ES tieslietu un iekšlietu ministri spriedīs par bezvīzu režīmu ar ASV

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, šodien, 18.aprīlī, Luksemburgā piedalās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē, kura lems par Eiropas Komisijas pilnvarošanu uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu starp ES un ASV attiecībā uz atsevišķiem priekšnosacījumiem, lai pievienotos ASV Bezvīzu programmai (Visa Waiver Program (VWP)).

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, šodien, 18.aprīlī, Luksemburgā piedalās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē, kura lems par Eiropas Komisijas pilnvarošanu uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu starp ES un ASV attiecībā uz atsevišķiem priekšnosacījumiem, lai pievienotos ASV Bezvīzu programmai (Visa Waiver Program (VWP)).

Sanāksmē plānots apstiprināt pilnvarojumu Eiropas Komisijai uzsākt sarunas par līguma noslēgšanu starp ES un ASV attiecībā uz atsevišķiem priekšnosacījumiem, lai pievienotos ASV Bezvīzu programmai. Lēmuma mērķis ir dot pilnvarojumu Komisijai sākt sarunas par līguma noslēgšanu ar ASV jautājumā par tām ASV likumdošanas prasībām, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības dalībvalstis var iesaistīties Bezvīzu režīma programmā un kas ir Komisijas kompetencē. Līguma mērķis ir nodrošināt visu Eiropas Savienības dalībvalstu iekļaušanu Bezvīzu režīma programmā.

Tā kā saskaņā ar Eiropas Kopienas līgumu un citiem tiesību aktiem vairākas ar Bezvīzu režīma programmu saistītās prasības ietilpst Kopienas kompetencē, viens no pilnvarojuma uzdevumiem ir nodalīt Eiropas Kopienas kompetenci no jautājumiem, par kuriem dalībvalstis var divpusēji runāt ar ASV. Saskaņā ar Eiropas Kopienas līgumu Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāatturas no divpusējām sarunām ar ASV, kas skar pilnvarojumā atrunātās Eiropas Komisijas kompetences jomas.

Latvija atzinīgi novērtē sagatavoto Padomes lēmuma kompromisa projektu un atbalsta to pašreizējā redakcijā. Latvija īpaši pozitīvi vērtē projektā ietverto pragmatisko un elastīgo pieeju dalībvalstu divpusējām sarunām ar ASV, vienlaikus ievērojot Kopienas likumdošanu, lai veicinātu iespējami ātrāku dalībvalstu pievienošanos ASV Bezvīzu programmai. Latvija apstiprina, ka divpusējos kontaktos ar ASV tiks pilnībā respektētas ES dalībvalsts saistības.

Latvija neiebilst, ka paralēli tiek dots pilnvarojums, ievērojot Padomes lēmuma projektā ietvertās vadlīnijas, Eiropas Komisijai risināt sarunas ar ASV par tā sauktajā EU track ietilpstošajiem jautājumiem.

Padomē plānots diskutēt arī par citiem nozīmīgiem jautājumiem. Ministri izskatīs grozījumus Padomes direktīvā, kuru mērķis ir dot iespēju personām, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība (Latvijas gadījumā – bēgļa vai alternatīvais statuss), saņemt pastāvīgā iedzīvotāja statusu ES dalībvalstī un no tā izrietošās tiesības, kas ir līdzvērtīgas ES pilsoņu tiesībām, pēc pieciem dalībvalstī pastāvīgi nodzīvotiem gadiem. Īpaša uzmanība grozījumos pievērsta neizraidīšanas principa (non-refoulement) nodrošināšanai.

Padomē plānots diskutēt par neatrisinātiem jautājumiem. Līdz šim valstīm nav izdevies vienoties par to, vai direktīvas aptvērumā būtu jāiekļauj gan bēgļa, gan alternatīvo statusu saņēmušās personas. Tāpat valstis nav vienisprātis par to, vai direktīva attiecināma uz gadījumiem, kad dalībvalstis humānu apsvērumu dēļ, atbilstoši to nacionālajai likumdošanai ir piešķīrušas personām citu formu aizsardzību, kā arī par to, kā skaitāms starptautisko aizsardzību saņēmušās personas uzturēšanās ilgums dalībvalstī.

Latvija nesaskata problēmas piešķirt Eiropas Kopienas pastāvīgo iedzīvotāju statusu, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Latvijas normatīvie akti jau paredz iespēju abām personu kategorijām saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un iespējas saņemt plašu tiesību apjomu.

Taču Latvija pauž bažas attiecībā uz priekšlikumu direktīvas aptvērumā iekļaut personas, kam saskaņā ar dalībvalstu nacionālo likumdošanu tiek piešķirta aizsardzība humānu apsvērumu dēļ. Latvija uzskata, ka šāda vispārēja principa noteikšana direktīvā var negatīvi ietekmēt harmonizācijas līmeni Eiropas Savienībā kopumā attiecībā uz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu personām, kas saņēmušas aizsardzību saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, jo dalībvalstu prakses šajā jautājumā atšķiras.

Latvija piekrīt, ka laika posms starp tā patvēruma pieteikuma iesniegšanas brīdi, par kuru  ir  pieņemts  galīgs  pozitīvs  lēmumus  par  starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanu, un minētā lēmuma pieņemšanu, tiek ieskaitīts, aprēķinot piecu gadu legālās uzturēšanās laiku dalībvalstī. Latvija atbalsta vienādu pieeju attiecībā uz pastāvīgi dalībvalstī nodzīvotā laika posma skaitīšanu abām personu kategorijām - bēgļiem un personām, kas saņēmušas alternatīvo statusu.

Tāpat šajā Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē plānots panākt vispārējo politisko vienošanos par Padomes lēmuma projekta par Eiropas Policijas biroja (Eiropola) izveidi konsolidēto tekstu. Pašlaik Eiropola tiesiskais pamats ir Eiropola Konvencija un tai pakārtotie tiesību akti. Diskusijas par Konvencijas aizstāšanu uzsākās jau 2001.gadā un to mērķis ir padarīt Eiropolu kā organizāciju efektīvāku un lietderīgāku cīņā pret dažādiem drošības draudiem. 2006.gada nogalē Eiropas Komisija nāca klajā ar Padomes lēmuma projektu par Eiropas Policijas biroja izveidi, ar ko paredzēts aizstāt Eiropola konvenciju. Tas paredz piešķirt Eiropolam ES aģentūras statusu un līdz ar to Kopienas finansējumu, tā uzlabojot Eiropola operatīvo un administratīvo darbību. Iepriekšējās Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmēs ir panākta vispārējā vienošanās par Padomes lēmuma projekta sadaļām un neatrisinātiem jautājumiem.

Tieslietu un iekšlietu ministru padome plāno arī izskatīt ES Rīcības plānu sprāgstvielu drošības stiprināšanai, kā arī grozījumus Padomes pamatlēmumā par terorisma apkarošanu. Tāpat Padome pieņems zināšanai pašreizējo informāciju par situāciju saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektu par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, un informāciju par situāciju šengenas informācijas sistēmas II ieviešanā. Grieķija Padomi informēs par nelegālās imigrācijas problēmu uz Eiropas Savienības ārējās robežas.


Sagatavoja:
Laura Karnīte
Preses un sabiedrisko attiecību departamenta
direktores vietniece, Preses centra vadītāja
Tālr. 7219175
Mob. 29165007
laura.karnite@iem.gov.lv


Atpakaļ