Pieņem amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas un disciplināratbildības likumus

Saeima 15.jūnijā 3.lasījumā pieņēma ar 79 balsīm par un 1 – pret Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto normatīvo aktu projektu paketi, kas ievieš būtiskus uzlabojumus IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitā, sociālo garantiju un disciplināratbildības jomā
Saeima 15.jūnijā 3.lasījumā pieņēma ar 79 balsīm par un 1 – pret Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto normatīvo aktu projektu paketi, kas ievieš būtiskus uzlabojumus IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitā, sociālo garantiju un disciplināratbildības jomā Likumprojektu paketes mērķis ir noteikt IeM iestādēm profesionāla un politiski neitrāla dienesta tiesisko statusu. Tas novērsīs „dubultpakļautību” un ar to saistītās neskaidrības, piemēram, sociālo garantiju un disciplinārsodīšanas jomā, kas radās, jo līdz šim šos jautājumus reglamentēja vairāki normatīvie akti, kas gan dublēja viens otru, gan arī atsevišķos gadījumos paredzēja dažādu, pat pretrunīgu, regulējumu.

Turpmāk visi jautājumi, kas saistīti ar IeM un IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu, sociālajām garantijām un disciplināratbildību, būs noteikti vienotā normatīvo aktu sistēmā.

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums nosaka obligātās prasības dienestam IeM un IeVP, pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, amatpersonu darbības un tās rezultātu novērtēšanu, kvalifikācijas paaugstināšanu, dienesta pakāpes un to piešķiršanas kārtību, darba laika organizāciju, sociālo garantiju loku, atvaļināšanu no dienesta, kā arī citus ar dienestu IeM sistēmā un IeVP saistītus jautājumus.

Tas arī paredz, ka uz iekšlietu sistēmas un IeVP amatpersonām neattieksies darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas par darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, ieturējumu no darba samaksas, darbinieka civiltiesisko atbildību, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī tiesībām grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Uz šīm amatpersonām neattieksies arī valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas.

Likums nosaka, ka obligātas būs prasības par Latvijas pilsonību, atbilstošu fizisko sagatavotību un veselības stāvokli, kā arī par psiholoģiskajām īpašībām. Dienestā varēs pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kurām ir vismaz vidējā izglītība un kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Dienestā nedrīkstēs būt personas, kas iepriekš sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai kas atzītas par rīcībnespējīgām.

Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā pēc vērtēšanas komisijas ieteikuma izvērtēšanas pieņems Drošības policijas (DP), Valsts policijas (VP), Valsts robežsardzes (VRS), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), IeVP vadītājs vai viņu pilnvarotas amatpersonas. Iestādes vadītāju amatā iecels ministrs.

DP, VP, Latvijas Policijas akadēmijas, VRS un VUGD vadītāju amatā iecels iekšlietu ministrs pēc attiecīgā kandidāta apstiprināšanas Ministru kabinetā. IeVP vadītāju amatā iecels tieslietu ministrs pēc attiecīgā kandidāta apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Uz VP, VRS un VUGD vadītāja amatu varēs kandidēt IeM sistēmas iestādes amatpersona, kurai ir augstākā izglītība un kuras izdienas laiks IeM sistēmā nav mazāks par pieciem gadiem. VUGD vadītāja amata kandidātam jābūt speciālajai izglītībai ugunsdrošībā, bet VP vadītāja amata kandidātam - juridiskajai izglītībai.

Pieņemot dienestā, leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā varēs iecelt, ja kandidātam ir augstākā izglītība.

Pieņemot dienestā, amatpersonai noteiks pārbaudes termiņu, lai noskaidrotu, vai amatpersona atbilst uzticēto pienākumu veikšanai. Pārbaudes termiņš nedrīkstēs būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

Amatpersonas pienākums būs regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

Amatpersonām piešķirs šādas speciālās dienesta pakāpes: ierindnieks, kaprālis, seržants, virsseržants, virsniekvietnieks, leitnants, virsleitnants, kapteinis, majors, pulkvežleitnants, pulkvedis un ģenerālis.

Likumā noteikta arī amatpersonu atalgošanas un apbalvošanas kārtība.

Savukārt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma mērķis ir nodrošināt IeM sistēmas iestāžu un IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu disciplinārpārkāpumu noskaidrošanu un taisnīga lēmuma pieņemšanu.

Likums reglamentē jautājumus, kas saistīti ar disciplinārlietas ierosināšanu, amatpersonas atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, disciplinārlietas izmeklēšanu un lēmuma pieņemšanu, lēmuma par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības spēkā stāšanos, lēmuma par amatpersonas saukšanu pie disciplinārās atbildības apstrīdēšanu, kā arī minētā lēmuma piemērošanu un izpildi.

Likumā norādīts, ka par disciplinārpārkāpumu atzīstama amatpersonas ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu un izpaužas kā rīkojumos, likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kārtības un prasību neievērošana.

Tas nosaka, ka par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī amatpersonas darbība vai bezdarbība, kas nav saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu, bet kas diskreditē iestādi un mazina uzticību valsts pārvaldei.

Ja ir uzsākta amatpersonas kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, disciplinārlietu var ierosināt mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vai stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums krimināllietā, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā trīs gadi.

Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu nav administratīvs akts un uz to neattiecas šajā likumā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

Likumprojekts paredz, ka amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm varēs piemērot tādus disciplinārsodus kā piezīmi, rājienu, mēneša amatalgas samazināšanu līdz 20% no mēneša amatalgas, nosakot soda izpildi uz laiku no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem, brīdinājumu par neatbilstību amatam, nosakot soda izpildi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, pazemināšanu dienesta pakāpē par vienu pakāpi, nosakot soda izpildi uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, pazemināšanu amatā, nosakot soda izpildi uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem, kā arī atvaļināšanu no dienesta.

Amatpersona nav saucama pie disciplināratbildības, ja tā atradusies galējās nepieciešamības situācijā, tas ir, veikusi darbības, kas bija nepieciešamas, lai novērstu valstij vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, personu tiesībām un brīvībai vai noteiktai pārvaldes kārtībai draudošas briesmas, un konkrētajos apstākļos tās nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem, kā arī radītais kaitējums ir mazāks par novērsto kaitējumu.

Profesionālais risks ir attaisnojams un amatpersona nav saucama pie disciplināratbildības, ja tā rīkojusies, lai sasniegtu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, ko nebija iespējams sasniegt citā veidā, un ja amatpersona, kura pieļāvusi risku, ir darījusi visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.

Iestādes vadītāja pieņemto lēmumu par amatpersonas saukšanu pie disciplināratbildības var apstrīdēt nākamajā augstākajā iestādē mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Iestādes citas amatpersonas pieņemto lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu iestādes vadītājam.

Ja lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņēmis attiecīgais ministrs, IeM vai Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, to var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Sagatavoja:
Preses un sabiedrisko attiecību departaments
tālrunis 7219213
fakss 7219030
e-pasts: presescentrs@iem.gov.lv


Atpakaļ