Dagmāra Muižniece, Latvijas Policijas akadēmijas studenti Mārtiņš Bigačs un Indulis Lāma, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studenti Toms Noviks, Karīna Oborune un Kristīne Māliņa, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas Studiju fakultātes studente Kazimiera Mihailova.

 

Ē.Jēkabsons uzskata, ka ir ļoti nepieciešams rīkot šādus konkursus, jo „Latvijā pārāk maz ir pētītas personības, kas aizstāvējušas demokrātiskas vērtības, tādējādi veidojot mūsu šodienas sabiedrību, mācījušas mūs kļūt par mūsdienīgu politisku nāciju”. „Lielu atzinību ir pelnījuši 20. gadsimta sākuma Latvijas diplomāti, kas nereti vēlāk tika aizmirsti vai netika pienācīgi novērtēti. Tāds liktenis ir arī Miķelim Valteram - pirmajam neatkarīgās Latvijas iekšlietu ministram, tuvam Kārļa Ulmaņa draugam un vēlāk arī kritiķim, vienam no Latvijas neatkarības idejas pamatlicējiem, ievērojamam diplomātam un domātājam,” norāda iekšlietu ministrs.

 

Jau iepriekš Ē.Jēkabsons ir paudis viedokli, ka „tauta nedrīkst pārstāt godināt savus varoņus, citādāk tā ir lemta nebūtībai. Tāpēc Latvijas lielo valstsvīru vārdi un atziņas jaunajai paaudzei jāmāca jau no bērnības - ģimenē, bērnudārzā, skolā, lai šie lielie vārdi nepaliek tikai pastmarkās un piemiņas plāksnēs, bet ir dzīvi tautas apziņā”.

 

Konkursa dalībnieki palīdz īstenot šo mērķi. Tāpēc, lai arī pārējie studenti un Latvijas iedzīvotāji uzzinātu M. Valtera devumu valsts vēsturē, Latvijas Policijas akadēmija izdos atsevišķu krājumu, kur būs publicētas visas studentu esejas.

 

Konkursa laikā, kas ilga no šī gada 1.marta līdz 1. jūnijam, saņemti vienpadsmit darbi no Daugavpils Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Augstskolas un Rīgas Stradiņa universitātes studentiem.

 

Lai piedalītos konkursā, esejai bija jābūt 2. vai 3. kursa studenta vai studentu grupas patstāvīgi veiktam darbam un jāatspoguļo autora zināšanas par M. Valtera devumu Latvijas vēsturē, veikto izpētes darbu un jāpauž autora personīgā attieksme un secinājumi par M. Valtera nozīmi Latvijas valstiskuma tapšanā.

 

20. gadsimta sākuma Latvijas ievērojamais sabiedriski politiskais darbinieks, viens no Latvijas valstiskuma idejas radītājiem Miķelis Valters dzimis 1874.gada 7.maijā Liepājā. Jau jaunībā viņš aktīvi sāka darboties jaunstrāvnieku kustībā, strādājis avīzes "Dienas Lapas" redakcijā kopā ar Raini un Pēteri Stučku. Pēc cara valdības represijām pret jauno strāvu 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā ilgus gadus pavadījis trimdā Vācijā, Šveicē, Somijā, Francijā un Anglijā, kur studējis Cīrihes un Sorbonnas universitātē.


M. Valters bija viens no Latvijas sociāldemokrātu savienības galvenajiem ideologiem un pirmais, kas 1903. gadā žurnālā "Proletārietis" publicētā rakstā runāja par Latvijas atdalīšanos no Krievijas un nacionālas valsts veidošanu. 1914. gadā Briselē M. Valters izdeva grāmatu "Mūsu tautības jautājums. Domas par Latvijas tagadni un nākotni", kurā izvirzīja Latvijas neatkarības formulu, aizstāvēja Latvijas nacionālā valstiskuma ideju.

 

1917. gadā viņš atgriezās Latvijā, lai strādātu pie Latvijas valsts dibināšanas. Šajā pašā gadā M. Valters tika ievēlēts Vidzemes zemes padomē, bija viens no Zemnieku savienības dibinātājiem. Kā Zemnieku savienības pārstāvis viņš piedalījās Latvijas valsts proklamēšanā.

 

No 1918. gada novembra līdz 1919. gada decembrim M. Valters bija pirmais Latvijas iekšlietu ministrs, vēlāk strādāja diplomātiskajā dienestā – bija sūtnis Romā (1920. – 1924. g.), Parīzē (1924. - 1925. g.), ģenerālkonsuls Karaļaučos, sūtnis Varšavā (1934. – 1937. g.) un Briselē (1937. – 1940. g.). Liels M. Valtera nopelns ir Latvijas atzīšana un uzņemšana Tautu savienībā.


Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā sabiedriski politiskais darbinieks emigrēja uz Rietumeiropu un dzīvoja Šveicē un Francijā, turpinādams kā diplomāts kalpot Latvijas valstij vēl 28 gadus.

 

Pēc 1940. gada 17. jūnija M. Valters ar vairākām publikācijām Rietumeiropas presē un izdotām grāmatām vācu un franču valodā darīja visu iespējamo, lai atgādinātu pasaulei par Baltijas valstīm un tām nodarīto netaisnību.

 

M. Valters darbojās arī kā rakstnieks un mākslas zinātnieks – ar pseidonīmu Andrejs Paparde publicējis trīs dzejoļu krājumus un vairākas mākslas kritikas grāmatas.

 

Mūža beigās M. Valters pārcēlās uz dzīvi Francijā, Nicā, kur mira 1968. gadā gandrīz 94 gadu vecumā.


Atpakaļ