Atbalsta IeM un IeVP dienesta gaitas likuma pilnveidošanu

Ministru Kabinets šodien, 8.aprīlī, atbalstīja grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, kas pilnveidos likumu un novērsīs praksē konstatētās problēmas un nepilnības.

Ministru Kabinets šodien, 8.aprīlī, atbalstīja grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, kas pilnveidos likumu un novērsīs praksē konstatētās problēmas un nepilnības.

Ar grozījumiem tiks precizēti noteikumi, kas attiecas uz darba samaksu pārceltajām amatpersonām - paredzēts, ka amatpersonai, kura pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai, saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu, kā arī noteikts, ka gadījumā, ja mainās pārceltās amatpersonas izdiena vai citi darba samaksas nosacījumi, tai nosaka mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura vai uz kuru amatpersona tika pārcelta.

Vienlaikus tiek noteikts, ka amatpersona, kura mācās Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē, nesaņem normatīvajos aktos paredzēto studējošo (izglītojamo) stipendiju, un ieviests jauns atvaļināšanas pamats - sakarā ar atskaitīšanu no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē. Grozījumos paredzēts, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansēs amatpersonas izglītības ieguvi Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs.

Precizēti nosacījumi kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai, sasaistot pakāpes piešķiršanu ar izdienu konkrētajā pakāpē un nosakot, ka kārtējo speciālo dienesta pakāpi iespējams saņemt, ja amatpersona ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību.

Sociālo garantiju jomā likumprojekts atbilstoši Ministru kabineta koncepcijai paredz diferencēt pabalsta bērna piedzimšanas gadījumā apmēru atkarībā no nodienētā (nostrādātā) laika valsts iestādēs. Pabalsts būs trīs mēneša amatalgu apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi valsts iestādēs mazāk par trim gadiem, četru mēneša amatalgu apmērā, ja amatpersona nostrādājusi valsts iestādēs trīs līdz sešus gadus, un sešu mēneša amatalgu apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi (nostrādājusi) valsts iestādēs sešus gadus un vairāk.

Projekts paredz izslēgt normu, kas nosaka 40 kalendāra dienas ilgu ikgadējo atvaļinājumu amatpersonām, kuras dienesta pienākumus veic paaugstinātas intensitātes apstākļos, un nosaka, ka visiem darbiniekiem pienāksies ikgadējais atvaļinājums 30 kalendāra dienas. šie grozījumi attieksies tikai uz tām amatpersonām, kas uzsāks dienestu pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā.

Grozījumos paredzēts, ka kompensāciju saistībā ar dienesta interesēs veiktu pārcelšanu uz citu administratīvo teritoriju piešķirs tikai amatpersonām, kuras tiek pārceltas uz noteiktu laiku, tātad uz laiku līdz 3 gadiem.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka atvaļināšanas gadījumā no amatpersonas neietur izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām ikgadējā atvaļinājuma dienām, ja amatpersona atvaļināta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, sakarā ar iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, sasniedzot likumā noteikto vecumu vai sakarā ar amatpersonas nāvi.

Noteikti gadījumi, kad amatpersona nesaņem uzturdevas kompensāciju -laikā, kad amatpersona atstādināta no amata pienākumu izpildes un tai kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums; atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas laikā; atvaļinājuma bērna tēvam laikā un bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.

Dienesta disciplīnas jomā grozījumi paredz, ka norma, kas nosaka aizliegumu atvaļināt no dienesta amatpersonu pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ, neattiecas uz gadījumiem, kad amatpersonu atvaļina no dienesta pēc pašas vēlēšanās vai, piemērojot disciplinārsodu - atvaļināšana no dienesta.

Tāpat paredzēts noteikt, ka amatpersonai izdienā neieskaita laiku, kad tā bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Precizēti arī drošības līdzekļu veidi, sakarā ar kuriem amatpersona atstādināma no amata pienākumu izpildes – apcietinājums, noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus vai mājas arests.

Grozījumus vēl jāapstiprina Saeimā.


Sīkāka informācija:
Laura Karnīte
Preses un sabiedrisko attiecību departamenta
direktores vietniece, Preses centra vadītāja
Tālr. 7219175
Mob. 29165007
laura.karnite@iem.gov.lv


Atpakaļ