Latvija ir gatava pievienoties Šengenas līguma zonai

Latvija ir gatava pievienoties Šengenas līguma zonai un atcelt robežkontroli uz Šengenas iekšējām robežām, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem šodien apliecināja iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.
Latvija ir gatava pievienoties Šengenas līguma zonai un atcelt robežkontroli uz Šengenas iekšējām robežām, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem šodien apliecināja iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.

Latvijā nav būtisku problēmu Šengenas prasību izpildē un to apliecinājusi arī komisija, kas nesen pārbaudīja mūsu valsts gatavību pievienoties Šengenas zonai, teica Ivars Godmanis. Austrijas vadītā komisija veikusi ļoti skrupulozas pārbaudes, apmeklējusi Rīgas Pasažieru ostu, vairākas robežsardzes daļas un valsts policijas nodaļas. Komisijai nav bijuši būtiski iebildumi.

Iekšlietu ministrs darīja zināmu, ka Latvija ir gatava ar 1.janvāri atvērt sauszemes robežas ar Lietuvu un Igauniju, bet sākot ar nākamā gada martu arī lidostas. Viņš atzīmēja, ka starptautiskā lidosta “Rīga” Šengenai ir gatava jau šobrīd. Jau darbojas jaunais lidostas terminālis, kurā tiks apkalpotas lidmašīnas, kuras ielidos no vai izlidos uz kādas ārpus Šengenas teritorijas esošu valsti. Līdz ar to lidosta ir gatava nodalīt Šengenas un ne-Šengenas pasažieru plūsmas. Ne visās topošajās Šengenas līguma dalībvalstīs šis darbs ir paveikts, norādīja ministrs.

Līdz ar pievienošanos Šengenas zonai, uz sauszemes robežām ar Lietuvu un Igauniju tiks demontētas visi šķēršļi, kas būtiski kavē satiksmi. Piemēram, Ainažu robežkontroles punktā nojauks ceļa vidū esošās nojumes un sadalošās joslas, skaidroja Ivars Godmanis. Saskaņā ar Šengenas līguma ieviešanas prasībām, jānodrošina, lai šos agrākos robežpārejas punktus varētu šķērsot nesamazinot ātrumu.

Ministrs norādīja, ka ceļu malās esošās robežkontroles punktu būves gan tiks saglabātas. Bez tam lielākie robežpārejas punkti, piemēram, Grenctāle, tiks pārveidoti par kontaktpunktiem sakaru uzturēšanai starp Latvijas un Igaunijas, Lietuvas robežsargiem. Ivars Godmanis arī atgādināja, ka ārkārtas situācijās Šengenas līguma dalībvalstīm ir tiesības uz laiku atjaunot robežkontroli. Piemēram, Vācija šādi bija rīkojusies G8 sammita laikā.

Liela daļa robežsargu no slēgtajiem robežkontroles punktiem tiks pārvietoti uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Šī Eiropas Savienības ārējā robeža ir ļoti būtiski nostiprināta, norādīja iekšlietu ministrs. Par Šengenas un Latvijas līdzekļiem uz robežas uzstādīti novērošanas torņi, elektroniskie sensori, iegādāti transporta līdzekļi, helikopteri un patruļkuģi. Robežsardzes un policijas rīcībā ir arī Šengenas Informācijas sistēmas datubāzes, kurās varēs noskaidrot, vai konkrētā persona nav meklēšanā kādā citā Šengenas dalībvalstī.

Ivars Godmanis arī darīja zināmu, ka Latvija uzņēmusies iniciatīvu Šengenas līguma paplašināšanās svinību organizēšanā. Uz plašajām svinībām 21.decembrī Latvijā varētu ierasties aptuveni simts amatpersonas no citām Šengenas dalībvalstīm. Iespējams, ka viesu vidū varētu būt arī ES tieslietu komisārs Franko Fratīni.

Savukārt, lai par gaidāmajām pārmaiņām informētu Latvijas iedzīvotājus, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi dažādus informatīvos materiālus. Gada beigās televīzijas kanālos tiks pārraidīti arī īpaši skaidrojoši klipi, informēja iekšlietu ministrs.

Kā iepriekš informēts Eiropas un arī Latvijas medijos, ES prezidējošā valsts Portugāle paziņojusi, ka Latvija, Lietuva, Igaunija, Ungārija, Čehija, Polija, Slovēnija, Slovākija un Malta Šengenas zonai varētu pievienoties jau 21.decembrī. Arī ES tieslietu komisārs Franko Fratīni vairākkārt apliecinājis, ka jaunās deviņas dalībvalstis Šengenas zonā tiks uzņemtas jau decembra beigās nevis nākamā gada sākumā un tā būs Ziemassvētku dāvana eiropiešiem.

Patlaban Šengenas zonā ir ES dalībvalstis Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija, kā arī Norvēģija un Īslande. Savukārt ES dalībvalstis Lielbritānija un Īrija nav Šengenas līguma dalībnieces. Šengenas līguma valstīm nepievienojas arī Kipra.


Saeimas ES informācijas centrs
tel. 7087295


Atpakaļ