Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones uzruna Iekšlietu sistēmas darbinieku konferencē

27.11.2009

Ministres kundze, godātie kolēģi, dāmas un kungi!


Kā jau ministre minēja, šāda konference mums notiek pirmo reizi un tā mums ir iespēja šajā gadā visiem kopā paskatīties uz padarīto un iespējams jau ielūkoties nākotnē veicamajos darbos!


Šis gads Latvijā nav bijis viegls nevienam no mums, ne ierēdņiem ministrijā, ne policistiem, ne robežsargiem, ne ugunsdzēsējiem, ne mūsu kolēģiem migrācijas dienestā, jo sistēmu kopumā ir skāris milzīgs finanšu līdzekļu samazinājums! Lai jums radītu priekšstatu par reālo situāciju gribu minēt tikai dažus skaitļus:

2008.gada bāzes budžets Iekšlietu sistēmai bija 238 miljoni latu. Ja mēs palūkojamies uz 2010.gada budžetu, kuru plānots apstiprināt Saeimā nākamajā nedēļā, tad tas ir vairs tikai 156 miljoni latu. Respektīvi, samazinājums, kas ir skāris Iekšlietu sistēmu divu gadu griezumā ir 82 miljoni latu, jeb 34,4%! Skaitlis ir tiešām briesmīgs! Un īpaši iespaidīgs tas liekas tādēļ, ka ikviens no mums zina, ka mūsu ikdienas funkcijas nav samazinājušās, pat tieši pretēji, cilvēkiem mūsu palīdzība ir nepieciešama arvien biežāk! Tad loģisks rodas jautājums, kā gan mēs strādāsim, kā mūsu sistēma spēj „pārciest” šādu mazinājumu?! Turklāt, jāatzīmē, ka tik mazs strādājošo skaits, kāds ir plānots 2010.gadā nav bijis neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas vēsturē! 

Taču šodien, es gribu jums īsi pastāstīt par tiem procesiem, kas padara iespējamu mūsu tālāko funkcionēšanu.

Pirmkārt, gribu pateikties ministrei par to milzīgo darbu, ko viņa ieguldīja, lai mums piemērotais 2009/2010 gada budžeta samazinājums būtu tikai tik liels, kāds tas ir šobrīd, jo pirms tika panākta politiskā vienošanās noteikt valsts funkciju „sabiedriskā kārtība un drošības” par prioritāti, kas nozīmēja minimālu līdzekļu samazinājumu, mums paredzētais samazinājums patiešām bija ievērojami lielāks!

Otrkārt, galvenais, kas ir devis mums iespēju tālāk funkcionēt ir ļoti strauji un tai pat laikā efektīvi uzsāktā Reģionālā reforma. Un te es gribu teikt milzīgu paldies visiem dienestu vadītājiem, kuri saprotot situācijas nopietnību, un saprotot, ka nepieciešama strauja rīcība bija gatavi kopīgi pieņemt nepopulārus lēmumus, un skaidroja tos saviem darbiniekiem, lai cik nepatīkami tie nebūtu.

Jāsaka, ka Ministrijas un dienestu vadībai gandrīz no pirmās dienas bija vienota izpratne, ka šajos grūtajos laikos mēs spēsim izdzīvot tikai tad, ja ekonomēsim un apvienosimies, apvienosimies visdažādākajos veidos – gan apvienojot veicamās atbalsta funkcijas viena dienesta ietvaros, gan mēģinot nodrošināt efektīvu dienestu funkcionēšanu samazinot administratīvos vadītājus un koncentrējot administrāciju piecos Latvijas reģionālajos centros, gan dienestiem savstarpēji izvērtējot iespējas apvienoties vistiešākajā veidā „zem viena jumta” vienās administratīvajās telpās! Ekonomēsim pat vismazākajos sīkumos – kā rezultātā gan Iekšlietu ministrijā, gan dienestos esam veikuši stingrus pasākumus autotransporta izmantošanas ierobežošanai personīgajiem mērķiem, līdz minimumam samazinājusi dažādus reprezentācijas izdevumus un citus saimnieciskos tēriņus! Par samazinājumu liecina kaut vai daži skaitļi, kā piemēram, Iekšlietu ministrijas budžets 208.gadā bija 3.4 miljoni latu, bet 2010.gada bāze paredz vairs tikai 1.7 miljonu latu lietu budžetu, samazinājums tieši 50%. Arī strādājošo skaita samazinājums ir ievērojams, no 168 darbiniekiem 2008.gadā, līdz 130 -  2010.gadā, samazinājums par 23%. Tai pat laikā, arī Iekšlietu ministrijas funkcijas ne tikai nav samazinājušās, bet tieši pretēji, ņemot vērā pieaugošo sūdzību skaitu un nepieciešamību strauji reaģēt uz visiem valstī notiekošajiem procesiem – palielinājušās!

Protams, mēs nevaram teikt, ka šie procesi gāja viegli, un te jāatzīmē, ka pilnā mērā Reģionālā reforma darbojas no 1.septembra, kad to ieviesa Valsts policija, jo citi dienesti to daļēji vai pilnībā to paveica jau vasaras vidū. Respektīvi, tā darbojas vēl tikai 3 mēnešus un droši vien arī tagad vēl viss neiet tik gludi kā gribētos, taču tas ir objektīvi, un jebkura reforma ir process, kurā vienmēr ir iespējami uzlabojumi! 

Droši vien daudzi no Jums zina vai ir iepazinušies ar līdzīgu reformu mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, un domā, bet kādēļ, igauņiem pēc reformas ir gan augstākas algas, gan labāki darba apstākļi, bet mēs veicam reformu, lai izdzīvotu?! Man ir atbilde uz šo jautājumu, bet diez vai tā kādu pārāk iedvesmos, taču tas vienkārši ir jāpieņem kā fakts, un mums pašiem jāmeklē savs ceļš lai sasniegtu mūsu labklājību!

Igaunijā šīs reformas tika veiktas mūsu tā sauktajos treknajos gados, gados, kad finansējums bija pietiekams, lai ne tikai nesamazinātu Iekšlietu dienestus, bet tieši pretēji tos palielinātu. Taču Igauņu kolēģi tai laikā izvēlējās iet šo grūto un nepopulāro ceļu un samazināt sistēmā strādājošo skaitu, ceļot atalgojumu labākajiem palikušajiem, diferencēti vērtējot darbinieku noslodzi un atbilstoši arī atalgojumu, un daļu cilvēkstundu darba aizvietojot ar valstī efektīvi funkcionējošiem elektroniskajiem pakalpojumiem. Diemžēl, mūsu gadījumā, nedarījām to savlaicīgi, un tagad nākas šīs reformas veikt, lai saglabātu dienestu spēju veikt funkcijas un sniegt pakalpojumu sabiedrībai to līdzšinējā apmērā! Taču, es redzu, ka mēs varam uzstādīt sev mērķi – „Dzīvot labāk!” Jo arī šobrīd ir skaidrs, ka aplūkojot Latvijā esošās tiesībaizsardzības iestādes ir vēl iespējama virkne uzlabojumu, gan valstī ieviešot Nacionālo kriminālās izlūkošanas modeli, gan iespējams, ja strādāsim visi kopā – visās Iekšlietu sistēmas iestādēs ieviešot vienotu Kvalitātes vadības sistēmu, jeb tā saucamo ISO standartu!

Šāda sistēma ļautu jebkuram jaunam cilvēkam, kas ir nolēmis veltīt savu darba dzīvi aizsargājot mūsu sabiedrības intereses, ierodoties dienestā kādā Iekšlietu sistēmās iestādē saprast – kā viņš no „zaldāta kļūs par ģenerāli”! Respektīvi – skaidra karjeras plānošana sistēma, kuras pamatā ir pastāvīga kvalifikācijas paaugstināšana un sasniegtie darba rezultāti! Lai nākotnē dienests Iekšlietu sistēmā būtu Goda lieta un tajā būtu labākie no labākajiem!

No veicamo funkciju viedokļa Kvalitātes vadības sistēmas pamatā būtu efektīva risku analīze, spēja iepriekš paredzēt notiekošos procesus un pareiza prioritāšu noteikšana, lai jau savlaicīgi un elastīgi novirzītu spēkus konkrētu noziegumu prevencijai un apkarošanai, vai apsteidzoša rīcība jebkurā citā darba situācijā.

Es zinu, ka šis nav mēneša un pat ne gada uzdevums! Lai izveidotu šādu sistēmu ir nepieciešami vairāki gadi sistēmiska darba, un, protams, arī finanšu līdzekļi, kā daļa no personāla motivēšanas instrumentiem un līdzeklis materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai! Taču tas ir paveicams, kā ikviens uzdevums, kuru galvenais ir uzsākt darīt, un vēlēties to paveikt!

Godātie kolēģi, mums tiešām vēl ir ļoti grūti laiki priekšā, īpaši šobrīd, kad sabiedrībā no mums sagaida atbalstu un palīdzību itin visi kas saskaras ar savām ikdienas grūtībām! Ir svarīgi, lai mēs izturētu šo laiku kopā, bet grūtību iespaidā nekļūtu ļauni un dusmīgi uz visu apkārtējo pasauli, bet ieraudzītu šobrīd iespēju laiku – laiku, kad ierosināt jaunas idejas, jaunus konkrētus priekšlikumus kā mūsu kopējo darbu uzlabot!

Paldies par uzmanību un veiksmi visos Jūsu labajos darbos!


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ