Parakstīs sadarbības memorandu ar drošības biznesa organizācijām

Iekšlietu ministrija un apsardzes un drošības biznesu pārstāvošās nevalstiskās organizācijas tuvākajā laikā parakstīs memorandu, kura mērķis ir veicināt Iekšlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju sadarbību sabiedrības drošības jomā.


Iekšlietu ministrija un apsardzes un drošības biznesu pārstāvošās nevalstiskās organizācijas tuvākajā laikā parakstīs memorandu, kura mērķis ir veicināt Iekšlietu ministrijas un nevalstisko organizāciju sadarbību sabiedrības drošības jomā.

Par to šodien, 9.augustā, tikšanās laikā vienojās iekšlietu ministrs Ivars Godmanis un apsardzes un drošības biznesa sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Sadarbības memoranda mērķis ir veicināt sabiedrības drošības kā valsts pamatelementa attīstību, nodrošinot sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, atbalstīt sociālās stabilitātes nodrošināšanai nepieciešamo interešu līdzsvarošanu, sekmējot efektīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu valsts pārvaldi. Memorands noteiks pušu sadarbības principus, tiesības un pienākumus.

Memorandu sākotnēji plāno parakstīt Iekšlietu ministrija, Latvijas Drošības Biznesa asociācija, Latvijas Komercbanku asociācijas Drošības komiteja, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas Drošības komiteja, Latvijas Atslēgmeistaru brālība, Latvijas Ugunsdzēsības asociācija un Kriminālmeklēšanas profesionāļu klubs, taču memorands būs atvērts parakstīšanai arī citām nevalstiskajām organizācijām.

Tikšanās laikā tika pārrunātas arī Iekšlietu ministrijas īstenotās likumdošanas iniciatīvas, kā arī citi aktuāli jautājumi.

Iekšlietu ministrs informēja par jaunā Apsardzes darbības likumprojekta virzību, kā arī Iekšlietu ministrijas iecerēm publisko un masu pasākumu drošības nodrošināšanā. Ņemot vērā, ka šādi pasākumi Latvijā notiek aizvien biežāk un tos apmeklē aizvien vairāk skatītāju, Iekšlietu ministrija ir iecerējusi izstrādāt minimālās prasības publisko un masu pasākumu drošības nodrošināšanai, kas būs jāievēro pasākumu organizētājiem un apsardzes uzņēmumiem. Ministrs uzsvēra, ka šo prasību izpilde tiks stingri kontrolēta un to neizpildes gadījumā apsardzes uzņēmums pat varēs zaudēt licenci.

Vienlaikus tikšanās dalībnieki vienojās, ka nepieciešams veicināt policijas un apsardzes uzņēmumu sadarbību, lai nepieļautu alkohola vai narkotiku reibumā esošu cilvēku iekļūšanu masu pasākumos.

Tāpat puses vienojās, ka nepieciešams izstrādāt profesionālos standartus konkrētiem apsardzes jomā nodarbinātiem speciālistiem, kā arī izstrādāt apsardzes uzņēmumu darbības kvalitātes kontroles mehānismu.

Drošības Biznesa asociācijas valdes pārstāvis Aivars Dombrovskis norādīja, ka vispārējais darbaspēka trūkums valstī izraisa arī apsardzes darbības kvalitātes kritumu. Viņš uzsvēra, ka pašlaik apsarga sertifikāta saņemšanai jāizpilda tikai minimālās prasības un nepieciešamas tikai niecīgas zināšanas. Tāpat daudzu apsardzes darbības jomu speciālistiem nav noteikts profesijas standarts. Tāpēc būtu jāizstrādā profesionālie standarti un kritēriji dažādu nozaru un dažādu līmeņu apsardzes darbības speciālistiem, uzskata drošības biznesa pārstāvji.

Savukārt apsardzes uzņēmumu kvalitātes kontroles mehānisms nepieciešams, jo Apsardzes darbības likuma projekts paredz, ka turpmāk apsardzes uzņēmumiem tiks izsniegtas beztermiņa darbības licences. Līdz šim licences izsniedza uz pieciem gadiem, tāpēc Iekšlietu ministrijas Licencēšanas komisijai reizi piecos gados bija iespējams kontrolēt apsardzes uzņēmuma darbības kvalitāti, taču, izsniedzot beztermiņa licences un neveidojot kontroles mehānismu, izvērtēšana notiktu tikai tad, ja būtu saņemta sūdzība par uzņēmuma darbību.

Puses vienojās, ka drošības biznesa organizācijas iesniegs savus priekšlikumus minēto jautājumu risināšanai.

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par ugunsdrošības pasākumu un sistēmu kvalitātes kontroli, īpaši būvniecības jomā. Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris norādīja, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti ugunsdrošības pasākumu un sistēmu atbilstības kontroli objektos veic tikai pēc objekta pabeigšanas, kad bieži vien ir jau par vēlu veikt izmaiņas. Viņš uzskata, ka VUGD speciālistiem būvniecībā būtu jāpiedalās jau projektēšanas stadijā, veicot plānoto ugunsdrošības pasākumu un sistēmu ekspertīzi. Tāpat jādiskutē jautājums par ugunsdrošības jomas uzņēmumu sertifikāciju, kas pašlaik nav obligāta. I.Cēris arī uzsvēra, ka asociācijai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar VUGD.

Apsardzes biznesa organizāciju pārstāvji norādīja uz problēmām informācijas apritē ar Valsts policiju iespējamu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas gadījumos, īpaši krāpšanas un finanšu noziegumu jomā. Lai risinātu šos jautājumus, puses vienojās rīkot atsevišķu tikšanos ar Kriminālpolicijas pārstāvjiem.


Sagatavoja:

Laura Karnīte
Iekšlietu ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību departamenta
Preses centra vadītāja
Tālr. 7219176
Mob.tālr.: 29165007
laura.karnite@iem.gov.lv


Atpakaļ