Par ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmi

Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzrunājot Eiropas Savienības (ES) neformālās Tieslietu un iekšlietu ministru padomes dalībniekus, secināja, ka terorisma draudu līmenis nav pazeminājies, bet gan paaugstinājies ES valstīs. Vislielākos draudus ES drošībai rada radikālā islāma terorisms.


Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzrunājot Eiropas Savienības (ES) neformālās Tieslietu un iekšlietu ministru padomes dalībniekus, secināja, ka terorisma draudu līmenis nav pazeminājies, bet gan paaugstinājies ES valstīs. Vislielākos draudus ES drošībai rada radikālā islāma terorisms.

Ē.Jēkabsons atzīst, ka „pastāv pieaugoša nepieciešamība pēc saskaņotas ES dalībvalstu darbības un pastiprinātām ES aktivitātēm pretterorisma jomā, tādēļ ir jāizstrādā visaptverošs ES Rīcības

 

„Stratēģiskajām vadlīnijām ir būtiska nozīme ES pretterorisma aktivitāšu izskaidrošanai sabiedrībai. Sabiedrības informēšana un dialogs ar sabiedrību veicinās sabiedrību kopumā, kā arī reliģisko un etnisko grupu sadarbību ar drošības iestādēm. Svarīgi ir veicināt dialogu ar sabiedrību, lai izskaidrotu, ka pretterorisma aktivitātes nav mērķētas uz cilvēktiesību ierobežošanu, bet gan uz visu pilsoņu un iedzīvotāju drošību,” norāda iekšlietu ministrs.

 

Ē.Jēkabsons uzskata, ka „terorisma apkarošanas vārdā, nevar ierobežot tiesības uz runas brīvību, bet tomēr, mēs varam apkarot un maksimāli ierobežot, lai šīs tiesības neizmanto ļaunprātīgi, aicinot veikt terora aktus, attaisnojot tos ar džihādu vai citiem radikāli interpretētiem cēliem mērķiem publiskajā telpā”.

 

Iekšlietu ministrs secina, ka ļoti daudz pasākumu ir jāveic operatīvā līmenī un uzsvars ir jāliek uz preventīvu kapacitāti, piemēram, informācijas analīzi, radikālo grupu un indivīdu, instrumentu neitralizēšanu un kontroli. „Tomēr svarīgākais, kas, manuprāt, mums visiem ir jāapzinās, domājot par terorismu un tā apkarošanu, ir eksistējošā bīstamā plaisa starp Eiropas politisko eliti un operatīvajiem un drošības dienestiem, kuri dzīvē cīnās ar terorisma prevenciju un apkaro terorismu,” saka Ē.Jēkabsons.

 

ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē ministrs arī uzstādīja retoriskus jautājumus pārējiem dalībniekiem: „Kas bija nogalinātais čečenu līderis Mashadovs? Vai viņš bija Binladenam līdzīgs terorists, vai čečenu brīvības cīnītājs, jo par šo ir dzirdēti ļoti atšķirīgi viedokļi Eiropas politiķu vidū? Kāpēc mēs esam pārsteigti, ka Londonas sprādzienos iesaistītie teroristi nav madžahedi no Afganistānas kalniem, bet gan Lielbritānijas un citu Eiropas valstu pilsoņi? Tāpēc, ka pārāk ilgi ir bijis politiski nekorekti runāt par “civilizāciju sadursmēm”.”

 

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons arī uzskata, ka paralēli tam, lai stiprinātu informācijas apmaiņu starp tiesībsargājošajām iestādēm un Eiropolu gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, svarīgi ir izveidot organizāciju. Tur apvienotos zinātnieki, profesionāļi un politiskie spēki ar vienu mērķi - attīstīt terorisma fenomena izpēti gan no riska trešajām valstīm, gan ES iekšienē, veidojot dažādu sfēru pārstāvju kopējas analīzes, tādējādi identificējot gan veicinošos, gan motivējošos, gan citus faktorus un to iespējamos novēršanas paņēmienus. „Tas būtu viens no veidiem, kā aizpildīt šo plaisu, kas eksistē starp drošības dienestu iegūto informāciju un Eiropas politisko eliti,” norāda Ē.Jēkabsons.

 

Jau ziņots, ka ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kas norisinājās no šī gada 7. – 9. septembrim Ņūkāslā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, tās dalībnieki izvērtēja terorisma draudus un pārrunāja pasākumus, kas nepieciešami to novēršanai. Tikšanās laikā arī apsprieda ES stratēģisko ietvaru cīņai pret terorismu un nākotnes virzību šajā jomā.

 

ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē arī diskutēja par uz izmeklēšanu balstītu policijas darbu, izvērtēja ES Organizētās noziedzības draudus, kā arī pārsprieda Eiropas kriminālizmeklēšanas modeļa attīstīšanu un tā ieviešanu ES līmenī.


Atpakaļ