Katru dienu notiek nelaimes gadījumi uz ūdens...

01.07.2009

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji pēdējās nedēļas laikā ik dienas izbrauc uz glābšanas darbiem uz ūdens, kā arī noslīkušo cilvēku meklēšanu. Šogad no ūdenskrātuvēm ir izvilkuši 49 noslīkušus cilvēkus. Turklāt šis traģiskais skaitlis atspoguļo tikai to bojā gājušo skaitu, kuru izvilkšanai no ūdens bija nepieciešama glābēju palīdzība, bet kopumā Latvijā noslīkušo cilvēku ir daudz vairāk. Līdz ar siltā laika iestāšanos ik dienas glābēji dodas uz glābšanas vai meklēšanas darbiem uz ūdens.


Daugavā pie Ikšķiles 25.jūnija vakarā apgāzās gumijas laiva, kurā atradās divi jauni vīrieši. Vienam no viņiem izglābties palīdzēja ūdens motociklists, bet otrs noslīka. Gan šajā dienā, gan nākamās piecas dienas ūdenslīdēji viņu bez panākumiem meklēja. Tikai 1. jūlijā vīrieti izdevās atrast.

Preiļu rajonā 30.jūnijā pie Ārdavas ezera atpūtās jauniešu kompānija. Viens no puišiem izdomāja atvēsināties dzidrajā ezerā. No peldes ezerā viņš vairs neizgāja – glābēji viņu atrada apmēram 6 m no krasta divu metru dziļumā.

Siguldā 30.jūnijā divi vīrieši devās uz Gauju pie Rojas tilta „noskalot sviedrus”. Netālu no krasta 33 gadus vecais vīrietis peldoties iekļuva atvarā un no ūdens vairs neizkļuva.

Tādēļ VUGD aicina iedzīvotājus būt ļoti uzmanīgiem atpūšoties gan uz ūdens, gan atrodoties pie tā un, rūpējoties par savu drošību, ievērot elementāru piesardzību, jo arī laba peldēt prasme ne vienmēr spēs paglābt nelaimē. Kā liecina statistika peldsezonas laikā visbiežāk noslīkst jauni vīrieši. Cilvēki, kuri slikti peld ir piesardzīgāki, cenšas turēties tuvāk krastam, nepeldēt dziļumā. Savukārt labākie peldētāji ir par sevi pārliecināti, taču neiedomājas, ka uz ūdenī var saraut krampji, rasties problēmas ar sirdsdarbību, vai arī var sapīties ūdenszālēs vai zvejnieku tīklos.

VUGD iesaka, kas būtu jāievēro, lai uz ūdens nenotiktu nelaime. Šie padomi ir it kā ļoti vienkārši un visiem zināmi, taču veidoti tie ir ņemot vērā konkrētus gadījumus, katra šā vienkāršā ieteikuma neievērošana ir prasījusi kāda cilvēka dzīvību:

  • Pareizi izvēlies peldvietu! Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atceries, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
  • Nepeldi aiz bojām, kas ierobežo peldvietu! Nepeldies ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts!
  • Nav ieteicams vienam doties peldēties. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt.
  • Pirms peldēšanās vai vizināšanās ar laivu savlaicīgi brīdini savus biedrus, ja neproti labi peldēt. Pirms vizināšanās ar laivu neaizmirsti uzvilkt glābšanas vesti!
  • Nepārvērtē savus spēkus! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.
  • Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd.
  • Pirms ieej ūdenī, brīdini krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esi plānojis peldēt, vai esi paredzējies nirt zem ūdens.
  • Nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Vispirms pārliecinies, vai ūdens tilpnes gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, vari gūt savainojumus.
  • Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji.
  • Peldēties alkohola reibumā ir ne mazāk riskanti kā vadīt automašīnu, jo sekas nav prognozējamas.
  • Ja esi iekļuvis straumē, jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.
  •  Peldēties stipra vēja vai negaisa laikā ir bīstami! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.
  • Atrodoties uz matrača vai peldriņķa nevajadzētu peldēt tālu no krasta, jo negaidot piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var iepūst dziļumā, aiznest pa straumi.
  • Pirms nodarbojies ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vienkārši vizinies ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, neaizmirsti uzvilkt glābšanas vesti!
  • Pirms ļaut bērniem baudīt ūdens priekus, vecākiem vajadzētu pārbaudīt izvēlētās peldvietas, vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina vai dūņaina. Pārbaude jaunās sezonas sākumā nenāktu par ļaunu pat zināmā vietā.
  • Kad bērns dodas ūdenī, pieaugušajam noteikti jābūt tuvumā un modram. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Bērniem drīkst ļaut plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā.
  • Ūdenī pieaugušajiem jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt. Bērni var pārvērtēt savas spējas. No krampjiem ūdenī neviens nav pasargāts, turklāt bērns šādā situācijā izbīstas daudz vairāk nekā pieaugušais un zaudē paškontroli.
    Peldēt nepratējiem uz ūdens palīdzēs noturēties tikai speciālā peldveste. Savukārt piepūšamie peldlīdzekļi ( riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt - pieaugušo uzraudzībā.
  • Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā.
  • Ja bērns dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargā, ja mazais iekrīt ūdenī. Taču peldlīdzekļos neizmantojiet „drošības jostas", lai bērns nepārkristu pāri malai. Ja gadījumā laiva apgāzīsies, bērns atradīsies zem ūdens.
  • Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību. Bērns, sniedzoties pēc tām, var iekrist ūdenī.
  • Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt «Palīgā! Slīkstu!», jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.
  • Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ, pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.
  • Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.
  • Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmantojot orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.
  • Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk norādi nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.
     


Sagatavoja:
Inga Vetere,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece,
e-pasts: inga.vetere@vugd.gov.lv
Tel.67075871, 26183300
 

VUGD arhīva foto


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ