Par darba samaksas fonda izlietojumu Valsts policijā

Iekšlietu ministrijas (IeM) izmeklēšanas komisija ir izvērtējusi darba samaksas fonda izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmu Valsts policijā (VP) šā gada septiņos mēnešos un iesniegusi to iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam.


Iekšlietu ministrijas (IeM) izmeklēšanas komisija ir izvērtējusi darba samaksas fonda izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmu Valsts policijā (VP) šā gada septiņos mēnešos un iesniegusi to iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam.

Pārskatot galvenokārt darba samaksas fonda izlietojumu VP centrālajā aparātā, kā arī tajās teritoriālajās struktūrvienībās, kur novērojams vislielākais tukšo štata vienību skaits, komisija konstatēja vairākus pārkāpumus.

 

Secināts, ka VP nav precīza un ekonomiski pamatota budžeta pieprasījuma atalgojumiem izstrādāšanas metodika. Kopumā VP pastāvošā iekšējā kontrole darba samaksas jomā ir izveidota. Tomēr tā galvenokārt ir vērsta uz ārējo normatīvo aktu formālo prasību izpildīšanu un neveido skaidru, pamatotu un taisnīgu, darba samaksas fonda sadali starp VP pārvaldēm.

 

Izmeklēšanas komisija konstatēja, ka VP nav nodrošināta teritoriālo pārvalžu darbinieku vienota darba samaksas sistēma par vienādu darba apjomu, kvalitāti un amatu, jo nav izstrādāti darba samaksas noteikšanas kritēriji. VP nav vienota metodika, pēc kādiem kritērijiem katram teritoriālo iestāžu amatam nosaka darba samaksu. Noskaidrots, ka darbinieki dažādās teritoriālās iestādēs, veicot vienādas funkcijas, saņem dažādu darba samaksu, izņemot Rīgas Galveno Policijas pārvaldi.

 

Ir arī secināts, ka teritoriālo policijas pārvalžu darbinieku darba samaksas sadales mehānisms atsevišķos gadījumos nav taisnīgs. Piemēram, Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldē (PRPP) darbiniekiem prēmijas ir pārvērtušās kā regulāras piemaksas, jo viņi pārsvarā tās saņem ik mēnesi 100 līdz 250 latu apmērā. Savukārt Daugavpils PRPP prēmijās sešos mēnešos izmaksāti 1770 lati uz visiem darbiniekiem, Ogres RPP – 1860 lati, bet Liepājas PRPP – 50 770 lati. No tā var secināt, ka VP Centrālais aparāts nav kontrolējis teritoriālo policijas pārvalžu darba samaksas racionālu un efektīvu izlietojumu.

 

Izmeklēšanas laikā atklāts, ka vidējais atalgojums 2005.gada septiņos mēnešos VP darbiniekiem ir 247 latu. Sadalījums starp patstāvīgām struktūrvienībām ir atšķirīgs un svārstās, sākot no 219 līdz 255 latiem vienam darbiniekam.

 

Tomēr 2005.gada atalgojuma plānotie vidējie rādītāji uz vienu štata vienību ir diezgan atšķirīgi starp vienas grupas darba apjoma ziņā līdzīgām teritoriālām policijas pārvaldēm. Konstatēts, ka šīs novirzes nav ekonomiski pamatotas. Piemēram, kopējie iedalītie darba samaksas resursi Liepājas PRPP nodrošina lielākas iespējas piemaksu izlietošanā nekā Daugavpils PRPP gan sistemātiskuma, gan apjoma ziņā. Līdzīgi var runāt arī par Kuldīgas RPP un Ogres RPP, kas liecina par vienotu sadales principu trūkumu.

 

Komisija arī secināja, ka VP tiek atražotas iepriekšējo gadu budžeta veidošanas nepilnības, jo nav veikti ekonomiskie aprēķini par nepieciešamo finansējumu par darbu svētkos un virsstundu darbu.

 

Atklāts, ka VP Centrālā aparātā tiek plānota atalgojuma fonda rezerve, kura paredzēta atvaļināšanas pabalstu, atvaļinājuma kompensācijas izmaksai darbiniekiem atvaļinoties no dienesta, mācību maksas kompensāciju un prēmiju izmaksai VP struktūrvienību darbiniekiem. Taču Ministru kabinets neparedz šādu rezerves izveidošanu. No tā var secināt, ka kopsavilkumā pa programmu VP tiek mākslīgi uzturēta atalgojumu ekonomija, kuru vajadzēja sadalīt un iekļaut VP teritoriālo pārvalžu 2005.gada tāmēs, nevis nepamatoti atstāt Centrālā aparāta rezervē teritoriālo pārvalžu atalgojumiem paredzētos līdzekļus.

 

VP nav izstrādājusi vienotu prēmēšanas kārtību, kurā noteikti darbinieku prēmiju sadales kritēriji. Nav arī skaidrs pamatojums piemaksu noteikšanai dažu Galvenās kriminālpolicijas pārvalžu darbiniekiem.

 

Izmeklēšanas komisija secināja, ka VP nav nodrošināta kontrole par teritoriālo pārvalžu darba samaksas izlietojumu, kā to nosaka Likuma par budžeta un finanšu vadību 2. panta pirmā daļa – „finanšu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus”. Lai nodrošinātu VP priekšnieka pilnvaroto amatpersonu pienākumu izpildes kontroli un Likuma par budžeta un finanšu vadību 46. panta pirmās daļas noteikto - budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, bija nepieciešams izveidot VP programmas finanšu vadības procesa kārtību, kas nav izdarīts.

 

Pēc atgriešanās no neformālās Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes Lielbritānijā iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons pieņems lēmumu par tālāko rīcību saistībā ar VP algu fonda izlietojumu un nepieciešamajiem pasākumiem tā sakārtošanai.

 

Šāda situācija veidojusies vairāku gadu garumā, tāpēc tiks lemts arī jautājums par VP un Iekšlietu ministrijas darbinieku disciplināro atbildību.


Atpakaļ