Izstrādāta koncepcija par iestāžu rīcību pēc personas nāves konstatēšanas

Iekšlietu ministrija šodien, 9.novembrī, pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē „Koncepciju par kompetento iestāžu rīcību pēc personas nāves konstatēšanas”, kuras mērķis ir sakārtot tiesisko regulējumu par iesaistīto personu un institūciju rīcību un atbildību pēc personas nevardarbīgas nāves iestāšanās, kā arī līķu transportēšanas kārtību.
Iekšlietu ministrija šodien, 9.novembrī, pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē „Koncepciju par kompetento iestāžu rīcību pēc personas nāves konstatēšanas”, kuras mērķis ir sakārtot tiesisko regulējumu par iesaistīto personu un institūciju rīcību un atbildību pēc personas nevardarbīgas nāves iestāšanās, kā arī līķu transportēšanas kārtību.

Koncepcija nepieciešama, jo šobrīd Latvijā izveidojusies atšķirīga prakse jautājumos par izsaukumiem, lai konstatētu kādas personas nāvi. Šāda situācija radusies, jo normatīvajos aktos nav vienota tiesiska regulējuma, kas noteiktu iedzīvotāju darbības, iesaistīto iestāžu un darbinieku kompetenci un rīcību pēc personas nevardarbīgas nāves iestāšanās un līķu transportēšanas kārtību.

Iekšlietu ministrija norāda, ka tiesiskā regulējuma trūkums un nepilnības šajā jomā radījušas virkni problēmu, piemēram, Valsts policija ir noslogota ar tai likumā neparedzētu funkciju izpildi, izbraucot uz izsaukumiem un veicot nevardarbīgā nāvē mirušo personu un notikuma vietas apskati, transportējot nevardarbīgā nāvē mirušos uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru tiesu medicīnas ekspertīzes veikšanai.

Savukārt Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrs ir noslogots, veicot tiesu medicīniskās ekspertīzes nevardarbīgā nāvē mirušām personām, kā dēļ tiesu medicīnas ekspertiem nav laika pilnvērtīgi izpētīt tos gadījumus, kad personas nāve saistīta ar nozieguma izdarīšanu. Statistika liecina, ka 2005.gadā tikai puse - 50.6% no 6217 kopā veiktajām tiesu medicīniskajām ekspertīzēm – veiktas personām, kuras mirušas vardarbīgā nāvē, pārējās veiktas personām, kas mirušas nevardarbīgā nāvē, tostarp no ilgstošām, hroniskām un onkoloģiskām slimībām.

Turklāt tiesiskā regulējuma trūkums rada nelietderīgu valsts finanšu līdzekļu izmantošanu. 2005.gadā veiktās tiesu medicīniskās ekspertīzes kopumā izmaksāja 0,96 miljonus latu, no kuriem 0,43 miljonus - tiesu medicīniskās ekspertīzes personām, kas mirušas nevardarbīgā nāvē.

Situācijas sakārtošanai Iekšlietu ministrija piedāvā divus iespējamos risinājumus.

Pirmais no tiem paredz izstrādāt likumprojektu, kas regulētu visus jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju darbībām un kompetento iestāžu rīcību pēc personas nāves iestāšanās - noteiktu vienotu regulējumu jautājumiem par personu rīcību pēc personas nevardarbīgas nāves iestāšanās, par ģimenes ārstu lomu un pienākumiem viņu pacienta vai jebkuras citas personas nāves gadījumā, viņu rīcību, kad tiek konstatēta vardarbīga vai nevardarbīga nāve, par medicīniskās apliecības par nāves cēloni izsniegšanas kārtību un nosūtījumu izrakstīšanu pataloganatomiskās izmeklēšanas veikšanai.

Vienlaicīgi šis normatīvais akts regulētu jautājumu par līķu transportēšanas kārtību, nodalot iesaistīto iestāžu kompetenci vardarbīgā un nevardarbīgā nāvē mirušo līķu transportēšanā, noteiktu līķu transportēšanas prasības un konkrētu iestādi, kura ar to nodarbotos, vai iespējamos iestāžu sadarbības modeļus ar komersantiem, kā arī paredzētu atbildību par likuma prasību neizpildi.

Savukārt otrais variants paredz papildināt jau esošo tiesisko regulējumu ar jauniem normatīvajiem aktiem, kas novērstu nepilnības. Saskaņā ar šo variantu Veselības ministrijai būtu jāvirza tālākai izskatīšanai šā gada martā Valsts sekretāru sanāksmē atkārtoti izsludināto Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai”, kas noteiks kārtību, kādā tiks veikta mirušo personu bioloģiskās un smadzeņu nāves fakta konstatēšana, nevardarbīgā nāvē mirušo transportēšana, kā arī mirušo, kuriem izņemti audi un orgāni nodošana apbedīšanai.

Ņemot vērā, ka Veselības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts nerisina jautājumus par vardarbīgā nāvē mirušo transportēšanas kārtību, Iekšlietu ministrijai savas kompetences ietvaros būtu jāizstrādā normatīvā akta projektu, kas noteiktu kārtību, kādā veicama vardarbīgā nāvē mirušo personu transportēšana. Tajā tiktu paredzētas nepieciešamās prasības aprīkojumam, personālam, atbildība pārvadātājam par līķu transportēšanu no notikuma vietas līdz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram un tā teritoriālajām struktūrvienībām, lai nodrošinātu lietisko pierādījumu saglabāšanu un citi jautājumi, kas skar šo jomu.

Vardarbīgā nāvē mirušo transportēšanas jomas sakārtošanai Iekšlietu ministrija piedāvā divus risinājuma variantus.

Viens no tiem paredz šīs funkcijas izpildi nodot Valsts policijai, piešķirot tai budžetā nepieciešamos finanšu līdzekļus. Valsts policijai slēdzot līgumus ar komersantiem, funkcijas izpildei gadā būtu nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi vismaz 135000 latu apmērā. Ja Valsts policija šo funkciju veiktu pati, gadā būtu nepieciešami papildu vismaz 425 200 lati apmērā pirmajā darbības gadā, bet nākošajos gados – 329 200 lati.

Savukārt otrais variants paredz uzticēt atbildību par vardarbīgā nāvē mirušo transportēšanu pašvaldībām. Šīs funkcijas izpildei gadā būtu nepieciešami vismaz 95 300 lati, ņemot vērā to, ka jau pašlaik tiek slēgti trīspusēji līgumi par līķu transportēšanu starp pašvaldību, Valsts policiju un komersantu.

Iekšlietu ministrija piedāvā atbalstīt pirmo risinājuma variantu, kā arī noteikt, ka atbildīgā par koncepcijas īstenošanu ir Veselības ministrija kopā ar Iekšlietu ministriju un uzdot Veselības ministrijai līdz 2007.gada 1.maijam izstrādāt likumprojektu par kompetento iestāžu rīcību pēc personas nāves konstatēšanas.

Sagatavoja:
Preses un sabiedrisko attiecību departaments
tālrunis 7219213, fakss 7219030
e-pasts: presescentrs@iem.gov.lv


Atpakaļ