Gatavojas Eiropas Savienības Zilo karšu ieviešanai

28.05.2009

Šonedēļ Briselē oficiāli pabeigts darbs pie vienotās Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kas paredz visās dalībvalstīs ieviest, tā saucamo, Zilo karti augsti kvalificēta darbaspēka no trešajām valstīm migrācijas plūsmas vienotai organizēšanai un kontrolei. Latvijā karti sāktu izdot gan ne ātrāk kā tikai 2011.gadā, taču jau tuvākajā laikā Iekšlietu ministrija (IeM) un citas atbildīgās institūcijas varētu sākt darbu pie nepieciešamajiem grozījumiem likumdošanā.


ES Zilā karte, līdzīgi kā ASV izmantotā Zaļā karte (Green Card), dos tiesības augsti kvalificētiem un profesionāliem trešo valstu pilsoņiem iebraukt un strādāt kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, garantējot šiem darbiniekiem sociālajā un ekonomiskajā jomā līdzvērtīgas tiesības kā šīs valsts pilsoņiem. Viesstrādnieki joprojām nevarēs piedalīties politisku lēmumu pieņemšanā, vēlēšanās vai referendumos, taču tiem būs tiesības uz līdzvērtīgiem darba apstākļiem, tostarp tiesībām uz vienlīdzīgu atlīdzību, atlaišanas kārtību, darba apstākļiem, slodzi, sociālajām garantijām un mobilitātes iespējām savienības iekšienē. Kā skaidro eksperti, ar šādu vienotu instrumentu augsti kvalificēto trešo valstu pilsoņu piesaistei ir iespējams tiem sniegt ieguvumus, ko nevar garantēt katra valsts atsevišķi – piemēram, iespēju Zilās kartes turētājiem nākotnē atvieglotā kārtībā pārcelties no vienas dalībvalsts uz citu.

Kā norāda IeM Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamentā, Latvijai diskusiju gaitā par direktīvas projektu izdevies lielā mērā aizstāvēt savas nacionālās intereses, tāpēc jaunā kārtība pamatprincipos nemainīs mūsu līdz šim pastāvošo uzturēšanās atļauju izsniegšanas sistēmu trešo valstu pilsoņiem. Latvija joprojām patur tiesības pati noteikt izsniedzamo Zilo karšu skaitu un nepieciešamību pēc augsti kvalificētiem viesstrādniekiem, tāpēc nav pamata satraukumam, ka Latvijas darba tirgu līdz ar jauno kārtību varētu pārpludināt darbaspēks no citām valstīm. Prioritāte joprojām paliek pašas dalībvalsts iedzīvotāju nodarbinātības veicināšana. Zilo karti varēs iegūt tikai tie trešo valstu pilsoņi, kas ieradīsies Latvijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos un kuru atalgojums ir vismaz pusotru reizi lielāks par attiecīgās dalībvalsts vidējo bruto gada algu.

Zilo karšu ieviešanas būtiskākais mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu konkurētspēju, kā arī veicināt attīstību, jo darbaspēka migrācijas jautājumos tā atpaliek no ASV, Kanādas vai Austrālijas panākumiem. Līdz šim ES migrācijas politika koncentrējās vairāk uz to, kā labāk pārvaldīt migrācijas plūsmas no Āzijas, Āfrikas vai citiem trūcīgākiem reģioniem, taču jaunās kartes uzdevums ir mērķtiecīgi piesaistīt profesionālus speciālistus, kas savu intelektuālo darbu varētu ieguldīt ES attīstībā, nevis stiprināt ASV, Ķīnas vai citas valsts ekonomiku.

ES dalībvalstu iekšlietu un tieslietu ministri jau pagājušā gada otrajā pusē vienojās par šādas kartes ieviešanu, taču tikai šonedēļ ES Ministru Padomē šī direktīva izsludināta, līdz ar to pēc publicēšanas oficiālajā ES laikrakstā dalībvalstīm divu gadu laikā jaunās normas jāiekļauj katras valsts nacionālajā likumdošanā.

Sagatavoja:
Andrejs Rjabcevs
Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
pārvaldes vecākais referents
tel.67219082, 26458928, andrejs.rjabcevs@iem.gov.lv
Čiekurkalna 1. līnija 1, k-2, Rīga, LV-1026


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

1 komentārs

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ