Imigrācijas likumu saskaņos ar Šengenas prasībām

Iekšlietu ministrija 2.augustā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Imigrācijas likuma grozījumu projektu, kura mērķis ir saskaņot likumu ar Šengenas acquis prasībām.


Iekšlietu ministrija 2.augustā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Imigrācijas likuma grozījumu projektu, kura mērķis ir saskaņot likumu ar Šengenas acquis prasībām.

Likumprojektā tiek ieviesti Šengenas vīzas un nacionālās vīzas jēdzieni, kā arī ir definēti kritēriji ārzemnieku iekļaušanai Šengenas informatīvajā sistēmā nolūkā atteikt ieceļošanu.

Lai uzlabotu spēkā esošo normatīvo bāzi, Iekšlietu ministrija ar grozījumiem paredz atbrīvot no prasības saņemt darba atļauju Latvijā reģistrēta kuģa, kas veic starptautiskos pārvadājumus, apkalpes locekļus, ja paredzētais nodarbināšanas laiks Latvijā nepārsniedz 14 dienas. Šis atvieglojums attieksies arī uz personām, kuras uzturas Latvijā lēmuma par uzturēšanās atļaujas atteikumu vai anulēšanu pārsūdzības laikā.

Tāpat paredzēta iespēja personai ieceļot Latvijā ar ceļošanas dokumentu, kurā nav uzturēšanās atļaujas ielīmes, ja persona ir saņēmusi jaunu pasi, un, šķērsojot robežu, var uzrādīt iepriekšējo ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju tajā.

Ar grozījumiem plānots paplašināt to personu loku, kurām nav nepieciešams ielūgums vīzas pieprasīšanai, attiecinot šo nosacījumu arī uz latviešu un Latvijas pilsoņu laulātajiem un viņu vai laulāto nepilngadīgajiem bērniem. Bez tam paredzēts, ka komersantiem netiks anulētas vairākkārtējai ieceļošanai izsniegtās vīzas, ja viņi pieprasījuši uzturēšanās atļauju.

Grozījumu projekts paredz svītrot prasību, ka ceļošanas dokumentā jābūt brīvai vietai dienesta atzīmēm par valsts robežas šķērsošanu.

Tāpat projekts paredz pielāgot ieceļošanas atteikuma procedūru uz Latvijas valsts robežas, nosakot, ka turpmāk Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijā pieņem saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa nosacījumiem.

Papildus paredzēts precizēt Valsts robežsardzes priekšnieka vai viņa pilnvarotas personas tiesības dot atļauju ieceļot Latvijā ārzemniekam, kurš neatbilst ieceļošanas nosacījumiem, bet uz kuru var attiecināt Šengenas robežu kodeksa izņēmuma nosacījumus. Tie paredz, ka dalībvalstis humānu apsvērumu, valsts interešu vai starptautisku saistību dēļ var atļaut savā teritorijā ieceļot trešo valstu valstspiederīgajiem, lai gan tie neatbilst vienam vai vairākiem Šengenas Robežu kodeksā paredzētājiem ieceļošanas nosacījumiem.

Tāpat projektā noteikts, ka ārstniecības nolūkā ārzemnieks Latvijā var uzturēties tikai tad, ja viņam ir ārstēšanās līgums ar stacionāru vai rehabilitācijas iestādi.

Grozījumi paredz, ka uzturēšanās atļauja netiks anulēta uzaicinātāja prombūtnes gadījumā, ja ģimenē ir kopīgs bērns.

Ar grozījumiem noteikts ieceļošanas aizlieguma termiņa sākums gadījumos, kad aizliegums noteikts, ārzemniekam neatrodoties Latvijas teritorijā.

Ar projektu arī plānots nodrošināt ieceļošanas atteikuma iemeslu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.

Sīkāka informācija:

Laura Karnīte
Preses un sabiedrisko attiecību departamenta
direktores vietniece, Preses centra vadītāja
Tālr. 7219175
Mob. 29165007
laura.karnite@iem.gov.lv


Atpakaļ