Plāno samazināt lietisko pierādījumu glabāšanas, realizācijas un iznīcināšanas uzsākšanas termiņus

10.02.2010

Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra izstrādājusi un 9.februārī, valdība akceptējusi grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumos Nr.726 „Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”.

 


Ar šiem grozījumiem plānots racionalizēt un samazināt nesamērīgi ilgos termiņus lietisko pierādījumu glabāšanai, realizācijas un iznīcināšanas uzsākšanai pēc procesa virzītāja nolēmuma spēkā stāšanās, vienlaikus ekonomējot arī valsts budžeta līdzekļus.

Plānots, ka pēc procesa virzītāja nolēmuma spēkā stāšanās brīža, līdzšinējo trīs mēnešu vietā, personai mēneša laikā jāsaņem  lietiskie pierādījumi, savukārt, ja mantas īpašnieks nav šajā termiņā izteicis vēlmi atgūt vai atteicies mantu atgūt, tad tā tiks nodota realizācijai vai iznīcināšanai. Šādi grozījumi ir nepieciešami, jo šobrīd aģentūra var uzsākt lietisko pierādījumu realizāciju vai iznīcināšanu tikai tad, ja to īpašnieks triju mēnešu laikā pēc procesa virzītāja nolēmuma spēkā stāšanās nav pārņēmis vai arī atteicies pārņemt mantu.

Tāpat paredzēts noteikt precīzu termiņu, kādā persona var vērsties ar iesniegumu par realizēto vai iznīcināto lietisko pierādījumu vērtības atlīdzināšanu, lai attiecīgie realizācijas ieņēmumi aģentūrā neturpinātu glabāties bez termiņa ierobežojuma, kā rezultātā tiek apgrūtināta papildus ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.

Projektā paredzēts arī, ka, ja lietiskie pierādījumi ir realizēti, aģentūra no realizācijas ieņēmumiem atskaita summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai vai realizācijai, bet atlikušo realizācijas ieņēmumu summu pārskaita Valsts ieņēmumu dienestam, jo gadījumā, ja manta ir konfiscēta, tā iegūst valstij piekritīgās mantas statusu.

Šāda kārtība nepieciešama, jo aģentūra ir no valsts budžeta līdzekļiem finansēta iestāde, kurai izdevumi radušies nodrošinot lietisko pierādījumu glabāšanu. Tas nozīmē, ka no valstij piekritīgās mantas realizācijas gūtiem ieņēmumiem sākotnēji sedz valstij radušos izdevumus un atlikušo naudas summu ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos. Turklāt princips, ka no valsts budžeta finansētā iestāde sākotnēji sedz savus izdevumus sakarā ar valsts pārvaldes funkcijas realizāciju un atlikušo realizācijas ieņēmumu summu ieskaita valsts budžetā, jau ir nostiprināts normatīvajos aktos, kuri reglamentē rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem, kā arī normatīvajos aktos, kuri reglamentē kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.


Sagatavoja:
Sintija Virse
Iekšlietu ministrijas
Administratīvā departamenta
Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja
Tālr.: 67219363, Mob.tālr.: 26368442, sintija.virse@iem.gov.lv


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ