Rosina izmaiņas DNS nacionālās datu bāzes lietošanas kārtībā

23.07.2009

Iekšlietu ministrija (IeM) izstrādājusi un šodien, 23.jūlijā, saskaņošanai ar citām ministrijām Valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi likumprojektu par grozījumiem DNS nacionālās datu bāzes izmantošanas kārtībā. Cita starpā izmaiņas paredzētas aizturēto, aizdomās turēto vai apsūdzēto personu bioloģiskā materiāla uzglabāšanas termiņā, kas no 75 gadiem samazināts līdz 10, ja persona tikusi attaisnota, izbeigts kriminālprocess vai arī atcelts lēmums, ar kuru šī persona bijusi atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto.


Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka šobrīd likums nosaka visu nacionālajā datu bāzē iekļauto personu DNS (dezoksiribonukleīnskābes molekulas daļa, kas norāda uz cilvēku atšķirīgo pazīmju ģenētisko informāciju) paraugu glabāšanu veikt 75 gadus, taču vairāku Eiropas Savienības valstu prakse ir pavisam citāda – ievērojot cilvēktiesību normas, tur nacionālajās DNS datu bāzēs tik ilgu termiņu glabā tikai to personu bioloģisko profilu, kas ar tiesas spriedumu atzīti par vainīgu pastrādātā likumpārkāpumā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vēl pagājušā gada nogalē kādā prāvā pret Lielbritāniju uzsvērusi, ka nav pieņemama DNS paraugu un profilu ilgstoša uzglabāšana par apsūdzētām un aizdomās turētām personām, ja persona ir tikusi attaisnota vai atbrīvota, jo tādējādi veidojas šīs personas nevienlīdzība attiecībā pret citām personām, kuras nekad nav bijušas nedz apsūdzētas, nedz aizturētas.

Atbilstoši Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātajām personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, turpmāk DNS profilus un ziņas par aizturētām, aizdomās turētām vai apsūdzētām personām DNS nacionālajā datu bāzē varētu glabāt tikai 10 gadus, ja kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu, tiek atcelts lēmums, ar kuru šī persona ir atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto, vai arī  ir stājies spēkā personu attaisnojošs spriedums.

Savukārt notiesāto personu, neatpazīto līķu un pazudušu personu DNS profilus, kā arī izmeklēšanas laikā izņemtās bioloģiskas izcelsmes pēdas arī turpmāk glabās iepriekš noteikto termiņu – 75 gadus.

IeM sagatavotie grozījumi tāpat nosaka, ka salīdzināmo paraugu un bioloģiskās izcelsmes pēdu izpēti veic valsts tiesu ekspertīžu laboratorijas, kuras ieviesušas kvalitātes pārvaldības sistēmu atbilstoši EN ISO/IEC 17025, tādējādi apliecinot, ka laboratorijā iegūtie rezultāti ir ne tikai ticami un izsekojami, bet arī atzīstami par līdzvērtīgiem jebkuras citas Eiropas Savienības dalībvalsts laboratoriju rezultātiem un izpētes procesā ir izmantotas pārbaudītas metodes, kalibrētas iekārtas un ekspertīzi veicis kompetents personāls.

Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē divu nedēļu laikā citām ministrijām jāsniedz savs atzinums par IeM izstrādāto grozījumu projektu, bet, lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāapstiprina valdībā un Saeimā.

DNS nacionālajā datu bāzē apkopo un glabā DNS paraugi no personām, kuras turētas aizdomās, apsūdzētas vai notiesātas, kā arī no neatpazītiem līķiem, Latvijas Republikā pazudušām personām un bioloģiskas izcelsmes pēdām. DNS nacionālās datu bāzes sistēmas pārzinis un informācijas resursu turētājs ir Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde.

Sagatavoja:
Andrejs Rjabcevs
Iekšlietu ministrijas
Administratīvā departamenta
Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas pārvaldes vecākais referents
tel.67219082, 26458928, andrejs.rjabcevs@iem.gov.lv
Čiekurkalna 1. līnija 1, k-2, Rīga, LV-1026


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ