Iekšlietu ministrs: policijas reformai jāvairo drošība un jāmazina birokrātija

Īstenojot Valsts policijas reģionālo reformu, nedrīkst samazināties drošības līmenis valstī un nav pieļaujama policijas birokrātiskā aparāta palielināšana, šodien, 13.jūnijā, tiekoties ar Valsts policijas vadību, norādīja iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Īstenojot Valsts policijas reģionālo reformu, nedrīkst samazināties drošības līmenis valstī un nav pieļaujama policijas birokrātiskā aparāta palielināšana, šodien, 13.jūnijā, tiekoties ar Valsts policijas vadību, norādīja iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Ministrs atzina, ka kopumā Valsts policijas piedāvātais reformas modelis rada pozitīvu iespaidu, tomēr tajā, iespējams, vēl tiks veiktas korekcijas. Ministrs uzsvēra, ka reformas rezultātā nedrīkst pazemināties kopējais drošības un sabiedriskās kārtības līmenis, policijai jābūt sasniedzamai ikvienam iedzīvotājam, nav pieļaujama štatu palielināšana un jānovērš funkciju pārklāšanās.

Valsts policijas priekšnieka Alda Lieljukša prezentētais policijas reformas plāns paredz veidot trīs līmeņu sistēmu, kas sastāv no Valsts policijas centrālā aparāta, reģionālajām pārvaldēm un policijas iecirkņiem, kas apkalpos attiecīgos novadus.

Centrālā aparāta funkcijās ietilps darbības kriminālpolicijas, kārtības policijas un administratīvajā jomā starpreģionālā un starptautiskā līmenī, kā arī Valsts policijas darba administratīvā vadība un informācijas apkopošana un analīze.

Reģionālās pārvaldes risinās jautājumus reģionu līmenī un tajās tiks koncentrēti galvenie policijas finanšu, materiāli tehniskie un speciālistu resursi. Reģionālās pārvaldes sniegs atbalstu zemākā līmeņa struktūrvienībām savā reģionā, kā arī koordinēs to darbību un sadarbību.

Reģionālās pārvaldes tiks veidotas atbilstoši tiesu apgabaliem un atradīsies Rīgā, Valmierā, Jelgavā, Daugavpilī un Kuldīgā. Rīgas reģiona pārvalde ietvers Rīgu, Rīgas rajonu, Jūrmalu un Ogri, Valmieras reģiona pārvaldē ietilps Valmiera, Alūksne, Cēsis, Gulbene, Madona, Limbaži un Valka, Zemgales reģiona pārvaldē - Jelgava, Dobele, Bauska, Tukums un Aizkraukle, Latgales reģiona pārvaldē – Daugavpils, Rēzekne, Balvi, Krāslava, Jēkabpils, Ludza un Preiļi, bet Kurzemes reģiona pārvaldē – Liepāja, Ventspils, Kuldīga, Talsi un Saldus.

Reformas īstenošanas termiņi ir cieši saistīti ar jaunu policijas ēku būvniecību plānotajos reģionu centros. Iepazīstoties ar būvju projektēšanas norisi, iekšlietu ministrs asi kritizēja Iekšlietu īpašumu valsts aģentūru, kuras dēļ aizkavējusies vairāku projektu virzība. Ministrs arī plāno nākamnedēļ tikties ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” vadību, lai pārrunātu sadarbību policijai nepieciešamo ēku būvniecībā.

Ministrs pateicās Kuldīgas pašvaldībai, kas izrādījusi lielu pretimnākšanu, gan piešķirot zemi jaunas policijas ēkas būvniecībai, gan solot par saviem līdzekļiem uzcelt jaunu daudzdzīvokļu ēku policijas darbinieku vajadzībām. Pašvaldības pozitīvā attieksme, kā arī izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir iemesls, kāpēc Kuldīga nevis Liepāja šodien tika izvēlēta par Kurzemes reģiona pārvaldes atrašanās vietu.


Sagatavoja:
Laura Karnīte
Iekšlietu ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību departamenta
Preses centra vadītāja
Tālr. 67219213
Mob.tālr.: 29165007
laura.karnite@iem.gov.lv
Čiekurkalna 1.līnija 1, k-2, Rīga. LV 1026
 


Atpakaļ