Izstrādāts Šengenas informācijas sistēmas darbības likums

Ministru Kabinets šodien, 15.maijā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma projektu, kas nosaka Šengenas informācijas sistēmas (SIS) un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, par tās darbības nodrošināšanu atbildīgās institūcijas un to funkcijas.
Ministru Kabinets šodien, 15.maijā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma projektu, kas nosaka Šengenas informācijas sistēmas (SIS) un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, par tās darbības nodrošināšanu atbildīgās institūcijas un to funkcijas.

Likums paredz, ka ziņojumus SIS savas kompetences ietvaros varēs apstrādāt Valsts policija, Drošības policija, Finanšu policija, Muitas kriminālpārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Militārā policija, prokuratūra, tiesas, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Satversmes aizsardzības birojs.

Iekļaut ziņas SIS varēs tad, ja kriminālprocesa vai operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšana nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta bez dalībvalsts palīdzības, vai ja ziņojuma iekļaušana SIS var mazināt dalībvalstu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu.

Ziņojumu iekļaušana SIS būs pieļaujama tikai tad, ja kādā no Latvijas datu bāzēm būs ieraksts par to pašu personu, priekšmetu vai dokumentu identiska mērķa sasniegšanai. Dzēšot ierakstu nacionālajā datu bāzē, dzēšams arī ziņojums SIS. Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu SIS nedrīkstēs pieņemt, ja informācijas aizsardzību regulējošie normatīvie akti nepieļauj papildinformācijas pārsūtīšana uz dalībvalstīm, izmantojot SIRENE informācijas sistēmu.

Savukārt piekļuve SIS iekļautajām ziņām būs Valsts policijai, Drošības policijai, Valsts robežsardzei, Pašvaldības policijai, Militārajai policijai, Finanšu policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam, Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, Muitas kriminālpārvaldei, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, prokuratūrām, tiesām un Satversmes aizsardzības birojam.

Piekļuves tiesības SIS attiecīgo institūciju un iestāžu amatpersonām piešķirs sistēmas pārzinis – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, pamatojoties uz institūcijas vai iestādes vadītāja pieprasījumu.

Persona par sevi vai tās pilnvarotā persona varēs saņemt informāciju, kas glabājas SIS un SIRENE informācijas sistēmā, kā arī informāciju par to, kādas iestādes saņēmušas ziņas par šo personu, ja vien šo informāciju izpaust neliegs likumi nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā, kā arī ja datu izsniegšanas ierobežojumus nebūs noteikusi cita dalībvalsts. Personas datu apstrādi uzraudzīs Datu valsts inspekcija.

Likums arī nosaka, kādas ziņas un kādā kārtībā iekļaujamas un dzēšamas no SIS, ziņojumu prioritāšu rindu, to līdzāspastāvēšanu ar citu dalībvalstu ziņojumiem, kārtību, kādā izvērtē un izpilda citu dalībvalstu iekļautos ziņojumus.

Projekts paredz, ka likums varētu stāties spēkā 2007.gada 1.septembrī. To vēl jāpieņem Saeimai.

Latvija apņēmās pievienoties Šengenas līgumam 2004.gada 1.maijā, iestājoties Eiropas Savienībā. Šengenas konvencija cita starpā paredz SIS izveidi, kas ir viens no kompensācijas mehānismiem noziedzības profilaksē un apkarošanā, nodrošinot ātru informācijas apmaiņu par meklējamām personām, priekšmetiem un dokumentiem starp dalībvalstu tiesībsargājošajām iestādēm. Konvencija uzliek valstīm pienākumu izveidot un uzturēt Šengenas informācijas sistēmu un izveidot SIRENE biroju, kas ir atbildīgs par SIS iekļauto datu kvalitāti un koordinēšanu.

Sagatavoja:
Laura Karnīte
Iekšlietu ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību departamenta
Preses centra vadītāja
Tālr. 7219176
Mob.tālr.: 29165007
laura.karnite@iem.gov.lv


Atpakaļ