Ziņo par kritisko situāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā

Iekšlietu ministrija šodien, 10.jūlijā, pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē informatīvo ziņojumu „Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) modernizāciju un kapacitātes palielināšanu ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomā”.

Iekšlietu ministrija šodien, 10.jūlijā, pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē informatīvo ziņojumu „Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) modernizāciju un kapacitātes palielināšanu ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomā”.

Ziņojumā norādīts, ka kopš 1992.gada pavasara, kad stājās spēkā likums „Par ugunsdrošību”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vienlaicīgi ar ugunsgrēku dzēšanu veic arī neatliekamos glābšanas un seku likvidēšanas darbus, lai gan finansiālais un tehniskais nodrošinājums ir nepietiekošs. Tāpat plānots, ka no 2011.gada 1.janvāra VUGD būs jādzēš arī meža ugunsgrēki.

Turklāt pēdējo 10 gadu laikā 3,8 reizes palielinājies neatliekamo glābšanas un seku likvidēšanas darbu apjoms (1998.gadā – 1359 glābšanas darbi, 2007.gadā – 5217 glābšanas darbi), bet par 60% - ugunsgrēku skaits (1998.gadā – 6143 ugunsgrēki, 2007.gadā – 10178 ugunsgrēki). Lauku rajonos strauji samazinājies pašvaldību ugunsdzēsēju komandu skaits (1990.gadā - 321 komanda; 2007.gadā – 200 komandas), kas vēl deviņdesmitajos gados piedalījās pat līdz 70% ugunsgrēku likvidēšanā rajonos.

Šo apstākļu rezultātā šobrīd tikai apmēram 75% gadījumos glābēji var pietiekami īsā laikā nokļūt izsaukuma vietā. Vairākos rajonos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autotransportam jābrauc 30-50 km no depo ēkas līdz notikuma vietai.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apsaimniekošanā pašlaik ir 94 depo ēkas, kas būvētas laikā no 1900.-1960.gadam. Depo ir fiziski un morāli novecojuši un ļoti sliktā tehniskā stāvoklī.

Kritiska ir arī situācija ar ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļiem un tehnisko aprīkojumu. VUGD rīcībā pašlaik ir 369 ugunsdzēsības un glābšanas automobiļi, pamatā uz ZIL-131 un ZIL-130 bāzes, no tiem 85% izgatavoti pēc bijušās Padomju Savienības standartiem un to ekspluatācijas termiņš ir beidzies. 78% no visiem ugunsdzēsības un glābšanas automobiļiem ir ekspluatācijā jau vairāk kā 11 gadus.

No 27 VUGD rīcībā esošajām autokāpnēm 23 ir ekspluatācijā vairāk kā 20 gadus, bet no pieciem autopacēlājiem divi ekspluatācijā ir vairāk kā 20 gadus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā ir četri relatīvi jauni autopacēlāji (līdz 10 gadus veci), no kuriem divi atrodas Rīgā un to tehniskais stāvoklis ir apmierinošs.

Transporta nolietojumu vēl vairāk paātrina tā intensīvais pielietojums, sliktais ceļu stāvoklis, neiekārtotās piebrauktuves pie ūdens ņemšanas vietām.

Pēdējo desmit gadu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iedalīto finanšu līdzekļu ietvaros ir varējis iepirkt tikai 47 ugunsdzēsības un glābšanas automobiļus un 21 par ugunsdzēsības automobiļiem pārbūvētu kravas automobili.

Tāpat dienestam trūkst tehniskā aprīkojuma vides izlūkošanai, iekārtu darbinieku un iedzīvotāju dekontaminācijai, kā arī tehniskā aprīkojuma tehnogēno un dabas katastrofu seku likvidēšanai, glābšanas darbu veikšanai aizgruvumos, uz ūdens un ledus.

Turpinoties šādai tendencei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskā bāze pēc dažiem gadiem būs pilnībā sagruvusi. Lai to apturētu, nepieciešama vismaz 78% ugunsdzēsības automobiļu nomaiņa, bet pēc tam ik gadu nepieciešams iegādāties vismaz 20 jaunus ugunsdzēsības un glābšanas automobiļus.

Ar 2006.gadā piešķirtajiem līdzekļiem 2007.gadā VUGD vajadzībām līzingā tika iegādāts 71 speciāls ugunsdzēsības un glābšanas automobilis, tomēr ar to tika nodrošināta tikai apmēram 20% automobiļu nomaiņa. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļas arī nav iespējams nokomplektēt ar nepieciešamo darbinieku skaitu, jo salīdzinoši zemais atalgojums, paaugstinātais risks, darba aizsardzību prasībām neatbilstošās depo ēku telpas, nepietiekošais un mūsdienu prasībām neatbilstošais tehniskais nodrošinājums, nepietiekamais sociālais nodrošinājums attur cilvēkus pieteikties darbā dienestā. Personāla mainība 2007.gadā bija 6,3 %.

Lai risinātu VUGD problēmas, Iekšlietu ministrija plāno laika posmā no 2010. – 2019.gadam veikt esošo 94 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēku renovāciju, rekonstrukciju vai jaunu depo būvniecību esošo depo vietā, kā arī 42 jaunu depo ēku būvniecību. Iecerēts arī izveidot deviņus reģionālos atbalsta punktus uz lielajās pilsētās dislocēto depo bāzes.

Depo ēku būvniecību, rekonstrukciju un renovāciju plānots veikt piecos etapos. 1.etapā 2010. un 2011.gadā tiks īstenota visnepieciešamāko sešu depo ēku būvniecība Cēsīs, Daugavpilī, Mārupē, Mežārē, Rīgā un Smiltenē. Šiem prioritārajiem objektiem jau veikti konkrēti pasākumi - izstrādāts Cēsu daļas jaunas depo ēkas projektēšanas un būvniecības tehniskais uzdevums, izvēlēts zemes gabals Rīgas rajona brigādes Mārupes daļas jaunas depo ēkas būvniecībai, tiek gatavots Rīgas rajona brigādes Mārupes daļas depo un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines policijas iecirkņa Mārupes nodaļas jaunās ēkas projektēšanas un būvniecības tehniskais uzdevums.

Ir sagatavots ari Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas daļas jaunas depo ēkas telpu plānojums un pieprasījums zemes gabala piešķiršanai Jēkabpils rajona Mežāres postenim, par kuru jau pieņemts pozitīvs Mežāres pagasta padomes lēmums. Tāpat nosūtīts pieprasījums zemes gabala piešķiršanai Valkas rajona Smiltenes daļai.

2.etapā 2012. un 2013.gadā notiks depo ēku būvniecība, rekonstrukcija un renovācija Rīgas un Daugavpils rajonā, kur pēdējo 10 gadu laikā notikuši visvairāk meža ugunsgrēki, kā arī Rīgā, kur Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības visbiežāk piedalījušās meža ugunsgrēku dzēšanā.

3.etapā 2014. un 2015.gadā plānots veikt depo ēku būvniecību, rekonstrukciju un renovāciju Jūrmalā, kā arī Aizkraukles, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Preiļu un Saldus rajonā.

4.etaps ietvers depo ēku būvniecību, rekonstrukciju un renovāciju Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Madonas, Valkas un Valmieras rajonā un ilgs no 2016. līdz 2017.gadam, bet 5.etapā - 2018. un 2019.gadā - iecerēts būvēt depo Cēsu, Limbažu, Ludzas, Rēzeknes, Ogres, Talsu Tukuma un Ventspils rajonā.

Informatīvā ziņojuma sagatavošanai veiktās aplēses liecina, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēku būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas darbu veikšanai laikā no 2010.-2019.gada kopā būs nepieciešami 198,3 miljoni latu, bet kapitālieguldījumiem - ugunsdzēsības un glābšanas automobiļu, tehniskā aprīkojuma un inventāra iegādei – 181,3 miljoni latu.

Savukārt papildus uzturēšanas izmaksas - darbinieku atalgojums, formas tērpu, speciālo tērpu un ekipējuma iegāde, automobiļu apkopes un ekspluatācijas izdevumi, komunālie maksājumi - 2020.gadā un turpmākos gados pēc projekta realizācijas būs 26,8 miljoni latu.


Sagatavoja:
Laura Karnīte
Iekšlietu ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību departamenta
Preses centra vadītāja
Tālr. 67219213
Mob.tālr.: 29165007
laura.karnite@iem.gov.lv
Čiekurkalna 1.līnija 1, k-2, Rīga. LV 1026
 


Atpakaļ