Iekšlietu ministre piedalīsies neformālajā ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē

14.07.2010

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece no šī gada 15. līdz 16.jūlijam Briselē piedalīsies neformālās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kuras laikā jaunā Beļģijas prezidentūra plāno apspriest jautājumus par pasākumiem, lai panāktu Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidi līdz 2012.gadam, kā arī pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas Iekšējās drošības stratēģijas ieviešanu.


Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) izveide ir nozīmīgs elements ES kā vienotas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu izveidē, kas ir atvērta visiem, kam ir nepieciešama aizsardzība un patvērums. Jau 1999.gada nogalē valstu vadītāji Eiropadomes sanāksmes laikā Tamperē vienojās par KEPS izveidi. Plānots, ka vēlākais līdz 2012.gadam ir jāpabeidz KEPS izveide.

Sanāksmes laikā Beļģijas prezidentūra plāno panākt dalībvalstu vienošanos, ka šobrīd darbs norisinās ar tām iniciatīvām, kurās progresu var panākt ātrāk, lai iespēju robežās vienošanos par tām panāktu jau Beļģijas prezidentūras laikā. Tādējādi panāktais progress varētu kalpot par pamatu un katalizatoru vienošanās panākšanai arī par pārējām iniciatīvām, kas nepieciešamas KEPS izveidei, līdz 2012.gadam.

Latvija pilnībā atbalsta maksimālo pūļu pielikšanu, lai panāktu KEPS izveidi un piekrīt, ka šobrīd aktuālākais ir koncentrēt resursus diskusijām par tām iniciatīvām patvēruma jomā, kuros jau ir panākts zināms progress un tuvākajā laikā varētu panākt vienošanos. Vienlaikus ir svarīgi saglabāt progresu pārējās iniciatīvās, neatliekot to izskatīšanu uz pēdējo brīdi.

Sanāksmes laikā ministri apspriedīs arī jautājumu par solidaritāti ar dalībvalstīm, kas ir pakļautas nesamērīgam patvērumu meklētāju pieplūdumam. Latvija uzskata solidaritāti starp dalībvalstīm par neatņemamu un būtisku ES migrācijas un patvēruma politikas darbības principu. Bet ir jāatceras, ka efektīva solidaritāte ar dalībvalstīm, kas saskaras ar īpašām problēmām, var tikt sasniegta tikai izmantojot plašu un līdzsvarotu pieeju kā tas ir noteikts Stokholmas programmā, pirmkārt stiprinot dalībvalstu patvēruma sistēmas spējas, kas ir būtisks un neatņemams uzticamas un noturīgas patvēruma sistēmas pamatelements.

2010.gada sākumā ES dalībvalstu iekšlietu ministru vienojās par Iekšējo drošības stratēģiju, kuru vēlāk apstiprināja arī valstu vadītāji Eiropadomes sanāksmes laikā.

Beļģijas prezidentūra plāno turpināt darbu pie Iekšējās drošības stratēģijas ieviešanas un centīsies panākt dalībvalstu politisko apņemšanos ieviest vienoto Iekšējās drošības stratēģiju pēc iespējas īsākā termiņā, akcentējot 2014.gadu kā atskaites termiņu.

Latvija atbalsta Beļģijas prezidentūras apņemšanos turpināt darbu pie iekšējās drošības jautājumiem, uzsverot, ka iekšējās drošības nodrošināšanai jautājums ir jāskata kompleksi un visaptveroši, ievērojot aktuālos riskus. Iekšējās drošības nodrošināšanai ir viena no prioritātēm, ko ES pilsoņi sagaida no sadarbības ES līmenī.
 

Sagatavoja:
Viktorija Šembele
LR Iekšlietu ministres padomniece
Tālr. 67829044
Mob. 29468106
E-pasts: viktorija.sembele@iem.gov.lv


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ