Par aviācijas, dzelzceļa un jūras negadījumu izmeklēšanu un ekspertīžu veikšanu

Ministru Kabinets otrdien, 31. janvārī atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu „Par aviācijas, dzelzceļa un jūras negadījumu izmeklēšanu un ekspertīžu veikšanu”, kurā norādīts, ka nav nepieciešama specializētas ekspertīžu iestādes izveidošana ekspertīžu veikšanai gaisa, ūdens un dzelzceļa transporta sfērā.


Ministru Kabinets otrdien,

 

2005.gada 7.decembra vēstuli par jautājumiem, kas saistīti ar valstī notikušiem smagiem aviācijas, dzelzceļa un jūras negadījumiem, un to izmeklēšanas gaitu, rezultātiem un problēmām, to risinājumiem. Vēstulē pausts viedoklis, ka spēkā esošie normatīvie akti par aviācijas un ūdens transporta negadījumu izmeklēšanu neparedz informācijas apmaiņu starp resoriskajām izmeklēšanas komisijām, policiju un prokuratūru, kā rezultātā noziedzīgi nodarījumi ar mazāk smagām sekām ūdens un gaisa transportā netiek izmeklēti.

 

Iekšlietu ministrija, izvērtējusi šo vēstuli un uzklausījusi Tieslietu un Satiksmes ministrijas viedokli, informatīvajā ziņojumā pauž uzskatu, ka normatīvajos aktos ir paredzēta norma informācijas apmaiņai starp izmeklēšanas komisijām, policiju un prokuratūru.

 

Šobrīd Iekšlietu ministrijas sistēmā darbojas viena specializēta struktūrvienība – Dzelzceļa policijas pārvalde -, kas veic izmeklēšanu, ja notikuši negadījumi uz dzelzceļa. Satiksmes ministra pārraudzībā ir Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, kas izmeklē aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus un analizēt to cēloņus. Savukārt ar jūras avāriju izmeklēšanu nodarbojas Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Jūras administrācija” Avāriju izmeklēšanas nodaļa, kuras mērķis ir atklāt negadījuma cēloni un novērst jūras negadījumu atkārtošanos.

 

Noziedzīga nodarījuma pazīmju konstatēšanas gadījumā Satiksmes ministrijas padotības institūciju nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas komisiju uzdevums ir saskaņā ar Kriminālprocesa likumu iesniegt ziņas izmeklēšanas iestādei kriminālprocesa uzsākšanai. Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas kārtību visos kriminālprocesos. Tāpat likums „Par policiju” nosaka policijas darbinieka pamatpienākumus reģistrēt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem un par personām, kas to izdarījušas, kā arī par notikumiem, kuri apdraud sabiedrisko drošību, un nekavējoties reaģēt uz tiem, kā arī ziņot kompetentām amatpersonām par uzzinātajiem notikumiem, kas apdraud personu, sabiedrības vai valsts drošību.

 

Ziņojumā arī norādīts, ka nelaimes gadījumu skaits gaisa, ūdens un dzelzceļa transporta sfērā salīdzinājumā ar ceļu satiksmes negadījumiem nav liels, līdz ar to nepieciešamo ekspertīžu skaits varētu būt neliels. No 2000.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 29.novembrim valstī reģistrēti 11 noziedzīgi nodarījumi, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 257.panta otrās daļas par dzelzceļa, ūdens un gaisa transporta kustības drošības un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis katastrofu, avāriju vai citas smagas sekas.

 

Eiropas valstu pieredze liecina, ka šādu katastrofu izmeklēšanai ir labāk izveidot speciālu grupu, kurā iekļauti pārstāvji no izmeklēšanā iesaistītajām pusēm, kā arī tiesu ekspertīžu iestāžu pārstāvji. Šādas grupas galvenais uzdevums ir pēc iespējas īsākā laikā izstrādāt un pareizi veikt notikuma vietas apskati, atbilstoši prasībām izņemt un fiksēt pēdas un lietiskos pierādījumus, sagatavot tos ekspertīzei un apspriest ekspertīžu iespējas un mērķus, veikt informatīvo darbu sadarbībā ar citu valstu atbilstošo jomu speciālistiem.

 

Lai uzlabotu situāciju izmeklēšanā, Tieslietu ministrija ierosina izskatīt jautājumu par starpresoru katastrofas upuru identifikācijas grupas izveidošanu valstī, kas darbotos ne tikai praktiski kā koordinatori katastrofu gadījumā, bet arī sniegtu atbalstu atbilstošajai izmeklēšanas iestādei tālākajā lietas izmeklēšanas gaitā.


Atpakaļ