L.Mūrniece: "Specvienību uz Bausku nesūtīju es"

30.10.2009

Iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci (JL), kura šonedēļ nonāca sabiedrības uzmanības lokā asās reakcijas dēļ uz Tele2 mārketinga meteorītu, intervē Citadiena.lv žurnāliste Anda Burve-Rozīte.


 

Raksts publicēts: http://www.citadiena.lv/2009/10/30/specvienibu-uz-bausku-nesutiju-es/

Stājoties amatā, jūsu blogā Dienā parādījās ieraksts Es būšu laba iekšlietu ministre. "Pleca un drošības sajūta šobrīd ir vajadzīga ikvienam mūsu valstī. Ikvienam iedzīvotājam un ikvienam no tiem, kas strādā iekšlietu sistēmā. Katram policistam, robežsargam, ugunsdzēsējam… Seržantam un droši vien arī ģenerālim," jūs rakstījāt. Kā nākas, ka policistu arodbiedrība tagad sola pieprasīt jūsu demisiju, jo esat atteikusies ar viņiem tikties?
Paziņojums nebija no policistiem, bet no konkrēta cilvēka – Sūnas (Latvijas apvienotās policistu arodbiedrības līderis Agris Sūna – red.). Portālā Delfi , kur tas parādījās, vēlāk tika labots. No policijas puses – ka tas ir Sūnas, nevis policijas viedoklis.  Dienas laikā policisti viens pēc otra man zvanīja, sūtīja atbalsta īsziņas. Viņi pat bija aprēķinājuši, ka arodbiedrībā pašlaik ir 3% no Rīgas reģiona cilvēkiem, aptuveni 60 cilvēku. Ja policisti meklē veidus, kā mani paglābt, tas nozīmē, ka pleca sajūta ir abpusēja. Tas, ko vakar (trešdien, 28.oktobrī – red.) teica Sūna, ir objektīvi saprotams, jo aizvakar viņa partija Tautas kustība Solidaritāte netika piereģistrēta kā politiska partija. Viņam bija tikai 154 paraksti, bet partijas dibināšanai nepieciešami 200. Tas ir pierādījums, ka viņa arodbiedrība neapvieno lielu skaitu cilvēku. Pretējā gadījumā viņam nebūtu problēmu dabūt 200.

Kāpēc neaizgājāt uz tikšanos ar arodbiedrību?
Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēku tur ir maz. Pagājušajā piektdienā mums ar premjeru bija tikšanās ar Rīgas reģiona policistiem. Bija atnākuši aptuveni 300 policistu. Cilvēki atzina, ka viņus pazemo doma – viņus pārstāv konkrēti cilvēki arodbiedrībās. Viņi nepārtraukti nāk klajā ar destruktīviem paziņojumiem, piemēram, noņemt policijas darbiniekiem uzplečus, pataisīt viņus par civilajiem ierēdņiem, atdot kriminālpolicijas funkcijas privātfirmām un tā tālāk. Policisti, kuri ikdienā strādā, nesaprot tādas lietas. Viņi ir gatavi nākt ar mani runāt paši. Viņiem nevajag tulku. Protams, es būtu gatava satikties arī ar Sūnu, bet neesmu pašnāvniece. Tikties ar cilvēku, kurš no rīta televīzijā mani izlamājis pēdējiem vārdiem?
 
Bet viņš taču ir viens no policistiem!
Viņš nav! Viņš nestrādā policijā!
 
Tomēr – viņš ir policistu arodbiedrības pārstāvis.
Viņš uzskata, ka viņam ir tiesības runāt policistu vārdā. Tad jau jebkurš cilvēks var izdomāt, ka pārstāv policistu tiesības un pieprasīt tikšanos ar ministru. Un stāstīt lietas, kas neatbilst patiesībai. Ja es būtu pārliecināta, ka viņš pārstāv policistu intereses, situācija būtu cita.
 
Policisti jums pārmet, ka bijāt teikusi – 400 latu ir laba alga. Uz rokas tie ir aptuveni 250–280 lati. Tiešām domājat, ka pietiekami?
Redziet, viņi rēķina, ka alga (uz rokas) ir 250 latu, bet nerēķina papildu naudu, ko saņem par izdienu, uzplečiem, uzturdevu – 50 latu. Līdz ar to vidējā alga, grozies kā gribi, ir 400 latu. Dažiem mazāk, dažiem vairāk, bet tas pašlaik ir konkurētspējīgs atalgojums. Mans paziņa, kam Jēkabpilī pieder firma, teic, ka nevar atļauties saviem darbiniekiem maksāt 300 latu algu.
Izdienas pensijas vecumu gribēja paaugstināt līdz 57 gadiem – arī to es nosargāju. Arodbiedrībai pat īsti nav nišas, par ko satraukties.
 
Sabiedrības lielākais pārmetums jums bija par notikumiem Bauskā. Vai, pieņemot lēmumu sūtīt specvienību pret demonstrantiem, rēķinājāties, kādu rezonansi tas var radīt?
Pirmkārt, Alfu uz Bausku nesūtīju es. Ka specvienība ir tur, uzzināju, kad tas jau bija noticis. Ir diezgan aizvainojoši uzklausīt runas, ja cilvēki nezina patiesos apstākļus. Pat zina. Valsts policijas priekšnieks nekad nav slēpis, ka tas bija viņa lēmums, koleģiāli pieņemts.
 
Bet jūs taču varējāt uzlikt savu „ķepu’’ lēmumam, pateikt nē?
Droši vien – jā. Bet, ja Valsts policijas priekšnieks uzskata, ka tas ir adekvāts lēmums, un, analizējot notikušo, tas apstiprinās, viņš var nepakļauties manam rīkojumam. Ne likums to paredz, ne es tā īsti varētu iejaukties. Vidi un situāciju viņš pārzināja labāk nekā es, jo nebiju Bauskā. Protams, lai izskatītos labi, pēc tam es varēju teikt: kā nav kauna, ko jūs izdarījāt! Es – ar tautu!
 
Jūs taču atbalstījāt šo lēmumu!
Protams! Tāpēc saku – lai izskatītos labi sabiedrības acīs, kura gaidīja, ka saplosīs Alfu, varēju nākt klajā ar paziņojumu, ka tas bija nepareizi. Sabiedrība man aplaudētu. Tajā brīdī es nostājos savējo – policijas pusē. Maksāt viņiem algu, ko viņi uzskata par mazu, un vēl lamāt, ka viņi pilda savu tiešo pienākumu, droši vien nebūtu pareizi.
 
Jums iebildīs, ka savējie, tātad, jums ir policisti. Vai iedzīvotāji nav savējie?
Arī Bauskas iedzīvotāji mēģināja uztaisīt divas puses. Nepareizi! Ja cilvēki pilda likumu, viņiem ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam Bauska bija pieteikusi tieši tādu pašu tilta bloķēšanas akciju, bet likuma ietvaros. Turp aizbrauca policija, un viņu bija vairāk nekā to, kuri kaut ko gribēja bloķēt. Policija vienkārši nodrošināja kārtību.
Arī Alfu tajā skaļajā gadījumā izlēma sūtīt tikai tad, kad tālbraucēju šoferi ar atslēgām gāja sist uz tilta stāvošos. Ir versija – ja Alfa nebūtu tur bijusi, visi dabūtu ar atslēgām pa galvu un būtu asinsizliešana. Tad prasītu manu demisiju par to,  ka nav nodrošināta kārtība.
 
Šķiet, Latvijā vēl no atmodas laika saglabājusies īpaša attieksme pret specvienībām kā kārtības garantu.
Ja Valsts policijas priekšniekam būtu vienība ar nosaukumu, piemēram, Kaķīši, sūtītu tos. Bet viņam nav nekā cita kā Alfa! Rīkojums bija – bez ieročiem. Policistiem, kas atradās tālāk, pie mašīnām – tiem bija ieroči. Tiem, kuri gāja pie sievietēm un bērniem, nebija. Viņi vienkārši nostājās cilvēkiem priekšā. Ne grūda, ne sita. Zinu, ka ir mammas, kuras todien otrpus tiltam Bauskā gaidīja viņu bērni. Viņas netika pāri. Nedrīkst vieni protestēt uz citu rēķina.
Labā ziņa kopš gadījuma Bauskā ir tā, ka visi tagad saka – protestēs, bet piebilst, ka likumā noteiktajā kārtībā. Šis gadījums cilvēkiem iemācījis, ka ir likums, un tas jāpilda.
 
Jūs kritizē. Interneta komentāros, piemēram…
(Pārtrauc.) Mēs zinām, kas raksta komentārus.
 
Vēlētāji!
(Domīgi.) Nezinu, vai vēlētāji. Ja tā, tad var izdarīt secinājumus. Piemēram, meteorīta lietā, kad pateicu, ka tas ir nepareizi, visi metās rakstīt, ka esmu stulba blondīne. Kad Tele2 pateica, ka viņi ir varoņi, visi metās kritizēt viņus.
 
Gribat teikt, ka metas virsū visiem?
Nav iespējams izdarīt neko tādu, kas patiktu. Vakar bija spilgts piemērs. Sūna vienpersoniski grasās pieprasīt manu demisiju, šī ziņa visu dienu “karājas” internetā. Visi priecīgi komentē. Tajā pašā laikā mēs sen esam nolēmuši taisīt lielu iekšlietu sistēmas darbinieku konferenci Rīgā. No visiem reģioniem sabrauks policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji. Tā notiks 27.novembrī. Vakar izplatījām preses relīzi, bet tā neparādījās pat LETĀ. Tā ir laba ziņa, un tā nevienam nav vajadzīga. Varbūt tāpēc, ka cilvēki gaida tikai skandālu, bet tas nav skandāls.
Esmu apbraukājusi reģionus, tikusies ar policistiem. Brīžiem ir sajūta, ka ļaunums ir tikai interneta vidē. Es, tāpat kā visi cilvēki, eju uz veikalu, tirgu, visur. Man nāk klāt, atbalsta. Dāvā ābolus, tantes tirgū bučo. Ielās sajūtos labi. Kad lasu internetā komentārus, bailes iet no mājas ārā. Tāpēc es saku, ka ļaunums vairāk ir uzpūsts, izdomāts.
 
Uzzinot par Tele2 meteorīta skandālu, pirmajā brīdī emocionāli izteicāties, ka apsvērsit Iekšlietu ministrijas iespējas atteikties no šā uzņēmuma pakalpojumiem. Vai joprojām pastāvat uz to, un, vai esiet aprēķinājusi, cik daudz valsts naudas nāktos samaksāt kompensācijās, ja līgumu lauztu?
Joprojām to vērtējam. Tele2 pakalpojumu daļa Iekšlietu ministrijā ir ļoti niecīga, jo LMT ir labāka kvalitāte un lētāk. Dažās vietās Tele2 mums tiešām ir. (Iesmejas.) Nav tik liels apjoms, kā gribētos, lai varētu atteikties. Nav jau problēma tikai meteorītā. Piemēram, premjera birojs bija atteicies no Tele2 jau nedēļu pirms meteorīta. Pakalpojumu briesmīgās kvalitātes dēļ.
Mēs runājām arī par juridiskām niansēm. Atteikšanos nevar pamatot ar meteorītu. Ar slikto kvalitāti gan var. Mēs vēl vērtējam. Ja mums tas nebūs izdevīgi, to nedarīsim. Taču man bija svarīgi pateikt, ka tāda iespēja pastāv. Neļaut kāpt mums uz galvas. Starp citu, pēc notikušā policisti man atsūtīja privātu e-pastu, kas klejo viņu vidū – aicinājumu atteikties no Tele2 pakalpojumiem.
 
Vai nedomājat, ka no jums sanāk ļoti laba opozīcijas formāta politiķe?
Es negrasos mainīt savu domāšanu tāpēc, ka kādam liekas – man vajadzētu izskatīties labāk. Ir bijušas reizes, kad esmu mēģinājusi runāt tā, lai izklausās labi, un sajaukusi tekstu.
 
Konkrētāk, lūdzu?
Ir bijuši divi gadījumi. Pēc tiem atmetu mēģinājumus izlikties labākai, nekā esmu. Kāpēc man izlikties, ka man patīk Sūna, ja man viņš nepatīk? Es varu pamatot, kāpēc ne. Atrast mākslīgus iemeslus, kāpēc jā – nevaru. Ja es būtu labklājības ministre, varbūt būtu spiesta kaut ko tādu darīt. Tā kā neesmu un nekad nebūšu labklājības ministre, kurai ar visiem vajag pa labam, neredzu vajadzību mainīt savu raksturu un izpausmi.
 
Kāda, jūsuprāt, ir robeža starp vārda brīvību, kas demokrātijā absolūti nepieciešama, un individuālās brīvības izpausmi, kas apdraud sabiedrības, valsts drošību? Piemēram, Ventspils augstskolas lektora Dmitrija Smirnova gadījums daudziem lika aizdomāties. (Ventspils augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu drošības policija 2008.gadā aizturēja uz neilgu laiku vietējā avīzē publicētu izteikumu dēļ par lata devalvāciju.)
Toreiz es vēl nebiju iekšlietu ministre.
 
Kāda būtu jūsu nostāja?
Man kā ministrei pēc likuma nostāja nedrīkstētu būt. Ja būtu opozīcijā, tad es varētu izteikties. Taču domāju, ka ir ļoti strikta robeža starp demokrātiju un anarhiju. Tas, kas grasījās notikt Bauskā, bija uz robežas ar anarhiju. Tas pats ar vārda brīvību. Ir kaut kāda robeža. Ja tu to pārkāp, atpakaļceļa vairs nav. Par meteorītu runājot – visi atzina, ka robeža ir pārkāpta.
 
Vai domājat, ka robežas Latvijā varētu tikt pārkāptas vēl?
Mēs kontrolējam, lai netiktu pārkāptas. Bauska parādīja, ka tā nedrīkst darīt. Turpmāk, pirms ies, lieku reizi apdomās – kā vārdā? Tāpat arī ar 13.novembri – cilvēkiem pašiem jādomā, vai tā ir demokrātijas, vārda brīvības izpausme vai kas tas ir. (13.novembrī projekts Pēdas rīko akciju Turies Latvija! Viņi aicinājuši no rīta iziet ielās, skandināt zvaniņus un domāt par līdzcilvēkiem. Internetā klīst arī anonīmi aicinājumi rīkot protesta akciju šajā dienā – red.)
Ko panāks? Kas mainīsies? Vai būs labāk? Kaut kādai jēgai jābūt. Var jau domāt, ka viss ir slikti, visus mēģināt nošaut, piekaut, izdemolēt. Ko tālāk darīsim?
Nevar vienkārši iet uz tilta, bloķēt to un nelaist nevienu pāri. No tā nekas nemainās, izņemot, ka visi uzzina, ka Bauskā tā dara. Trakākais, ka ne jau tie Bauskas cilvēki to organizējuši. Kāds vienmēr kūda. Zinu, ka daži no Sūnas partijas tur piedalījušies. Ir politiskie spēki, kuri vienmēr šādus notikumus izmanto savai reklāmai.
 
Sūna jums nepatīk, tas nu ir skaidrs!
Nē, man viņš ir diezgan vienaldzīgs, bet man nepatīk, ka… Trešdien rīta raidījumā televīzijā viņš esot vienkārši apsaukājies.
 
Vai notikušais Bauskā nebija zināmā mērā inscenēts, lai cilvēki zina, ar ko rēķināties, ja šoziem, tādā grūtā laikā, kādam gadītos izkrist no likumīga protesta rāmjiem?
Mēs jau redzējām, kas notika 13.janvārī, kad cilvēkam izsita aci, jo viņš piedzēries demolēja. Varēja būt līdzīgs gadījums arī Bauskā uz tilta. Likumā skaidri un gaiši rakstīts – nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību.
 
Gribat turēt situāciju stingrā dūrē?
Ja neturētu dūrē, situācija Latvijā šobrīd nebūtu tik mierīga. Bauskā nekas speciāli netika darīts, bet, kā jūs minējāt, cilvēkiem zemapziņā ir iesēdies, ka nedrīkst rīkoties, kā vien vēlas, nepadomājot, vai tas ir likumīgi. Nevar gribēt tiesības un negribēt pienākumus.
 
Vai ziema būs grūta?
Grūti ir visiem. Arī man mazāka alga. Par visu jāmaksā, bērni jāsūta skolā. Es pat pieņemu, ka man ir grūtāk kā daudziem, jo man tas viss vēl publiski jāiznes. (Apslāpējot rūgtumu.) Rītos man pilnīgi noteikti negribas celties un nākt uz darbu. Katru rītu ceru, ka valdība varbūt būs nokritusi, un varēšu neiet uz darbu.
 
Vai atceraties bloga ierakstu, ko minēju intervijas sākumā? 13.martā jūs rakstījāt, ka iekšlietu ministra amats bijis jūsu sapnis un mērķis.
Dieviņš nav mazais bērns. Zināja, kurā brīdī man iedot, ko gribēju. Ar vīru esam runājuši – vienmēr esmu ne tikai gribējusi, bet pat zinājusi, ka būšu iekšlietu ministre. Atceros, reiz ar Segliņu diskutējām Radio SWH studijā, viņš toreiz bija iekšlietu ministrs. Diskusijas beigās teicu, es vienalga kādreiz būšu ministrs. Segliņš atteica – ja ne šajā Saeimā, tad divdesmitajā. Pasmējāmies. Policija, sākumā vēl milicija, ir mana pirmā un ilgstošākā darbavieta.
 
Pieminējāt Mareku Segliņu – kādēļ jūs viņu izvirzījāt Viestura ordenim?
Lai izskatītos labi, es varētu tagad teikt, ka to izdarīja kāds ierēdnis, bet es tikai parakstīju dokumentu. Ja tā melotu, nevarētu naktī mierīgi aizmigt. Nākot nākamajam ministram, uz valsts svētkiem vienmēr izvirza iepriekšējos ministrus apbalvojumiem. Tos, kuri vēl nav saņēmuši. Jo pārsvarā visi ir.
 
Tā kā žests?
Nu, jā. Iespējams, ja izvirzīšana notiktu septembrī (tā notikusi pavasarī – red.), es Segliņu nevirzītu.
 
Kas mainījies?
Attiecības droši vien. Un esmu arī sapratusi, kā mums te politika notiek. Varbūt tagad tā nedarītu. Varbūt principa pēc izdarītu. Nezinu. Starp citu, es neizvirzīju vienu Segliņu, bet kādus 50 cilvēkus. Viestura ordeni piešķīra Vaznim (iekšlietu ministrs 1990.-1991., zvērināts advokāts Aloizs Vaznis – red.).
Sīkumiņi var līdz asarām iepriecināt. Uzzinājis, ka esmu viņu izvirzījusi Viestura ordenim, Vaznis man atsūtīja savu autobiogrāfiju ar pavadvēstulīti, ka pateicas un jūtas lepns par to. Kā paņēmu viņa rakstīto rokā, acīs saskrēja asaras. Braucot mājās, domāju, cik maz laba vajag, kad apkārt visi tevi lamā.
 
Jums ir bakalaura grāds komunikācijas zinātnē. Varējāt būt žurnāliste.
Jā, tā dīvaini sanāca. Sāku strādāt Iekšlietu ministrijas avīzē (Kaujas postenī – red.), un pēc dažiem mēnešiem konstatēju, ka man nepatīk rakstīt par to, ko nesaprotu. Aizgāju strādāt praktisko darbu policijā. Tagad tā nevarētu, bet toreiz varēja iet un palūgt darbu. Man uzticējās, un sāku strādāt (Kriminālpolicijas nodaļā cīņai pret organizēto noziedzību – red.). Ar vīru nesen runājām, ka šis ir nepateicīgākais brīdis, kad iekšlietu ministra amatu dabūt. Taču, pati nākdama no struktūras, varu aizstāvēt to, ko aizstāvu. Man nebija viegli izcīnīt, ka nozares budžeta samazina nevis par 50 miljoniem, bet tikai par 6 miljoniem. Jūs iepriekš jautājāt, vai es varētu mainīt savu raksturu. Nevarētu. Es tāda esmu. Ja tā domāju, tad par to cīnos. Esmu pieķērusi sevi pie domas, ja būtu karš, es ietu karot.  Noteikti! Es nevarētu aizmukt, paslēpties, izlikties.
 
Jā, tā šķiet, ka jūs būtu pirmajās rindās.
(Smejas.)
 
Jūs esat saņēmusi pārmetumus par savējiem amatos.
Es zinu, par ko ir runa. (Laikraksts Diena šovasar veica pētījumu par kadru rotāciju Valsts policijā – red.) Īstenībā tas ir pārmetums konkrētai žurnālistei. Neteiktu, ka meloja. Mānījās. Pirmkārt, es nevienu amatos nelieku. Daudzus cilvēkus, kurus žurnāliste Dienā bija sazīmējusi iedomātā shēmā, pat nepazinu.
 
Jūsu vīrs arī ne? (Raimonds Mūrnieks, bija Iekšējās drošības biroja priekšnieks, tagad  Drošības policijā – red.)
Avīzes shēmā bija salikti kādi 15 cilvēki, absolūti subjektīvi! Kad ienācu sistēmā, nomainījās vismaz 200 augstākās amatpersonas. Pensijā aizgājušo vietā automātiski nāca jaunā paaudze. Paaudze, ar ko kopā savā laikā sāku strādāt policijā. Loģiski, ka viņus var saukt par savējiem, jo kopā kādreiz esam strādājuši. Bet ne jau es viņus ieliku amatā!
Latvija ir tik maza, griezies, kur gribi, pazīstams cilvēks vienmēr priekšā. Mana bērna krusttēvs, piemēram, strādā robežsardzē, krustmāte – Valsts policijā. Viņi tur sāka strādāt sen, pirms man vispār bērni bija. Ko man tagad darīt?
Es ieliku amatā Valdi Voinu (Valsts policijas priekšnieku – red.). Ints Ķuzis automātiski pakāpās uz augšu – toreiz viņš, starp citu, bija apvainojies, kāpēc nav ielikts tajā Dienas shēmā (smaida). Vēl pārsimt cilvēku bija izlaisti. Žurnāliste kaut ko bija domājusi, bet es absolūti nejūtos vainīga, ko viņa tur bija sashēmojusi. Toreiz nosmējos, ka laikam esmu ļoti ietekmīga.
 
Ainārs Šlesers nesen Neatkarīgajā Rīta Avīzē izteicies, ka ‘’drošības struktūras ir piesegušas bandītus visus šos gadus’’ – šeit viņš domājis Rīgas Centrāltirgu. Ko varat viņam atbildēt?
Toreiz viņam tā arī atbildēju – pieredze ar piesegšanu viņam noteikti ir lielāka nekā man. Es nezinu, kā tas notiek, bet, ja viņš par to runā, tad jau laikam zina. Kas attiecas uz Rīgas Centrāltirgu, Šlesers amatos savirzīja cilvēkus, piemēram, iekšlietu struktūru bijušos darbiniekus – pensionārus, “leģendārus” vārdus. Daži no viņiem aizgāja pensijā uzreiz kā parādījos iekšlietu ministres amatā.
Šleseram bija plāns Roščenkova kungu uz tirgu aizdabūt. Teikšu godīgi, mēs bijām priecīgi, ka viņš aizgāja pensijā. (Bijušais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes ekonomikas policijas priekšnieks Ivans Roščenkovs kopš 1.oktobra strādā par Rīgas Centrāltirgus izpilddirektoru. Tika virzīts arī Leonīds Bogdanovs. Ilggadējais Valsts policijas organizētās noziedzības un apkarošanas pārvaldes šefs L.Bogdanovs jūnijā sāka strādāt Valsts ieņēmumu dienesta muitas kriminālpārvaldē par galveno speciālistu. L.Bogdanovs kopš 3.septembra iestādē vairs nestrādā, jo pārtraucis darba attiecības ar VID pēc paša vēlēšanās. – red.). Tagad Šleseram Rīgas Centrāltirgū ir konkrēts cilvēks, kuram viņš šo jautājumu var uzdot – ko viņi tur piesedz vai nepiesedz. Mums (domā iekšlietu ministriju – red.) viss ir kārtībā, sirdsapziņa tīra.
 
Kādu nākotni politikā redzat Šleseram?
Redziet, cik es saprotu, Ēriks Stendzenieks ir tās Tele2 meteorīta akcijas organizators. Sabiedrisko attiecību firma (Deep White red.), kas bija sūtījusi uzaicinājumu uz preses konferenci par šo akciju, pastarpināti pieder Stendzeniekam. Visur viņš tagad iet un uzstājas kopā ar to kungu no Tele2. Saikne jūtama diezgan tieša. Uz Šlesera nākamajām vēlēšanām Stendzenieks varbūt domā visu Latviju kosmosā uzšaut.
 
Kaut ko tādu varam gaidīt?
Esmu pārliecināta, kaut kas tāds būs. Man nav pieredzes ar shēmām un jumtiem kā Šleseram, bet liekas, ka jau tagad kaut kas no tā, kas notiek, ir priekšvēlēšanu reklāmas sastāvdaļa.
 
Kamēr bijāt aizsardzības ministre, kāds policists esot jūs sodījis par ceļu satiksmes pārkāpumu, bet pēcāk atlaists. Vai tiesa, ka šādā veidā esiet kādreiz izmantojusi savu ietekmi?
Es zinu, par kuru gadījumu ir runa. Mani apturēja nepamatoti – toreiz gan nebiju ministre, bet Saeimas deputāte. Tā bija sarežģīta situācija, es pārsūdzēju. Ja, piemēram, jūs to situāciju pārsūdzētu, jums sodu vai nu atceltu, vai atstātu spēkā. Taču, tā kā notikumā iesaistītā bija Saeimas deputāte Linda Mūrniece,  brīdī, kad sodu atcēla, daži uzskatīja, ka esmu izdarījusi spiedienu.
 
Vai ceļu policists, kurš jūs apturēja, tika atlaists no darba?
Nezinu. Domāju, ka ne.
 
Kāds citadiena.lv lasītājsziņo par portāla www.numur1.lv pētījumu, kurā secināts, ka CSDD realizētais numurzīmju izvēles pakalpojums ir butaforisks un pieprasītākās sērijas numurzīmes – ‘’777’’, ‘’1’’, ‘’77’’ faktiski tiek sadalītas šaurā lokā CSDD vadības līmenī. Līdz CSDD nodaļām tās nemaz nenonāk. Rezultātā valsts zaudējusi aptuveni 11 miljonus latu. Vai jūs kā iekšlietu ministre un valdības locekle šādu kārtību uzskatāt par normālu, lasītājs vaicā.
(Domīgi.) Tos numurus taču pērk, vai tad ne? Man nav ne jausmas, par ko ir runa. Nē, kad jūs izstāstījāt, tad es saprotu, bet nevaru atbildēt, jo neesmu par to neko dzirdējusi. Te varētu būt korupcijas jautājums, bet es tiešām nevaru atbildēt.
 
Pirms pāris dienām puse Rīgas visu vakaru stāvēja sastrēgumos, jo Vanšu tiltā bija uzrāpies kārtējais pārgalvis. Kā jūs redzat šo situāciju – tur ir arī jūsu atbildība, kā tas tika risināts?
Protams. Tika mobilizēti policisti, ugunsdzēsēji. Man bija jautājums, kāpēc par kāpšanu vantīs pastāv iespēja nonākt cietumā uz diviem gadiem, bet par meteorītu ne? Likumā nevaram ierakstīt, ka par meteorītu liek cietumā, bet mūsu doma bija, ka tā ir sabiedrības maldināšana. Izpētīsim vēl normatīvos aktus, ko tur var darīt.
 
Saistībā ar vantīs kāpēja radītajām jukām izskanēja pārmetums, ja būtu pārdomāts satiksmes regulējums, no milzīgā sastrēguma varēja izvairīties.
Man vispār ir jautājums: kāpēc mēs nevaram arī, piemēram, rītos satiksmi normāli regulēt? Ceļu policijai (CP) ir pietiekami daudz cilvēku. Tiksim galā ar budžetu, pievērsīsimies CP. Par kāpšanu vantīs – [Rīgas mērs Nils] Ušakovs ir uzdevis izdomāt, lai fiziski vairs nevarētu uzkāpt.
 
No kādas savas rakstura īpašības jūs labprāt tiktu vaļā?
Ne no tās, ko jūs domājat. Agrāk tā nebija, bet tagad es varbūt negribētu visu tik sāpīgi uztvert. Jutīgumu es gribētu izskaust. Man nepatīk vakaros raudāt.
 
Kāda, jūsuprāt, ir ideālā kārtība valstī?
Vajag iedomāties, kas notiktu, ja neko valstī nekontrolētu. Es daru vienkārši to, par ko man maksā algu – visu kontrolēju.

Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

1 komentārs

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ