Krīzes vadības padomē izvērtē gatavību dabas stihijām un tehnogēnajām avārijām

Krīzes vadības padome šodien, 17.oktobrī, pārrunāja atbildīgo iestāžu gatavību reaģēt iespējamo dabas stihiju un tehnogēno avāriju gadījumos, analizējot līdz šim veiktos pasākumus un diskutējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Krīzes vadības padome šodien, 17.oktobrī, pārrunāja atbildīgo iestāžu gatavību reaģēt iespējamo dabas stihiju un tehnogēno avāriju gadījumos, analizējot līdz šim veiktos pasākumus un diskutējot par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Padomes sēdē tika izvērtēta arī atbildīgo dienestu darbība kuģu „Mona Lisa” un „Golden Sky” avāriju seku likvidēšanas pasākumos.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainārs Pencis padomi informēja par paveiktajiem pasākumiem VUGD materiāli tehniskā nodrošinājuma un apziņošanas sistēmas uzlabošanā kopš 2005.gada janvāra vētras. A.Pencis norādīja, ka tolaik galvenokārt problēmas radīja Centrālā sakaru punkta nepietiekamā kapacitāte, kā arī elektroapgādes un sakaru traucējumi.

VUGD priekšnieks informēja, ka minētās problēmas šobrīd ir daļēji novērstas. Valsts materiālajās rezervēs ir iegādāti 26 jauni ģeneratori, kas šobrīd ir izvietoti pa visu Latviju un dod iespēju nepieciešamības gadījumā operatīvi nodrošināt ar elektroenerģiju slimnīcas un citus paaugstināta riska objektus.

Tomēr padome konstatēja, ka vēl joprojām ir aptuveni 10 medicīnas iestādes, tostarp tādas, kurās elektroapgāde ir nepieciešama nepārtraukti, kurām nav alternatīvi elektroenerģijas avoti. Pārsvarā šīs slimnīcas atrodas pašvaldību pārziņā, tāpēc Padome nolēma vērsties pie pašvaldībām, aicinot nodrošināt, lai krīzes situācijās medicīnas iestādes būtu nodrošinātas ar elektroenerģiju.

Tāpat padome uzdeva veikt pasākumus, lai koordinētu pašvaldību, civilās aizsardzības komisiju un Iekšlietu ministrijas struktūrvienību sadarbību Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmas izmantošanā gadījumos, kad nedarbojas stacionāro un mobilo sakaru sistēmas.

Padome arī izvērtēja veiktos pasākumus saistībā ar atbildīgo dienestu gatavību reaģēt iekšējo ūdeņu piesārņojuma gadījumos. Vides ministrs Raimonds Vējonis, kas darba gaitā operatīvi tika izsaukts uz padomes sēdi, informēja, ka Vides ministrija sadarbībā ar Valsts robežsardzi un citām atbildīgajām iestādēm ir atradusi vietu Latvijas – Baltkrievijas pierobežā, kur būtu iespējams iekārtot stacionārus stiprinājumus aizsargbonu novilkšanai gadījumiem, ja kaimiņvalsts teritorijā notiek piesārņojošu vielu noplūde Daugavā, līdzīgi kā tas notika 2007.gada pavasarī. Pašlaik tiek veikti pētījumi un aprēķini par šādu būvju izmaksām.

Balstoties uz Veselības ministrijas ziņojumu, Padome uzklausīja Rīgas pašvaldības uzņēmuma „Rīgas ūdens” pārstāvja Viktora Juhnas ziņojumu par stāvokli Rīgas pilsētas ūdens apgādē. Viņš informēja, ka Rīgas pašvaldība ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu veic remontdarbus novecojušajās Rīgas ūdensapgādes sistēmās, un tas bijis par iemeslu šā gada vasarā notikušajā ūdensvada avārijā, kuras dēļ bez ūdensapgādes palika liela daļa galvaspilsētas.

V.Juhna norādīja, ka pēc remontdarbu pabeigšanas tik nopietnas avārijas ūdensapgādes sistēmās būs maz iespējamas, kā arī tiek veikti citi pasākumi, lai būtisku bojājumu gadījumos Rīga tiktu nodrošināta ar dzeramo ūdeni. Viņš arī atzina, ka bijušas problēmas iesaistīto institūciju apziņošanā, kā rezultātā  izglītības un jo īpaši medicīnas iestādes nav bijušas pietiekami sagatavotas ūdensapgādes traucējumiem.

Uzklausot atbildīgo institūciju ziņojumus, Krīzes vadības padome konstatēja, ka efektīvākais un finansiāli izdevīgākais risinājums būtu apzināt un atjaunot alternatīvās ūdensapgādes sistēmas, kurām būtu jābūt visās medicīnas iestādēs, tomēr resursu trūkuma dēļ ne vienmēr tās ir uzturētas pienācīgā kārtībā. Padome aicinās pašvaldības pievērst nopietnu uzmanību šim jautājumam.

Ministru prezidents Ivars Godmanis uzsvēra nepieciešamību ūdens apgādes nodrošinātājam garantēt pakalpojumu sniegšanas drošību, jo ir nepieļaujama pakalpojuma sniegšanas pārtraukšana. Savukārt iekšlietu ministrs Mareks Segliņš aicināja uzņēmumu „Rīgas ūdens” izvērtēt iespēju iegādāties papildus transportlīdzekļus ūdens pievešanai riska objektos krīzes gadījumos.

Savukārt izvērtējot kruīza kuģa „Mona Lisa” un „Golden Sky” glābšanas pasākumus, aizsardzības ministrs Vinets Veldre norādīja, ka informācijas aprite starp glābšanas darbos iesaistītājiem dienestiem noritējusi veiksmīgi. Gan spēkā esošā normatīvo dokumentu bāze, gan iegūtā pieredze jūras negadījumu krīzes vadībā ļauj secināt, ka svarīgākie momenti attiecībā uz glābšanas darbu koordināciju un vadības ķēdi ir atrisināti, atzina V.Veldre. 

Tomēr padome secināja, ka aktuāls ir jautājums par pietiekoši skaidra un visaptveroša valsts zaudējumu aprēķina mehānisma trūkumu, tāpēc tika nolemts uzdot Finanšu ministrijai līdz nākamā gada 1.martam sagatavot normatīvā akta projektu, kurā būtu noteikta katastrofu izraisīto valsts kompensējamo zaudējumu aprēķināšanas kārtība.   

Nākamajā padomes sēdē, kas, saskaņā ar padomes vadītāja premjera Ivara Godmaņa norādījumiem, varētu notikt novembra beigās, plānots izskatīt Krīzes vadības sistēmas koncepcijas projektu, izvērtēt pašvaldību gatavību nodrošināt iedzīvotājus ar siltumapgādi ziemas sezonā, kā arī uzklausīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ziņojumu par ugunsdrošības prevencijas situāciju sabiedriskajā sektorā, īpaši saistībā ar ugunsgrēka signalizāciju ierīkošanu.


Sagatavoja:

Laura Karnīte
Iekšlietu ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību departamenta
Preses centra vadītāja
Tālr. 67219213
Mob.tālr.: 29165007
laura.karnite@iem.gov.lv
Čiekurkalna 1.līnija 1, k-2, Rīga. LV 1026

Atpakaļ