Civilajā aizsardzībā turpmāk iztiks bez padomju laika patvertnēm

28.04.2009

Izpildot Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobrī doto uzdevumu, Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi un šodien, 28.aprīlī, nodevusi izskatīšanai valdībā grozījumus tiesību aktos, kas paredz svītrot normas par civilās aizsardzības aizsargbūvēm.


Civilās aizsardzības aizsargbūves jeb patvertnes Latvijā ir saglabājušās vēl no padomju gadiem. Patvertnes bija paredzētas iedzīvotāju aizsardzībai no masu iznīcināšanas ieroču postošajiem faktoriem - atombumbas sprādziena un ķīmisko kaujas vielu iedarbības.
Pēdējo 17 gadu laikā patvertņu saglabāšanai un uzturēšanai nav bijis iedalīts nekāds finansējums, tāpēc to stāvoklis nemitīgi pasliktinās, bet atjaunošanai nepieciešamo līdzekļu apjoms nepārtraukti pieaug.

Daudzviet jau šobrīd patvertnes izmanto saimnieciskiem mērķiem, taču valsts iestādēm, pašvaldībām un komersantiem, kuru īpašumā atrodas šīs būves, īpašā statusa dēļ bija pienākums saglabāt tajās esošās speciālās iekārtas (gaisa filtrus, aizsargdurvis u.c.). Pēc attiecīgo grozījumu Civilās aizsardzības likumā pieņemšanas Saeimā aizsargbūvju īpašnieki varēs lemt par patvertņu turpmāko izmantošanu pēc saviem ieskatiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kas Latvijā vada, koordinē un kontrolē civilās aizsardzības sistēmas darbību, norāda, ka atteikšanās no patvertnēm neietekmēs iedzīvotāju drošību katastrofu gadījumā, jo saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, nepieciešamības gadījumā pašvaldībām joprojām ir uzdevums evakuēt iedzīvotājus no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām. Tāpat aizsardzībai no katastrofu postošajiem faktoriem iedzīvotāji var izmantot arī individuālos aizsardzības līdzekļus, veikt telpu hermetizāciju un citus nepieciešamos pasākumus.

IeM jau pagājušā gada 28.oktobrī Ministru kabinetam (MK) iesniedza izskatīšanai sarakstu ar visu Latvijā pieejamo aizsargbūvju skaitu, tehnisko stāvokli un nepieciešamo finansējumu renovācijai, pēc kā izvērtēšanas tika pieņemts lēmums atteikties no šo būvju turpmākas uzturēšanas, bet IeM tika dots uzdevums sagatavot visus nepieciešamos grozījumus tiesību aktos.

Izpildot šo uzdevumu, IeM ir sagatavojusi grozījumus Civilās aizsardzības likumā, Ministru kabineta 2007.gada 11.septembra noteikumos Nr.612 „Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam”, Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.423 „Pašvaldības, komersanta un iestādes civilās aizsardzības plāna struktūra, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība”, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu par Ministru Padomes 1990.gada 7.decembra rīkojuma Nr.218 „Par civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanu” atzīšanu par spēku zaudējušu.

Sagatavoja:
Andrejs Rjabcevs, IeM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
pārvaldes vecākais referents
tel.67219082, andrejs.rjabcevs@iem.gov.lv

 


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ