Par budžeta grozījumiem

Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons 16. augustā valdības akceptētos 2005. gada budžeta grozījumus un tikšanās laikā ar premjeru Aigaru Kalvīti panākto vienošanos par Iekšlietu ministrijas finansiālo problēmu risināšanu kopumā vērtē pozitīvi, taču nav pilnībā gandarīts, jo visas vēlmes un prasības nav atbalstītas.


Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons 16. augustā valdības akceptētos 2005. gada budžeta grozījumus un tikšanās laikā ar premjeru Aigaru Kalvīti panākto vienošanos par Iekšlietu ministrijas finansiālo problēmu risināšanu kopumā vērtē pozitīvi, taču nav pilnībā gandarīts, jo visas vēlmes un prasības nav atbalstītas.

„Ugunsdzēsēji, policisti un robežsargi daudzus gadus ir pacietīgi gaidījuši, saprotot, ka valstij ir bijušas citas, nozīmīgas prioritātes – skolotāju un mediķu algas, normālu dzīves apstākļu nodrošināšana pensionāriem, „māmiņu algas” un tā tālāk. Tomēr šobrīd vadzis ir lūdzis un ilgāk gaidīt mēs vairs nevaram. Mūsu darbinieki ik dienu riskē ar savu dzīvību un veselību, lai mūsu sabiedrība, mūsu līdzcilvēki varētu justies droši. Viņi ir pelnījuši par to saņemt pienācīgu atalgojumu un cilvēka cienīgus darba apstākļus,” sacīja ministrs.

 

Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka IeM šā gada budžetā saņems papildus 7,6 milj. Ls.

 

Savukārt policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu atalgojuma palielināšana, kuras koncepciju IeM jau iesniegusi valdībā, tiks risināta nākamā gada budžetā, līdz tam veicot administratīvā aparāta, personāla politikas un darba samaksas sistēmas pārkārtojumus Valsts policijā. Pārkārtojumu mērķis ir nodrošināt drošību un stabilitāti darbā un ikdienā katram iekšlietu sistēmas darbiniekam, sakārtojot un padarot skaidrākas un caurskatāmākas finanšu līdzekļu izlietojuma plūsmas un nodrošinot pietiekamu un taisnīgu atalgojumu.

 

Rīcības 15. septembrim iesniegs izskatīšanai Ministru prezidentam.

 

Valdības atbalstītie budžeta grozījumi paredz, ka šogad IeM budžetā varētu saņemt 3,7 miljonus latu, lai segtu valsts parādus policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem sociālo garantiju jomā. No šiem līdzekļiem 2,2 milj. Ls paredzēti pabalsta par bērna piedzimšanu parāda segšanai un 1,5 milj. Ls – atvaļinājumu pabalsta parāda segšanai.

 

791 tūkstotis latu paredzēti, lai kompensētu policijas, robežsardzes un ugunsdzēsēju papildus izdevumus, kas radušies degvielas sadārdzinājuma rezultātā. 654,6 tūkstoši latu nepieciešami, lai IeM varētu īstenot tai no 1. janvāra uzticēto funkciju glabāt, realizēt un iznīcināt lietiskos pierādījumus krimināllietās un administratīvajās lietās, 174 tūkstoši latu vajadzīgi, lai nodrošinātu Šengenas konvencijas ieviešanu un Shengen Facility līdzekļu apguvi, 200 tūkstoši latu – jaunā Kriminālprocesa likuma ieviešanai, 56,6 tūkstoši latu – Igaunijas un Lietuvas robežas muitas punktu pārņemšanai Valsts robežsardzes pārziņā.

 

1,9 milj. Ls paredzēti Drošības policijai, bet 60,7 tūkstoši latu – janvāra vētras radīto zaudējumu segšanai.


Tā kā valdības piešķirtie papildus līdzekļi ir nepietiekami, lai segtu sociālo garantiju parādus darbiniekiem, ministrija veiks rūpīgu esošā budžeta analīzi, lai rastu vēl citus finansējuma avotus šo parādu pakāpeniskai nomaksai.

 

Jau vēstīts, ka kopumā IeM šā gada budžeta grozījumos lūdza piešķirt 30,6 miljonus latu, no kuriem gandrīz pusi – 15,2 miljonus latu – veido valsts parāds darbiniekiem par neizmaksātajiem bērnu piedzimšanas pabalstiem, atvaļinājuma pabalstiem, piemaksām par virsstundām un darbu paaugstinātas bīstamības apstākļos.

 

Savukārt nākamā gada budžetā ministrija lūdz paredzēt līdzekļus policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu algu paaugstināšanai par 50 latiem netto, kam būtu nepieciešami vairāk nekā 18 miljoni latu. Ministrijas izstrādātā koncepcija paredz pakāpenisku algu paaugstināšanu ar mērķi trīs gadu laikā tās dubultot. Kopumā tam būtu nepieciešami 66 miljoni latu.


Atpakaļ