Iekšlietu ministrijas dienestu disciplinārprakse 2006.gada pirmajā ceturksnī

Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu darbiniekiem par izdarītajiem dienesta disciplīnas pārkāpumiem 2006.gada pirmajā ceturksnī piemēroti 270 disciplinārsodi, kas ir par 28% mazāk kā 2005.gada pirmajos trīs mēnešos (374), liecina IeM Galvenās inspekcijas apkopotā statistika.
Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu darbiniekiem par izdarītajiem dienesta disciplīnas pārkāpumiem 2006.gada pirmajā ceturksnī piemēroti 270 disciplinārsodi, kas ir par 28% mazāk kā 2005.gada pirmajos trīs mēnešos (374), liecina IeM Galvenās inspekcijas apkopotā statistika. Vairāk nekā puse – 58% (157 disciplinārsodi) no kopējā disciplinārsodu skaita - piemēroti Valsts policijas (VP), 26% (71) Valsts robežsardzes (VRS), bet 10% (27) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem.

Šī gada pirmajā ceturksnī disciplinārsodu skaits samazinājies ne tikai IeM sistēmā kopumā, bet arī tās lielākajā iestādē – VP par 43%. Tajā pašā laikā VUGD darbiniekiem piemēroto disciplinārsodu skaits pieaudzis par 8%, bet VRS – par 10%. Tomēr kopš 2003.gada ik gadu vērojama piemēroto disciplinārsodu skaita samazināšanās.

IeM sistēmas iestāžu darbiniekiem piemērotos disciplinārsodus nosacīti var iedalīt divās daļās – bargajos disciplinārsodos, kuri no piemērošanas brīža ir spēkā gadu, un pārējos disciplinārsodos. Apskatāmajā laika periodā bargākie disciplinārsodi piemēroti 18% gadījumu. No dienesta IeM iestādēs atlaisti seši (par 70% mazāk kā pagājušā gada pirmajā ceturksnī), atbrīvoti no amata, ieceļot zemākā amatā – deviņi (vairāk par 29%), pazemināti dienesta pakāpē par vienu pakāpi – desmit (mazāk par 38%), bet brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam – 23 darbinieki (mazāk par 35%).

Otrajā, ievērojami lielākajā daļā ietilpstošie pārējie disciplinārsodi ir piezīmes un rājieni. 82% gadījumu pieļautie disciplinārpārkāpumi nav bijuši tik smagi, lai piemērotu bargākus disciplinārsodus.

2006.gada pirmajā ceturksnī 258 disciplinārsodi piemēroti IeM sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, no kuriem 148 darbinieki ir no ierindas un jaunākā komandējošā sastāva, bet 110 – vidējā, vecākā un augstākā komandējošā sastāva.

Lielākā daļa (83%) no visiem disciplīnas pārkāpumiem šī gada pirmajos trīs mēnešos izdarīti tieši dienesta laikā, bet pārējie (17%) – ārpus dienesta laika.

2006.gada pirmajā ceturksnī par dienesta disciplīnas pārkāpumiem, kas saistīti ar apreibinošo vielu lietošanu, IeM sistēmas iestāžu darbiniekiem piemērots 21 disciplinārsods, no kuriem 13 piemēroti par šāda veida pārkāpumiem, pieļautiem tieši dienesta laikā, bet ārpus dienesta laika – astoņi. Apreibinošo vielu ietekmē pieļauto dienesta disciplīnas pārkāpumu skaits katru gadu samazinās. Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu šogad apreibinošo vielu ietekmē izdarīto pārkāpumu kopējais skaits samazinājies par 42%, savukārt tieši dienesta laikā - samazinājies par 13%.

2006.gada trīs mēnešos pret 35 personām (par 48% vairāk nekā pagājušo gadu), kas nozieguma izdarīšanas brīdī bija IeM darbinieki, celtas apsūdzības par iepriekšējos gados izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Šogad notiesātas 22 personas (2005.gada pirmajā ceturksnī – 17), kas noziedzīgos nodarījumus izdarījušas laika posmā no 1999. līdz 2005.gadam un to izdarīšanas brīdī bijušas kādas no IeM sistēmas iestādes darbiniekiem. Kopējais notiesāto personu skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaudzis par 29% un ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā.

Vairāk nekā 80% no notiesātajiem (18 personas) notiesāti par izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Šis notiesāto skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 64% un ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā.

2006.gada pirmajā ceturksnī tiesa attaisnojusi četrus IeM sistēmas iestāžu darbiniekus, kuri iepriekš bija apsūdzēti dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

IeM sistēmas iestādēs nepārtraukti samazinās pamatoti dienesta šaujamieroču izmantošanas gadījumi. 2006.gada pirmajos trīs mēnešos fiksēti seši pamatoti dienesta šaujamieroču izmantošanas gadījumi (par 25% mazāk kā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā un ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā), kur katrā no tiem bija iesaistīts pa vienam VP darbiniekam. Arī šajos gadījumos izdarītie deviņi šāvieni (2005. gadā – 19) ir zemākais skaits pēdējo piecu gadu laikā.

Minētie policijas darbinieki šaujamieročus izmantojuši, apturot transporta līdzekli – četros, aizturot likumpārkāpēju – vienā, kā arī atvairot uzbrukumu – vienā gadījumā.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos fiksēti pieci (2005.gadā – deviņi) pamatotas dienesta šaujamieroču pielietošanas gadījumi, kuros bijuši iesaistīti seši VP darbinieki, izdarot kopumā 14 mērķtiecīgus šāvienus (2005.gadā – 27). Pielietošanas gadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies un ir tāds pats kā 2002.gada pirmajā ceturksnī. Arī gandrīz uz pusi (48%) samazinājies izdarīto mērķtiecīgo šāvienu skaits. Tas ir pats zemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā.

Vienā gadījumā šaujamierocis pielietots, lai aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas. Vienā gadījumā šaujamierocis pielietots, lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieka prasībai apstādināt transportlīdzekli, un ja nav citas iespējas viņu aizturēt. Trīs gadījumos VP darbinieki šāvuši, lai padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.

Vienā no pamatotas šaujamieroču pielietošanas gadījumiem kriminālpolicijas darbinieks, izdarot vienu mērķtiecīgu šāvienu, aizturēšanas laikā ievainoja likumpārkāpēju. No 2001. līdz 2005.gadam šaujamieroču pamatotas pielietošanas rezultātā netika ievainota neviena persona.

2006.gada pirmajā ceturksnī nav pieļauts neviens gadījums, kad IeM sistēmas iestādes darbinieka rīcība ar dienesta šaujamieroci būtu kvalificējama kā nepamatota. Pēdējo piecu gadu attiecīgajos laika periodos ir fiksēti tikai divi šāda veida gadījumi (2003. un 2004.gadā), kuru rezultātā nevienas personas veselībai nav nodarīts kaitējums.

Šogad noticis 71 ceļu satiksmes negadījums (CSNg) ar IeM sistēmas iestāžu dienesta transporta līdzekļu līdzdalību, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 27% (2005.gada pirmajā ceturksnī – 97 CSNg) un ir pats zemākais pēdējo piecu gadu laikā.

IeM sistēmas iestāžu darbinieku vainas dēļ ir izraisīti 22 negadījumi, kas ir par 24% mazāk kā gadu iepriekš un vismazāk pēdējo piecu gadu laikā. Tāpat kā iepriekšējo četru gadu attiecīgajos laika posmos bojā gājušo personu nav, bet miesas bojājumus guvusi viena persona. Salīdzinājumā ar 2005.gada pirmo ceturksni miesas bojājumus guvušo personu skaits ir samazinājies par 75%.

2006.gada pirmajos trīs mēnešos, pildot dienesta pienākumus, cietuši 67 IeM sistēmas iestāžu darbinieki (2005.gadā – 51). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā cietušo skaits pieaudzis par 31% un ir augstākais pēdējo piecu gadu laikā.

Sagatavoja:
Dace Ekerte
Preses un sabiedrisko attiecību departaments
Preses centra vecākā referente
tālrunis 7219213

mob. tālrunis 6809515
fakss 7219030
e-pasts: dace.ekerte@iem.gov.lv

Atpakaļ