Par Iekšlietu ministrijas dienestu disciplinārpraksi 2005. gada deviņos mēnešos

Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu darbiniekiem par izdarītajiem dienesta disciplīnas pārkāpumiem 2005. gada deviņos mēnešos piemēroti 1060 disciplinārsodi, kas ir par 28% mazāk kā 2004. gada attiecīgajā laika periodā (1462), liecina IeM Galvenās inspekcijas apkopotā statistika.


Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu darbiniekiem par izdarītajiem dienesta disciplīnas pārkāpumiem 2005. gada deviņos mēnešos piemēroti 1060 disciplinārsodi, kas ir par 28% mazāk kā 2004. gada attiecīgajā laika periodā (1462), liecina IeM Galvenās inspekcijas apkopotā statistika.

 

Šogad disciplinārsodu skaits samazinājās visās lielākajās IeM sistēmas iestādēs – VP par 26%, VUGD par 20% un VRS par 41%. Šis process notiek jau otro gadu pēc kārtas. Salīdzinot šī gada rādītājus ar 2003. gadu, piemēroto disciplinārsodu skaits IeM sistēmā kopumā samazinājies par 51%, VP - par 34%, VUGD – par 32%, bet VRS – par 73%. Kopējo disciplinārsodu skaita samazināšanos veicināja Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā 2004.ngada 1. februārī, kas būtiski ietekmēja disciplinārsodu piemērošanas procesu.

 

IeM sistēmas iestāžu darbiniekiem piemērotos disciplinārsodus nosacīti var iedalīt divās daļās – bargajos disciplinārsodos, kuri no piemērošanas brīža ir spēkā gadu, un pārējos disciplinārsodos.

 

Apskatāmajā laika periodā bargākie disciplinārsodi piemēroti 20% gadījumu. No dienesta IeM iestādēs atlaisti 46 (par 27% mazāk kā pagājušā gada deviņos mēnešos), atbrīvoti no amata, ieceļot zemākā amatā – 16 (mazāk par 30%), pazemināti dienesta pakāpē par vienu pakāpi – 31 (0%), bet brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam – 103 darbinieki (mazāk par 6%).

 

Pārējie disciplinārsodi - piezīmes un rājieni - piemēroti 80% gadījumu, jo pieļautie dienesta disciplīnas pārkāpumi nav bijuši tik smagi, lai piemērotu bargākus disciplinārsodus.

 

2005. gada deviņos mēnešos IeM sistēmā kopumā disciplināri sodīti 1046 darbinieki. 1026 no disciplināri sodītajiem ir IeM sistēmas iestāžu darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, no kuriem 568 darbinieki ir no ierindas un jaunākā komandējošā sastāva, bet 458 – no vidējā, vecākā un augstākā komandējošā sastāva.

 

Šī gada trijos ceturkšņos lielākā daļa (79%) no visiem disciplīnas pārkāpumiem izdarīti dienesta laikā, bet pārējie (19%) - ārpus darba laika.

 

2005. gada deviņos mēnešos 8% (80 darbinieki) no disciplināri sodītajiem darbiniekiem pārkāpumus izdarījuši, atrodoties apreibinošo vielu ietekmē. No tiem 31 darbinieks pārkāpumus izdarīja dienesta laikā, bet pārējie 49 – ārpus dienesta laika. Apreibinošo vielu ietekmē pieļauto dienesta disciplīnas pārkāpumu skaits katru gadu samazinās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu 2005.gadā kopējais šādu pārkāpumu skaits samazinājies vairāk nekā par vienu trešdaļu – par 36%, bet pārkāpumu skaits, kas izdarīti dienesta laikā, samazinājies gandrīz uz pusi - par 46%.

 

Šī gada deviņos mēnešos pret 58 personām, kas nozieguma izdarīšanas brīdī bija IeM darbinieki, celtas apsūdzības par 2003. – 2005. gadā izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tas ir par 9% mazāk kā pagājušā gadā (64 apsūdzības). Šī samazināšanās notiek jau trešo gadu pēc kārtas. Šogad kopējais celto apsūdzību skaits salīdzinājumā ar 2002. gada deviņu mēnešu laikā celtajām apsūdzībām ir samazinājies par 22%.

 

Par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu (1998. – 2005. gadā) šogad notiesātas 33 personas, kas pārkāpumu brīdī bijušas kādas no IeM sistēmas iestādes darbiniekiem. 2005. gada deviņos mēnešos kopējais notiesāto personu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par vienu ceturto daļu un ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā.

 

Vairāk nekā puse no notiesātajiem (19 personas) notiesātas par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Salīdzinot ar pagājušo gadu, skaits ir samazinājies par četriem notiesātajiem, pārtraucot pieaugumu, kāds bija vērojams iepriekšējos trīs gados.

 

IeM sistēmas iestādēs nepārtraukti samazinās dienesta šaujamieroču pamatotas izmantošanas gadījumu skaits. 2005. gadā fiksēti 32 šādi gadījumi (par 22% mazāk kā pagājušajā gadā), kuros iesaistīti 35 VP darbinieki. Tas ir viszemākais gadījumu skaits pēdējo piecu gadu laikā.

 

Arī šajos gadījumos izdarīto šāvienu kopējais skaits (73 šāvieni) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (84) ir samazinājies par 13% un ir viens no zemākajiem pēdējo piecu gadu laikā.

 

Policijas darbinieki šaujamieročus izmantojuši, apturot transporta līdzekļus – 18, aizturot likumpārkāpējus – 14, atvairot uzbrukumu – trīs gadījumos.

 

Šogad fiksēts 21 pamatotas dienesta šaujamieroču pielietošanas gadījums, kuros iesaistīts 21 VP darbinieks. Pielietošanas gadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā fiksēto nav mainījies, liecinot par stabilitāti šajā jomā.

 

Šaujamieroču pielietošanas gadījumos kopumā izdarīti 111 mērķtiecīgi šāvieni (2004.gadā - 55 šāvieni). Skaits ir divkāršojies izdarīto šāvienu dēļ trīs gadījumos, lai apturētu transporta līdzekļus, kas bija lielāks nekā vidēji šādās situācijās mēdz būt.

 

Divpadsmit gadījumos mērķtiecīgi šāvieni izdarīti, lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli, un ja nav citas iespējas viņu aizturēt. Astoņos gadījumos VP darbinieki šāvuši, lai padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību. Vienā gadījumā šaujamierocis pielietots, lai aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci.

 

2005. gada deviņos mēnešos divi VP darbinieki pieļāvuši nepamatotu rīcību ar dienesta šaujamieroci. Pēdējos četros gados situācija šaujamieroču nepamatotā izmantošanā un pielietošanā ir nemainīga. Gadījumu skaits katrā pārskata periodā bijis minimāls, pie tam, visi fiksētie gadījumi saistīti tikai ar šaujamieroča izmantošanu, kuru rezultātā nevienas personas veselībai nav nodarīts kaitējums.

 

Šogad notikuši 247 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ar IeM sistēmas iestāžu dienesta transporta līdzekļu līdzdalību. Šis kopējais CSNg skaits, lai arī minimāli, bet tomēr par 2% ir samazinājies (2004.gada deviņos mēnešos – 253 CSNg), pie tam šāda tendence vērojama jau otro gadu pēc kārtas.

IeM sistēmas iestāžu darbinieku vainas dēļ izraisīti 75 CSNg, kas ir par 20% mazāk kā gadu iepriekš (2004. gadā – 94 CSNg). Tāpat kā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā bojā gājušo personu nav, bet miesas bojājumus guvušas 8 personas.

 

2005. gada deviņos mēnešos, pildot dienesta pienākumus, cietis 191 IeM sistēmas iestāžu darbinieks (2004. gadā – 134). Salīdzinot šo skaitu ar iepriekšējo gadu, tas ir pieaudzis par 43% un ir augstākais pēdējo piecu gadu laikā.


Atpakaļ