Precizēt elektronisko sakaru saglabājamo datu sniegšanas kārtību tiesībaizsardzības iestādēm

31.03.2009

 

Ministru kabinets šodien, 31. martā izskatīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Operatīvās darbības likumā un Kriminālprocesa likumā ar mērķi precizēt kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti sniedz saglabājamos datus tiesībaizsardzības iestādēm izmantošanai kriminālprocesā un operatīvajā darbībā.

 


Līdz šim izveidojusies situācija, ka tiek dažādi interpretētas Elektronisko sakaru likuma, Operatīvās darbības likuma un Kriminālprocesa likuma normas, kas nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti sniedz saglabājamos datus tiesībaizsardzības iestādēm izmantošanai kriminālprocesā un operatīvajā darbībā.

Interpretējot Operatīvās darbības likuma normas radās divi pretēji viedokļi, uzskatot, ka saglabājamo datu pieprasīšana uzskatāma par sevišķā veidā veicamu operatīvo pasākumu – informācijas iegūšanu no tehniskiem līdzekļiem vai par vispārējā veidā veicamu operatīvo pasākumu – operatīvo izzināšanu. Šobrīd izveidojusies vienota prakse, uzskatot saglabājamo datu apstrādi par operatīvo izzināšanu, tomēr nepieciešamas izmaiņas Operatīvās darbības likumā, lai izslēgtu dažādu likuma interpretāciju un novērstu pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības.

Likumprojekta mērķis ir nošķirt tādas informācijas pieprasīšanu un iegūšanu no elektroniskajām informācijas sistēmās, kas neatklāj personas paustās vai uzglabātās informācijas saturu, no personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšanas.

Likumprojektā, kā atsevišķs operatīvais pasākums tiek definēta tādas informācijas iegūšana no elektroniskajām informācijas sistēmām, kas atklāj personas paustās vai saglabātās informācijas saturu. Šis operatīvais pasākums veicams tikai sevišķajā veidā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu.

Likumprojektā tiek papildināts, ietverot jēdzienā "operatīvā izzināšana" operatīvo datu iegūšanu no elektroniskajām informācijas sistēmām attiecībā uz tādiem datiem, kuru saglabāšanu nosaka likums un kuri neatklāj personas paustās vai uzglabātās informācijas saturu. Likumprojekts nosaka, ka šādas informācijas iegūšanu veic, pieprasot to no fiziskām un juridiskām personām, kuras ar elektroniskās informācijas sistēmām apstrādā, uzglabā vai pārraida datus, kā arī to, ka iegūšanu akceptē ne tikai iestādes vadītājs (priekšnieks) un viņa vietnieks, bet gan iestādes vadītājs (priekšnieks) vai viņa pilnvarota amatpersona.

Savukārt grozījumi Kriminālprocesa likumā nepieciešami, jo nav izveidojusies vienota prakse, kādā izmeklētāji pieprasa un saņem kriminālprocesā nepieciešamos saglabājamos datus no elektronisko sakaru komersantiem. Dažādu tiesu izmeklēšanas tiesneši dažādi interpretē šīs likuma normas, kas rada būtiskas grūtības izmeklētājiem iegūt kriminālprocesā nepieciešamos pierādījumus. Tādējādi nepieciešams veikt izmaiņas Kriminālprocesa likumā, lai izveidotu vienotu pieeju. Tāpat izmaiņu nepieciešamību nosaka Tiesībsarga atzinums, kas nosaka, ka nepieciešams noteikt papildus kontroli pār cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesā, pieprasot un apstrādājot saglabājamos datus.

Likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" mērķis ir īpaši izdalīt saglabājamo datu pieprasīšanu no elektronisko sakaru komersanta Elektronisko sakaru likuma noteiktajā apjomā, paredzēt prokurora kontroli pār izmeklētāju un amatā augstāka prokurora kontroli pār prokuroru kā procesa virzītāju pirms datu pieprasīšanas.

Kristīne Apse-Krūmiņa
 
Drošības policijas priekšnieka palīdze
tālrunis: 67208991, e-pasts:
dp@dp.gov.lv


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ