Izvērtē ANO rekomendācijas narkotiku novēršanas jomā

Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome(Koordinācijas padome) trešdien, 21.martā, izvērtēja ANO Starptautiskās narkotiku kontroles valdes sniegtās rekomendācijas Latvijas valdībai, kas tapušas pēc 2006.gadā veiktā situācijas novērtējuma par starptautisko narkotiku kontroles līgumu ieviešanu Latvijā.
Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome(Koordinācijas padome) trešdien, 21.martā, izvērtēja ANO Starptautiskās narkotiku kontroles valdes sniegtās rekomendācijas Latvijas valdībai, kas tapušas pēc 2006.gadā veiktā situācijas novērtējuma par starptautisko narkotiku kontroles līgumu ieviešanu Latvijā.

ANO Starptautiskā narkotiku kontroles valde (United Nations International Narcotics Control Board – INCB) 2006.gada maijā veica Latvijas situācijas narkomānijas un narkotiku izplatības jomā un Latvijas narkotiku kontroles sistēmas darbības novērtējuma misiju Latvijā. Misijas rezultātā INCB ir izstrādājusi rekomendācijas Latvijas valdībai.

Vērtējot nacionālās pretnarkotiku valsts programmas ieviešanu, INCB konstatē, ka ierobežotie budžeta līdzekļi nenodrošina pilnīgu valsts programmas ieviešanu. INCB iesaka Latvijas valdībai un Koordinācijas padomei noteikt par prioritāriem valsts programmā iekļautos pasākumus un mērķus un identificēt tos, kuriem kā fundamentāli nepieciešamiem vispirms jāpiešķir finansējums, lai nodrošinātu Latvijas narkotiku kontroles sistēmas funkcionēšanu.

INCB uzslavē Latvijas valdības paveikto korupcijas mazināšanas jomā, un aicina turpināt centienus korupcijas apkarošanā visos valsts ierēdniecības līmeņos.

INCB iesaka Latvijas valdībai vērtēt narkotiku atkarības problēmu attīstību regulāros intervālos, tostarp analizējot datus par atkarības izplatību specifiskās iedzīvotāju grupās, piemēram, skolu jaunatne un studenti un/vai specifiskās iestādēs, piemēram, cietumos.

INCB norāda, ka Latvijas atbildīgās amatpersonas rūpējas par narkotiku iekļūšanas cietumos novēršanu un pēdējos divos gados ir palielinājies cietumos veikto narkotiku izņemšanu skaits. Taču vienlaikus INCB norāda, ka sūtījumu, ķermeņa pārbaužu, kā arī daudzpusīgo pārbaužu veikšanai nepieciešamais tehniskais aprīkojums cietumos joprojām nav apmierinošs. INCB iesaka atbildīgajām Latvijas amatpersonām nodrošināt cietumu administrāciju ar narkotiku lietošanas efektīvai prevencijai nepieciešamajiem tehniskā aprīkojuma un apmācītu darbinieku resursiem.

Rekomendācijās INCB arī iesaka Latvijas valdībai pievērst uzmanību adekvātai finansējuma sadalei tiesībsargājošo iestāžu aktivitātēm, tai skaitā darbinieku apmācībai un adekvāta tehniskā aprīkojuma nodrošināšanai. Tāpat INCB aicina Latvijas valdību pievērst īpašu uzmanību tiesu ekspertīžu centra un narkoloģijas laboratoriju tehniskā aprīkojuma modernizācijai, uzsverot laboratoriju lomu ar narkotikām saistītās noziedzības apkarošanā un atkarības izplatības mazināšanā, tā arī to zinātnisko lomu jaunāko atkarības tendenču noteikšanā. INCB aicina Latviju izvērtēt iespējas izmantot UNODC (ANO Narkotiku un noziedzības biroja laboratorijas) palīdzību.

Koordinācijas padome pēc iepazīšanās ar rekomendācijām nolēma aicināt Padomes locekļus, risinot jautājumus par attiecīgo pasākumu ieviešanu, ņemt vērā ANO Starptautiskās narkotiku kontroles valdes rekomendācijas.

Koordinācijas padome arī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma par "Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005.-2008.gadam" īstenošanu 2006.gadā" turpmāko virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.

Informatīvais ziņojums atklāj, ka 2006.gadā tieši puses - 24 – plānoto pasākumu ieviešana noritējusi saskaņā ar programmā paredzēto, bet atlikušie 24 pasākumi 2006. gadā nav tikuši ieviesti programmā paredzētajā apjomā vai nav uzsākta to ieviešana vispār. Visiem neieviestajiem pasākumiem ir nepieciešami papildus līdzekļi, kas 2006.gadā nav piešķirti.

Ziņojumā īpaši pasvītrotas problēmas pasākumu ieviešanā, kas saistītas ar Tieslietu ministirjas kompetencē esošajiem pasākumiem atkarīgo ieslodzīto ārstniecības iespēju nodrošināšanā, profilakses programmu ieviešanā un nelegālo narkotiku izplatības apkarošanai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma nodrošināšanā ieslodzījumu vietās. Tāpat uzsvērtas problēmas atkarīgo bērnu ārstniecības iespēju palielināšanā, kā arī pieminēti četri Iekšlietu ministrijas pārziņā esošie pasākumi saistībā ar Narkotiku apkarošanas birojapersonāla skaita palielināšana un tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu un tiesu medicīnas ekspertīžu centra tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu, kuru risināšanu 2007.gadā nolemts realizēt IeM jau piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros.

Ziņojumā pozitīvi novērtēta Labklājības ministrijas aktivitāte likumdošanas jomā, kā rezultātā ar 2007.gada 1.janvāri ir paplašināts valsts apmaksātas sociālās rehabilitācijas saņēmēju loks, nosakot, ka bezmaksas rehabilitāciju ir tiesīgi saņemt ne tikai bērni (kā iepriekš), bet arī pieaugušie.

Tāpat kā pozitīvs secinājums ziņojumā konstatēts, ka 2006.gadā dažas atbildīgās ministrijas un iestādes ir centušās nodrošināt atsevišķu programmas uzdevumu izpildi tām pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros - bez papildu līdzekļu piešķiršanas. Taču vienlaikus konstatēts, ka neviens no šiem centieniem 2006.gadā nav spējis nodrošināt pilnīgu attiecīgā uzdevuma vai tā atsevišķā posma ieviešanu tādā apjomā, kā paredzēts valsts programmā.

Koordinācijas padome nolēma aicināt Padomes locekļus, kas ir atbildīgiparinformatīvajā ziņojumā atspoguļotajiem valsts programmas pasākumiem, kuru izpilde nav uzsākta vaiir uzsākta nepietiekamā apjomā, iesniegt Padomeipriekšlikumus par tiem pasākumiem, kuru ieviešana ir prioritāra, kā arī iesniegt Padomeiinformāciju par plānotajām aktivitātēmto ieviešanā.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks vērsa Padomes uzmanību uz situāciju atkarību izplatībā bērnu vidū un rosināja Veselības ministrijai apsvērt iespēju veikt grozījumus likumdošanā, paredzot piespiedu ārstēšanas piemērošanu atkarībā esošajiem bērniem, ar nosacījumu, ja šāda atkarība ir profesionāļu konstatēta.

Veselības ministrs Vinets Veldre solīja apsvērt šādu iespēju un šogad nākt klajā ar attiecīgiem ierosinājumiem, vienlaikus norādot, ka jautājums ir gan nepieciešams, gan arī juridiski un praktiski sarežģīts un piedāvāja ieviest obligātās veselības pārbaudes skolēniem visās skolās-pamatskolās, vidusskolās, arodskolās u.c., lai tādejādi varētu kontrolēt to, kurš no skolēniem ir lietojis narkotikas vai citas apreibinošas vielas un atbilstoši rīkoties. Viņš norādīja, ka šis jautājums jāskata kompleksi, tai skaitā domājot par to, kas notiks ar medicīniski izārstētajiem bērniem pēc ārstniecības programmas pabeigšanas, lai viņi neatgrieztos pie narkotiku lietošanas.

Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome ir no citiem koordinācijas veidojumiem neatkarīga institūcija, kuras uzdevumos ietilpst koordinēt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu un citu publisko un privāto tiesību subjektu darbību narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās un nelegālās aprites kontrolē un narkomānijas novēršanā un apkarošanā.

Padomi vada Ministru prezidents un tās sastāvā ir iekšlietu ministrs, tieslietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, Finanšu ministrijas valsts sekretārs, veselības ministrs, Nacionālo Bruņoto spēku štāba priekšnieks, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors, Narkoloģijas valsts aģentūras direktors, Valsts policijas Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks un Latvijas Policijas akadēmijas rektors. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgs piedalīties ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota persona.

Sagatavoja:
Laura Karnīte
Preses un sabiedrisko attiecību departamenta
direktores vietniece, Preses centra vadītāja
Tālr. 7219175
Mob. 29165007
laura.karnite@iem.gov.lv


Atpakaļ