Par koncepciju plūdu draudu novēršanai Jēkabpilī

Ceturtdien, 29. septembrī, Iekšlietu ministrija valsts sekretāru sanāksmē pieteica izskatīšanai koncepciju „Par pasākumiem, kas veicami, lai Jēkabpilī novērstu Pļaviņu HES un tās ūdenskrātuves izveides radušos plūdu draudus”.


Ceturtdien, 29. septembrī, Iekšlietu ministrija valsts sekretāru sanāksmē pieteica izskatīšanai koncepciju „Par pasākumiem, kas veicami, lai Jēkabpilī novērstu Pļaviņu HES un tās ūdenskrātuves izveides radušos plūdu draudus”.

Koncepcijā piedāvāti divi risinājuma varianti, lai novērstu plūdu draudus Jēkabpils pilsētā un rajona teritorijā.

 

Savukārt otrajā posmā tas paredz vižņu veidošanās intensitāti samazinošu, kā arī vižņu uzkrāšanās un ledus sastrēgumu veidošanās procesu labvēlīgi ietekmējošu būvju ierīkošanu, kas būtu apvienota ar periodisku HES darbību pie Prižiem un Ābeļsalas.

 

Rīkojuma projekts arī paredz Ekonomikas ministrijai kopā ar valsts akciju sabiedrību „Latvenergo” divu mēnešu laikā izvērtēt izstrādātajā koncepcijā piedāvāto plūdu draudu novēršanas Jēkabpilij variantu realizācijas iespējas un termiņus, kā arī attiecīgu projektu izstrādes nepieciešamību. Savukārt Vides ministrijai divu mēnešu laikā izpētīt un sniegt informāciju par Eiropas Savienības fondu piesaistīšanas iespējām pasākumu veikšanai plūdu draudu problēmas risināšanā.

 

Nepieciešamos finanšu līdzekļu aprēķinus būs iespējams veikt pēc valdības lēmuma pieņemšanas un darba grupas piedāvāto variantu apstiprināšanas, kā arī attiecīgu projektu izstrādes. Pēc aptuveniem aprēķiniem pretplūdu inženiertehniskās būves augšpus Daugavpils celtniecībai nepieciešams ap 100 -120 miljonu latu. Celtniecībai varētu būt piesaistīti starptautiskie investori, kā arī Eiropas Savienības līdzekļi un finanšu līdzekļi no Valsts budžeta un finanšu līdzekļi no Latvijas komercsabiedrībām.

 

Plūdu draudi Jēkabpilij pastāv jau pirms Pļaviņu HES celtniecības un ūdenskrātuves izveides 1965.gadā. Pēc Pļaviņu HES izveides ūdens līmenis Daugavā pie Aizkraukles mākslīgi pacelts kopumā par 40 metriem, sasniedzot augstuma atzīmi 72 m virs jūras līmeņa. Tas ir radījis izmaiņas Daugavas ūdens noteces režīmā posmā no Aizkraukles līdz Jēkabpilij un bīstamus apstākļus vižņu sastrēgumu izveidei.

 

Plūdu draudi vai plūdi Jēkabpils pilsētā un rajona teritorijā notiek ik gadu. Pēc 1981. gada plūdiem Salas pagasta teritorijā sākās aktīva aizsargdambju celtniecība, lai aizsargātos pret plūdiem. Tomēr, neskatoties uz daudziem līdz šim veiktajiem pasākumiem, tie nenovērš plūdu draudus Jēkabpilij, Pļaviņām un zemākām teritorijām augšpus Pļaviņu HES ūdenskrātuves.


Atpakaļ