Par ASV Valsts departamenta ziņojumu par cilvēku tirdzniecību

ASV Valsts departamenta ikgadējā ziņojumā par cilvēku tirdzniecību Latvija jau vairākus gadus pēc kārtas iekļauta 2.līmeņa valstu grupā, kas nozīmē, ka valsts pārskata periodā ir veikusi būtiskus uzlabojumus cilvēku tirdzniecības apkarošanā, taču vēl nav izpildījusi visus kritērijus, lai iekļautos pirmā līmeņa valstu grupā.
ASV Valsts departamenta ikgadējā ziņojumā par cilvēku tirdzniecību Latvija jau vairākus gadus pēc kārtas iekļauta 2.līmeņa valstu grupā, kas nozīmē, ka valsts pārskata periodā ir veikusi būtiskus uzlabojumus cilvēku tirdzniecības apkarošanā, taču vēl nav izpildījusi visus kritērijus, lai iekļautos pirmā līmeņa valstu grupā. Pie 2.grupas valstīm ASV Valsts departaments ierindojis arī Portugāli, Čehiju, Igauniju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju, Japānu un citas valstis.

Iekšlietu ministrija atzīst, ka cilvēku tirdzniecības novēršanā Latvijā ir vēl daudz darāmā, taču uzsver, ka pēdējos gados, īstenojot Valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2007.gadam, Latvija ir veikusi vairākus būtiskus pasākumus.

Ļoti nozīmīgs ir bijis likumdošanas pilnveides darbs, kā rezultātā pašlaik Latvijas likumdošana cilvēku tirdzniecības jomā ir viena no pilnīgākajām Eiropā. Latvijas Krimināllikums par cilvēku tirdzniecību paredz piespriest bargus sodus, un Latvija ir viena no retajām valstīm, kur krimināli sodāma ir arī cilvēku tirdzniecība valsts iekšienē. Likumdošanas pilnveide turpinās vēl joprojām, jo Latvija gatavojas ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (Convention on Action against Trafficking in Human Beings), kuras ieviešanai nepieciešams veikt virkni normatīvo aktu grozījumus.

Būtisku uzlabojumu cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijā dod tas, ka kopš šā gada 1.janvāra cilvēku tirdzniecības upuriem ir pieejami valsts apmaksāti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi. Tos, pamatojoties uz līgumu ar Labklājības ministriju, sniedz Resursu centrs sievietēm „Marta”. No nākamā gada paredzēts atvieglot kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri varētu saņemt sociālo rehabilitāciju. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā turpmāk paredzēs, ka personu par cilvēku tirdzniecības upuri varēs atzīt arī sociālo pakalpojumu sniedzējs, ne tikai policija, kā tas ir šobrīd. Šogad rehabilitāciju plānots sniegt 14 personām, bet 2007.gadā - apmēram 50 cilvēkiem, kas cietuši no cilvēku tirdzniecības.

Līdz ar to var uzskatīt, ka ASV Valsts departamenta ieteikumu, ka „(..) valdībai būtu jāapsver iespēja ieviest oficiālu kārtību, kā cilvēku tirdzniecības upuri var pieprasīt un saņemt sociālos pakalpojumus (..)” Latvija 2005.gadā jau ir izpildījusi.

Tāpat nozīmīgs valsts programmas īstenošanas sasniegums ir starpinstitucionālās sadarbības uzlabošanās cilvēku tirdzniecības novēršanā. Valsts programmas īstenošanā iesaistītās valsts, pašvaldību un sabiedriskās organizācijas regulāri apmainās ar informāciju un veic kopīgus pasākumus, kas ļauj veidot vienotu stratēģiju cīņā ar mūsdienu verdzību. Nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā dos EQUAL projekta „Atvērtu darba tirgu sievietēm” ietvaros topošais starpinstitucionālās sadarbības modelis, kura rezultātā iecerēts radīt vienotu valstisku mehānismu cilvēku tirdzniecībā cietušo personu rehabilitācijai un reintegrācijai darba tirgū.

Īpaši uzteicams un augstu novērtēts arī ārvalstīs ir Valsts policijas darbs cilvēku tirdzniecības novēršanā. 2006.gada janvāra sākumā Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes reorganizācijas ietvaros 3.biroja 2.nodaļas cīņai ar cilvēku tirdzniecību personālsastāvs ir papildināts ar 5 amatu vietām un nodaļā šobrīd par jautājumiem ar cilvēku tirdzniecības novēršanu strādā 17 specializēti policijas darbinieki.

Pateicoties Latvijas un ārvalstu tiesībaizsardzības iestāžu darbam, ir notikušas vairākas veiksmīgas operācijas, kā rezultātā ir sagrauti starptautiski cilvēku tirdzniecības tīkli. Latvijā ir gandrīz pilnībā izskausta bērnu tirdzniecība, kā arī cilvēku tirdzniecība Palermo konvencijas izpratnē, kad personas tiek iesaistītas cilvēku tirdzniecībā, pielietojot vardarbību. Tāpat Latvijā cilvēku tirdzniecībā nav iesaistīta organizētā noziedzība.

Pateicoties veiktajām apmācībām, palielinās arī tiesnešu izpratne par šo noziegumu, kā rezultātā cilvēku tirgotājiem tiek piespriesti aizvien bargāki sodi. Kā norādīts arī ASV Valsts departamenta ziņojumā, pērn 5 personām piespriesti bargi cietumsodi – brīvības atņemšana uz laiku no 5 – 8 gadiem. Tieši pateicoties sodu bardzībai, ir izdevies izskaust bērnu tirdzniecību - 2005.gadā nav konstatēts neviens nepilngadīgo vai mazgadīgu personu tirdzniecības gadījums vai nosūtīšana uz ārvalstīm seksuālās izmantošanas nolūkos.

Tiesnešu, policistu un citu iesaistīto institūciju amatpersonu apmācības plānots veikt arī turpmāk.

Aktuāla problēma, kas apgrūtina darbu cilvēku tirdzniecības novēršanā, ir jaunu sieviešu apzināta piekrišana labprātīgi nodarboties ar prostitūciju galvenokārt citās Eiropas Savienības valstīs. Pēc policijas rīcībā esošās informācijas, uz Eiropas valstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, katru mēnesi labprātīgi izbrauc vairāk kā simts sieviešu. Galvenais iemesls tam ir būtiska ienākumu atšķirība starp Latviju un Rietumeiropu. Kā pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsones viņas vairs netiek pastiprināti kontrolētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, jo to policijas dienesti uzmanību galvenokārt pievērš tām sievietēm, kuras ir ieradušās darba meklējumos no trešajām valstīm.

Lai mērķtiecīgi un visaptveroši cīnītos pret cilvēku tirdzniecību, būtu nepieciešams, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs cilvēku tirdzniecība tiktu atzīta par sodāmu un tiktu paredzēti bargi sodi par to.

Valsts programmas īstenošanu būtiski apdraud tas, ka vēl joprojām valsts budžetā pilnā apjomā nav piešķirti nepieciešamie līdzekļi. Programmas realizēšanai 2005.gadā bija nepieciešams finansējums 222,6 tūkstoši latu, kas netika piešķirts. Vienīgi Labklājības ministrija 2005.gada budžeta grozījumos saņēma 28 tūkst. latu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai un apmācību realizēšanai speciālistiem. 2006.gada aktivitātēm Valsts programmā bija plānoti 468 tūkst. latu, taču valsts budžetā šie finanšu līdzekļi nav iedalīti.

Iekšlietu ministrija arī vēlas norādīt uz atsevišķām neprecizitātēm ASV Valsts departamenta ziņojumā. Nepamatots ir ziņojumā minētais apgalvojums, ka Latvijas likumos nav paredzēta kriminālatbildība par piespiedu darbu - Latvijas Krimināllikuma 1542.panta ir noteikta kriminālatbildība par piespiedu darbu kā vienu no cilvēku tirdzniecības noziedzīga nodarījuma sastāva iespējamajiem elementiem.

Tāpat neatbilst reālajai situācijai apgalvojums, ka Latvija neveic centralizētu uzskaiti par cilvēku tirdzniecības lietām. Visu krimināllietu uzskaiti, tai skaitā arī saistībā ar cilvēku tirdzniecību, Latvijā veic Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

Iekšlietu ministrija arī nevar piekrist ziņojumā paustajam pieņēmumam, ka pērn aizturētie septiņi Somālijas pilsoņi būtu uzskatāmi par cilvēku tirdzniecības upuriem. Līdz šim iegūtā informācija liecina, ka tie ir ekonomiskie bēgļi.

Sagatavoja:
Laura Karnīte

Preses un sabiedrisko attiecību departaments
tālrunis 7219213, 9165007
fakss 7219030
e-pasts: presescentrs@iem.gov.lv


Atpakaļ