Policijas darbu varētu uzlabot sīko likumpārkāpumu dekriminalizācija

20.08.2009

Ņemot vērā pēdējā gada laikā notikušās nozīmīgās pārmaiņas visā iekšlietu sistēmā un resursu samazinājumu Valsts policijai, Iekšlietu ministrija uzskata, ka nepieciešams aktualizēt jautājumu par kriminālprocesa sakārtošanu un kriminālpārkāpumu dekriminalizēšanu, kas šobrīd aizņem lielāko daļu no policijas darbalaika. „Policistiem ir jābūt uz ielām un jārada sabiedrībai drošības apziņa, nevis jāsēž kabinetos un jāraksta papīri par maznozīmīgām lietām,” uzskata iekšlietu ministre L.Mūrniece.


Pēc viņas sacītā, pašreizējos apstākļos ir svarīgi izvērtēt prioritātes un reālās iespējas, jo finansējums nemitīgi sarūk, policija ir spiesta samazināt darbinieku skaitu, taču uz paliekošo speciālistu pleciem uzgulstas arvien lielāks darba apjoms, jo noziedzība nemazinās tikai tāpēc, ka policistu ir mazāk. Turklāt pašreizējos apstākļos sabiedrība vairāk nekā jebkad iepriekš sagaida no policijas, lai tā novērstu nopietnus un bīstamus likumpārkāpumus, būtu redzama ielās un uz izsaukumiem ierastos maksimāli īsā laikā. Tieši tāpēc šobrīd esot īstais laiks vēlreiz izvērtēt Administratīvo pārkāpumu kodeksu un Kriminālprocesa likumu, kuros būtu jāpārdefinē likumpārkāpumi, kas nerada būtiskus draudus sabiedrības drošībai un var tikt risināti kā administratīvie pārkāpumi, pretstatā tiem noziegumiem, kas rada reālu apdraudējumu sabiedriskajai drošībai un kārtībai vai kā citādi prasa tiesībsargājošo institūciju pastiprinātu uzmanību. Turpretī šobrīd policija nevar visus savus resursus veltīt prevencijai un sabiedrībai bīstamu noziegumu apkarošanai, jo paralēli ik dienu simtiem darbinieku nodarbojas ar dokumentu sagatavošanu tādos kriminālprocesos, kurus tikpat efektīvi varētu risināt arī administratīvā kārtā – bez sarežģīto, laikietilpīgo un finansiāli dārgo procesuālo mehānismu iedarbināšanas.

Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija jau iepriekš vienojušās par dažādiem normatīvo aktu grozījumiem, kas atslogotu un padarītu efektīvāku tiesībsargājošo iestāžu darbu. Ar 1.jūliju stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas dekriminalizē fiktīvu uzņēmējdarbību, taču vēl joprojām policijai nākas daudz sava laika veltīt ar sabiedrības drošību nesaistītām lietām par, piemēram, maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā noteiktajos gadījumos vai maksātnespējas procesa noteikumu apzinātu pārkāpšanu, ja to izdarījis kreditors vai cita ieinteresētā persona. Lai arī šādas lietas pēc būtības būtu risināmas administratīvā kārtā, tomēr tagad visu dokumentu sagatavošana no policistiem, prokuroriem un tiesnešiem prasa tādas pat procesuālās darbības, kā izmeklējot zādzību vairāku tūkstošu latu apmērā vai vardarbīgu uzbrukumu – nepieciešami liecinieki, pierādījumi, nopratināšanas, ekspertīzes un jāveic citas procesuālās darbības, lai vainīgais saņemtu sodu.

Sabiedrības drošību mazāk ietekmējošo pārkāpumu dekriminalizācija ir arī viens no Valda Dombrovska vadītās valdības deklarācijā paredzētajiem uzdevumiem. Deklarācijā Iekšlietu ministrijai uzdots rast iespēju mazināt policijas resursu patēriņu maznozīmīgu likumpārkāpumu izmeklēšanā, vienlaikus nodrošinot adekvātu sodu piemērošanas politiku.

Uzziņai:
Krimināllikuma 7.pants: Noziedzīgu nodarījumu klasifikācija
(1) Noziedzīgi nodarījumi ir kriminālpārkāpumi un noziegumi. Noziegumi iedalāmi šādi: mazāk smagi noziegumi, smagi noziegumi un sevišķi smagi noziegumi.
(2) Kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai vieglāks sods.
(3) Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem.
(4) Smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem.
(5) Sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, mūža ieslodzījums vai nāves sods.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

Sagatavoja:
Sintija Virse
Iekšlietu ministrijas
Administratīvā departamenta
Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja
Tālr.: 67219363, Mob.tālr.: 26368442, sintija.virse@iem.gov.lv
Čiekurkalna 1.līnija 1, k-2, Rīga. LV 1026


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ