Par Baltijas valstu iekšlietu ministru padomi Rīgā

Gatavojoties pievienoties Šengenas līgumorganizācijai un apgūstot Šengenas finanšu programmas (Shengen Facility) līdzekļus, visas trīs Baltijas valstis līdz šim nav saskārušās ar nepārvaramām grūtībām un atrodas līdzvērtīgās pozīcijās, 25.novembrī, tiekoties Rīgā secināja Baltijas valstu iekšlietu ministri.


Gatavojoties pievienoties Šengenas līgumorganizācijai un apgūstot Šengenas finanšu programmas (Shengen Facility) līdzekļus, visas trīs Baltijas valstis līdz šim nav saskārušās ar nepārvaramām grūtībām un atrodas līdzvērtīgās pozīcijās, 25.novembrī, tiekoties Rīgā secināja Baltijas valstu iekšlietu ministri.

Ministri uzskata, ka visas trīs valstis izpildīs uzdevumus un noteiktajā laikā – 2006.gada beigās – būs gatavas Šengenas novērtēšanas procesam.

Tikšanās laikā ministri vienojās par turpmākajām darbībām. Svarīgākā no tām ir speciālās trīspusējās komisijas (Task Force) Šengenas jautājumos izveide, kas būs koordinējoša starpvalstu sadarbības struktūra. Latviju šajā komisijā pārstāvēs Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Pētersone. Tāpat svarīgi tuvākā laika uzdevumi ir divpusējo pārrobežu sadarbības līgumu noslēgšana, divpusējo policijas sadarbības instrukciju izveide, policistu un robežsargu apmācība, kā arī kontaktpunktu izveide uz valstu robežām.

Latvijas iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars norāda, ka šī tikšanās bija ļoti būtisks instruments Baltijas valstu savstarpējās sadarbības koordinēšanai, problēmu un to risinājumu apzināšanai. „Kopējā sadarbība ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, vai Baltijas valstis varēs pievienoties Šengenas līgumam,” uzsvēra Dz.Jaundžeikars, paužot gandarījumu, ka pašlaik visas trīs valstis pilda uzdevumus atbilstoši plānam.

Viņš arī norādīja, ka Baltijas valstu vienota nostāja un savstarpēja sadarbība ir būtisks priekšnoteikums, lai pārstāvētu un aizstāvētu valstu intereses Eiropas Savienības līmenī.

Savukārt Lietuvas iekšlietu ministrs Gintars Jonas Furmanavičus (Gintaras Jonas Furmanavicius) uzsvēra, ka ir jāizvairās no maldīgā priekšstata, ka kāda no Baltijas valstīm varētu palikt ārpus Šengenas zonas. „Ir jākoordinē sadarbība, jādalās pieredzē, jāmeklē kopīgi problēmu risinājumi,” sacīja

G.J. Furmanavičus. Viņš arī uzsvēra, ka izlietoto Shengen Facility līdzekļu daudzums nav būtiskākais priekšnosacījums gatavībai Šengenas novērtēšanai. „Daudz svarīgāk ir turēties pie grafika, un varam priecāties, ka tas tiek ievērots un mērķi sasniegs visas valstis kopā,” sacīja Lietuvas iekšlietu ministrs.

Igaunijas iekšlietu ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet) norādīja, ka pievienošanās Šengenas zonai ir viens no līdzekļiem, kā piepildīt visām valstīm kopīgos mērķus – aizsardzību pret terorisma un organizētās noziedzības radītajiem draudiem. Viņš uzsvēra, ka šos mērķus var sasniegt, apmainoties ar pieredzi un informāciju gan valstu iekšienē, gan starpvalstu līmenī. „Cīņa ar noziedzību ir ne tikai policijas, bet visu iekšējo drošības dienestu un sabiedrības kopumā uzdevums,” sacīja Igaunijas iekšlietu ministrs.

Runājot par problēmām, gatavojoties dalībai Šengenas zonā, visu trīs valstu ministri atzina, ka lielu grūtību pašlaik nav. Visās valstīs lielāko risku rada iespēja, ka finansiāli apjomīgie Shengen Facility iepirkumi var tikt apstrīdēti tiesā, tā aizkavējot gan finansējuma apguvi, gan plānoto pasākumu īstenošanu. Tomēr visām trim valstīm ir izstrādāti risinājumi šādai situācijai.

Latvijas iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars norādīja, ka neizpildīti darbi ir arī pašai Eiropas Savienībai, kas vēl joprojām nav definējusi prasības Šengenas informācijas sistēmas II (SIS II) izveidei.

Tikšanās noslēgumā Baltijas valstu iekšlietu ministri parakstīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību 2000.gada Vienošanās par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā (turpmāk – Vienošanās) Protokolu par pārvietošanas kārtību. Protokols nosaka, kādā kārtībā notiek aizsargājamās personas pārvietošana no vienas valsts teritorijas uz otru. Iespēju vajadzības gadījumā pārvietot aizsargājamās personas, nodrošinot tās ar nepieciešamajiem uzturēšanās un citiem dokumentiem, paredz triju valstu Vienošanās.

Šengenas zona sāka veidoties 1985.gada 14.jūnijā, kad Beniluksa Ekonomikas savienības valstis, Vācijas Federatīvā Republika un Francija Luksemburgas pilsētiņā Šengenā parakstīja līgumu par kontroles atcelšanu uz kopīgajām robežām. Pašreiz Šengenas līgumam ir pievienojušās visas vecās Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju un Īriju, kā arī Norvēģija un Islande.

2004.gada 5.novembrī Eiropadome apstiprināja Hāgas programmu, kurā rosināja spert visus nepieciešamos soļus, lai pēc iespējas ātrāk atceltu kontroli arī uz jauno dalībvalstu iekšējām robežām. Lai sasniegtu šo mērķi, jauno dalībvalstu (tai skaitā Latvijas) novērtēšanai jāsākas 2006.gada pirmajā pusē.

2005.gada 4.februārī Latvijas iekšlietu ministrs ES Ministru padomes ģenerālsekretariātam paziņoja, ka Latvija 2006.gada 1.maijā būs gatava visu to jomu novērtēšanas uzsākšanai, kas nav saistītas ar Šengenas informācijas sistēmu (SIS). Ja novērtējums būs pozitīvs, Eiropas Savienības Ministru padome lēmumu par Latvijas pievienošanos Šengenas līgumam varētu pieņemt līdz 2007.gada oktobra beigām.


Atpakaļ