Par likumprojektu “Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā”

Iekšlietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai 6. oktobra Valsts sekretāru sanāksmei grozījumus Imigrācijas likumā un jaunu likumprojektu “Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā”, kas paredz ieviest jaunu – Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja - statusu Latvijā.


Iekšlietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai 6. oktobra Valsts sekretāru sanāksmei grozījumus Imigrācijas likumā un jaunu likumprojektu “Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijas Republikā”, kas paredz ieviest jaunu – Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja - statusu Latvijā.

Jaunais likums un grozījumi Imigrācijas likumā ir nepieciešami, lai ievērotu Eiropas Padomes direktīvā 2003/109/EK noteiktās normas, kas paplašina trešo valstu pilsoņu, kuri ilgstoši uzturas ES, tiesības. Ievērojot, ka direktīva publicēta oficiālajā laikrakstā

 

Jaunais likums skars trešo valstu pilsoņus, un tajā tiks risināti šādi jautājumi:

• dota trešās valsts pilsoņa definīcija - šī likuma ietvaros noteikts, ka trešās valsts pilsonis ir persona, kura nav Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis (Latvijā tie ir visi ārzemnieki un Latvijas nepilsoņi);

noteikts, kas ir Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss (turpmāk – statuss), kādi nosacījumi jāievēro, lai statusu pieprasītu un kā to var pierādīt;

noteikts, kādi dokumenti jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai pieprasītu statusu;

noteikti izskatīšanas termiņi;

noteiktas tiesības un pienākumi;

noteikti gadījumi, kuros statusu nepiešķir;

noteikts, ka personai, kurai piešķirts statuss, izsniedz Eiropas Kopienas pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

noteikts, kad un kā persona zaudē statusu;

noteikta lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība.

 

Svarīgi piebilst, ka saskaņā ar likumprojektu Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss nebūs obligāts un netiks piešķirts personām automātiski – personai, kura vēlēsies iegūt šo statusu, būs jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un vienlaicīgi būs jāatbilst šādiem kritērijiem:

Latvijas Republikā nodzīvojusi nepārtraukti piecus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas (piecu gadu laikā prombūtne no Latvijas nedrīkstēs būt ilgāka par 10 mēnešiem),

ir regulāri un stabili ienākumi,

ir integrējusies sabiedrībā (zina latviešu valodu).

 

Ja Latvijas nepilsonis nevēlēsies šādu priviliģētu statusu Eiropas Savienībā saņemt, viņa statuss Latvijas Republikā nemainīsies, bet Eiropas Savienības dalībvalstīs viņš varēs uzturēties kā jebkurš trešās valsts pilsonis vispārējā kārtībā.

 

Statusu ieguvušais Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks Latvijas Republikā baudīs tādas pašas tiesības kā jebkurš Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tāpat kā līdz šim, statusu ieguvušajai personai nebūs atvieglojumu vīzu režīmā ar Eiropas Savienības valstīm, tomēr ievērojami atvieglojumi būs attiecībā uz uzturēšanos citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

 

Statuss dos tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju uzturoties dalībvalstī, un pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju arī gadījumā, ja personai ir pietiekams iztikas nodrošinājums un nav citu iemeslu uzturēties šajā valstī. Turklāt, pēc viena gada uzturēšanās Eiropas Savienības dalībvalstī, varēs strādāt pie jebkura darba devēja.

 

Tātad Latvijā iegūt pastāvīgā Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu būtu izdevīgi tām personām, kuras vēlas doties strādāt kādā citā Eiropas Savienības valstī.

 

Jaunā likuma ieviešanas rezultātā tiks vienkāršota uzturēšanās atļaujas pieprasīšana ārzemniekiem, kuri saņēmuši Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un viņu ģimenes locekļiem. Pēc jaunā likuma stāšanās spēkā Eiropas Kopienas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, būs iespēja saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju pēc pieciem gadiem, nevis pēc 10 gadiem, kā tas ir tagad.


Atpakaļ