Par Latvijas Policistu biedrības izteikumiem par situāciju iekšlietu sistēmā

Latvijas Policistu biedrības (LPB) paziņojumus par slikto situāciju iekšlietu sistēmā un tās nespēju īstenot drošības pasākumus iespējamā NATO sammita laikā Rīgā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Raimonds Bluķis uzskata par kārtējo gadījumu, kas demonstrē LPB populistisko dabu un nevēlēšanos risināt policijas darbinieku atalgojuma, sociālo garantiju un darba apstākļu uzlabošanas jautājumus pēc būtības.


Latvijas Policistu biedrības (LPB)

 

„Latvijas Policistu biedrība, kas apvieno aptuveni 200 Latvijas Valsts un pašvaldības policijas darbiniekus, nav kompetenta spriest par Latvijas spēju nodrošināt NATO sammitu. Neviens LPB biedrs nav saistīts ar stratēģisku drošības plānu, īpaši valsts un starptautiska līmeņa plānu, izstrādi. Nevienam no biedriem nav pieejami liela mēroga drošības pasākumu plāni un nepieciešamās pieredzes to analizēšanā. Saistīt NATO sammitu ar policijas darbinieku materiāltehniskā stāvokļa nekavējošas uzlabošanas prasību ir diletantiska vēlme atkārtoti nonākt preses uzmanības lokā, mētājoties ar vispārīgām frāzēm, nevis runājot par problēmām pēc būtības. Vēlme panākt nekavējošus uzlabojumus ir apsveicama un atbalstāma, tomēr izmantotā metodika vēlreiz apliecina par biedrības nespēju konstruktīvi analizēt un stratēģiski plānot ikdienas darbu,” norāda R.Bluķis.

 

Viņš arī uzskata, ka „situācija, kādā šobrīd atrodas Iekšlietu ministrija un tās dienesti ir veidojusies piecpadsmit gadu garumā. Lai to atrisinātu nepieciešams laiks. Atalgojuma un sociālo garantiju jautājums ir Iekšlietu ministrijas prioritāte, runājot ne vien par policiju, bet visiem dienestiem. Iedēstot zemē sēklu, raža nebūs nākamajā dienā, lai kā mums to gribētos”.

 

„LPB profesionalitāti apliecina arī fakts, ka vienīgais tās iesniegtais dokuments par stratēģiju, kā mainīt situāciju Valsts policijā, sastāv no dažiem teikumiem. Citu priekšlikumu nav ne par likumdošanas normām, ne citiem Valsts policijas darbiniekiem būtiskiem jautājumiem. Nav saprotama arī pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļos sastopamā tendence LPB vadītājam piešķirt augstus ieņemamos amatus. To iespējams skaidrot arī ar vēlmi padarīt LPB vadītāja vārdus stratēģiski nozīmīgākus. Lai nerastos tālāki pārpratumi, vēlamies informēt, ka Agris Sūna nav Rīgas pilsētas Kārtības policijas priekšnieks, bet gan iecirkņa inspektors. Bez tam Sūna nav Policijas arodbiedrības vadītājs, bet gan Latvijas Policistu biedrības priekšsēdētājs, jo Latvijā šobrīd vispār nav tādas policijas arodbiedrības,” secina R.Bluķis.


Atpakaļ