Pēc „Reģu” ugunsgrēka pārbaudes rosina uzlabot tiesību aktus

Iekšlietu ministrijas komisija, kas izvērtēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonu rīcību pirms traģēdijas Alsungas sociālās aprūpes iestādē „Reģi” un tieši ugunsgrēka laikā, nav konstatējusi būtiskus pārkāpumus dienestu darbā, bet rosina pilnveidot tiesību aktus, kas regulē glābēju darbu, un uzlabot materiāli tehnisko nodrošinājumu.
Iekšlietu ministrijas komisija, kas izvērtēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonu rīcību pirms traģēdijas Alsungas sociālās aprūpes iestādē „Reģi” un tieši ugunsgrēka laikā, nav konstatējusi būtiskus pārkāpumus dienestu darbā, bet rosina pilnveidot tiesību aktus, kas regulē glābēju darbu, un uzlabot materiāli tehnisko nodrošinājumu.

Komisija arī aicina apbalvot ugunsdzēsējus, kas izrādīja iniciatīvu un pašaizliedzību, veicot ugunsgrēka dzēšanu un cilvēku glābšanu.

VUGD amatpersonu rīcību saistībā ar šo ugunsgrēku komisija vērtēja divos aspektos - ugunsdrošības uzraudzības īstenošanā pirms ugunsgrēka un ugunsdzēšanas un glābšanas darbu veikšanā pēc ugunsgrēka izcelšanās.

Vērtējot pirmo aspektu, komisija konstatēja, ka 2004.gadā sociālās aprūpes centrā „Reģi” veikta kompleksā pārbaude, kurā konstatēti pieci ugunsdrošības prasību pārkāpumi. Nākamajā gadā „Reģos” veikta kontrolpārbaude, kurā konstatēts, ka daļēji nav novērsti divi pārkāpumi. Vēl pēc gada 2006.gadā kontrolpārbaudē norādīts, ka nav novērsts viens pārkāpums. Jaunatklāti pārkāpumi kontrolpārbaudēs netika konstatēti, savukārt nenovērstie pārkāpumi bijuši nenozīmīgi, tāpēc par tiem nav piemērots administratīvais sods.

 2006.gada augustā sociālās aprūpes centrā ”Reģi” bija plānots veikt nakts pārbaudi, taču atbildīgā darbinieka komandējuma dēļ tā tika pārcelta uz 2007.gada aprīli. 2007.gada sākumā pārbaudi „Reģos” veica Kuldīgas pilsētas un rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, pēc tās tika veikts 17 podiņu krāšņu un 3 pavardu remonts.

Komisijas rīcībā esošie materiāli liek secināt, ka traģiskais ugunsgrēks sociālās aprūpes centrā, iespējams, izcēlās īssavienojuma rezultātā bēniņu telpā 3.stāvā, kur bija izbūvētas ar ugunsdrošības signalizāciju neaprīkotas dzīvojamās istabas. Akts par celtniecības objekta – ēkas centrālās daļas pārseguma un jumta pārbūvi - pieņemšanu parakstīts 2006.gada martā, taču jumta pārbūve un dzīvojamo telpu izbūve netika saskaņota ar VUGD. IeM komisijas rīcībā nav informācija par to, kad konkrēti tika izbūvētas dzīvojamās istabas, iespējams, bēniņu pārbūve sākās 2006.gada vasarā un vēl nebija pabeigta. Pārbaudē komisija neguva ziņas, kas liecinātu par to, ka VUGD Kuldīgas brigādes amatpersonas būtu zinājušas par nelikumīgo bēniņu pārbūvi.

Apkopojot ziņas par ugunsdrošības uzraudzības organizāciju VUGD Kuldīgas brigādē, komisija secināja, ka kopumā šajā jomā darba organizācija notikusi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, un pārkāpumi vai darba organizācijas trūkumi, saistībā ar kuriem būtu iespējami un lietderīgi izskatīt jautājumu par brigādes vadības atbildīgo amatpersonu saukšanu pie disciplinārās atbildības, nav konstatējami.

Vienlaikus komisija uzsver, ka daži konstatētie apstākļi norāda uz līdz šim neizmantotām iespējām uzlabot ugunsdrošības uzraudzības kontroles mehānismu VUGD Kuldīgas brigādē un VUGD kopumā.

Savukārt, izvērtējot individuāli katra ugunsgrēka dzēšanā un cilvēku glābšanā iesaistītā brigādes darbinieka rīcību, komisija secināja, ka vairāki ugunsdzēsēji, īpaši tie, kas pirmie ieradās notikuma vietā, uzņēmās iniciatīvu un veica pasākumus ārpus savām tiešajām pilnvarām un pienākumiem, neraugoties uz nepietiekamo tehnisko aprīkojumu (trūka elpošanas aparāti, rezerves skābekļa baloni un sakaru līdzekļi). Vairāki glābēji ieradās notikuma vietā un aktīvi piedalījās glābšanas darbos, lai gan bija brīvdienā vai atvaļinājumā.

Komisija secināja, ka kopumā VUGD Kuldīgas brigādes amatpersonu rīcība bijusi atbilstoša kompetencei un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Vērtējot brigādes darbinieku rīcību, komisija ņēma vērā vairākus ārējos faktorus, kas apgrūtināja ugunsgrēka dzēšanas darbus un mazināja to efektivitāti – lielo aukstumu (gaisa temperatūra -20ºC līdz -23ºC), diennakts tumšo laiku, sociālās aprūpes centrā „Reģi” darbinieku šoka stāvokli, glābjamo un evakuējamo cilvēku veselības īpatnības, kustību koordinācijas traucējumus un ierobežoto izpratni par apkārt notiekošo.

Komisija konstatēja arī vairākus trūkumus un nepilnības, kas, iespējams, mazināja brigādes amatpersonu rīcības efektivitāti. Pie šādiem faktoriem pieskaitāms nepietiekošais personālsastāva skaits Alsungas posteņa dežūrmaiņā (2 cilvēki), neefektīvais ugunsdzēsēju struktūrvienību izsūtīšanas saraksts īpašos apstākļos, nepietiekošais personālsastāva nodrošinājums ar radiosakaru līdzekļiem, elpošanas aparātiem un skābekļa baloniem, glābšanas darbu vadītāja identificējošo vestu neesamība, modernu autocisternu trūkums, nepietiekošais tiesiskais regulējums atsevišķās ar ugunsgrēka dzēšanu saistītās jomās.

Ņemot vērā izmeklēšanā konstatēto, komisija ierosina veikt grozījumus Ministru Kabineta noteikumos un VUGD iekšējos normatīvajos aktos par ugunsdzēsēju rīcību ugunsgrēka laikā, VUGD vadībai veikt pasākumus, lai optimizētu ugunsdrošības uzraudzības plānošanu un kontroli par šo plānu izpildi, kā arī pastiprināt atbildību par plānu neizpildi. Tāpat komisija aicina risināt jautājumu par VUGD struktūrvienību nodrošinājumu ar nepieciešamā skaita glābšanas darbu vadītāja identificējošām vestēm, elpošanas aparātiem un sakaru līdzekļiem, kā arī citiem mūsdienu prasībām atbilstošiem tehniskajiem līdzekļiem.

Sagatavoja:
Laura Karnīte
Iekšlietu ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību departamenta
Preses centra vadītāja
Tālr. 7219176
Mob.tālr.: 29165007
laura.karnite@iem.gov.lv


Atpakaļ