Iekšlietu ministres L. Mūrnieces uzruna barikāžu 20.gadadienā

20.01.2011

 Godājamie Barikāžu dalībnieki!

1991.gada janvāris bija trauksmains un Latvijas vēsturei izšķirošs laiks. Toreiz simtiem tūkstoši cilvēku pulcējās Rīgā pie ugunskuriem un barikādēm. Viņus visus vadīja viens mērķis – mainīt dzīvi Latvijā, panākt, ka Latvija pēc 50 gadu svešzemju jūga atkal ir brīva un latviešu tauta atkal ir saimnieki paši savā zemē.


20.janvāra rīts Jums nebija parasta darba diena, daudzi no Jums devās uz dežūru Iekšlietu ministrijā, Ministru padomē, Radiomājā vai pulcējās pie barikādēm Vecrīgā un Zaķusalā. Jūs bijāt pilni neziņas par to, kā noritēs diena, jo apkārt klīda runas par iespējamo OMON spēku uzbrukumu. Pēc to dienu notikumiem daudzi Jums jautāja – vai bija bail? Droši vien, ka milzīgā neziņa arī radīja bailes, bet patriotisma jūtas un Latvijas mīlestība bija spēcīgākais dzinulis un stāvēja augstāk par neziņas izraisītu nedrošību un bailēm. Tolaik daudzi iekšlietu sistēmā strādājošie pēc dežūras nesteidzās mājās, bet gan pievienojās tautai uz barikādēm un pie ugunskuriem. Tā kopības sajūta, kas toreiz vienoja tautu, deva spēkus un ļāva aizmirst par negulētām naktīm un nogurumu. Tā laika ugunskuri Doma laukumā, Zaķusalā un citās Rīgas vietās simbolizēja kopš Brīvības cīņām nepieredzētu tautas kopības sajūtu un vienotību. Tā laika ugunskuru liesmās katrs Barikāžu dalībnieks redzēja savu Latviju – brīvu, plaukstošu un attīstītu Eiropas valsti. Šīs uguns liesmas ne tikai sildīja, bet arī morāli stiprināja nebaidīties un darīt visu iespējamo, lai kopīgais mērķis par brīvu Latviju tiktu sasniegts.

Barikāžu laiks katram no mums ir palicis atmiņā ar saviem pārdzīvojumiem, izjūtām un arī piedzīvojumiem. Mums - Iekšlietu sistēmas darbiniekiem Barikāžu laika nozīmīgākās atmiņas saistās ar 20.janvāra OMON spēku uzbrukumu Iekšlietu ministrijai, kuru apsargāt bija ieradušiem milicijas darbinieki no Bauskas un visas Latvijas.

Jau 20 gadus mēs šajā dienā pieminam savus bojā gājušos kolēģus Vladimiru Gamanoviču un Sergeju Konoņeko, mēs pulcējamies šeit Iekšlietu ministrijā un piemiņas vietās, lai noliektu galvas bijušo kolēģu priekšā par viņu izrādīto varonību un pašaizliedzību, aizstāvot Iekšlietu ministriju un brīvu Latviju.

Lai gan ir pagājuši jau 20 gadi, pilnīga izpratne par tās dienas notikumiem Iekšlietu ministrijā un par Barikāžu laiku kopumā vēl nav gūta. Katrs no Jums, daloties savās atmiņās, palīdz vēsturniekiem un mūsdienu paaudzei izzināt to dienu notikumus un apzināt to būtisko lomu Latvijas kā brīvas un neatkarīgas valsts atjaunošanā. Aicinu Jūs arī turpmāk dalīties atmiņās un pārdzīvotajā, lai gan bieži vien atmiņas ir pārāk sāpīgas un tās gribas paturēt tikai sev!

Barikāžu laiks parādīja, ka nav svarīgi, kādai profesijai, vecuma, sociālajai vai etniskajai grupai tu piederi. Ja ir kopīgs mērķis, tad tauta sadodas rokās un neviens pārspēks nav neuzvarams un neviens šķērslis nav nepārvarams.

Glabāsim tā laika kopības un vienotības sajūtu kā savu vislielāko dārgumu, kuru nodot tālāk mūsu bērniem un mazbērniem, un atcerēsimies tā laika sniegtās mācības, kurās smelties spēkus grūtos brīžos!

 

Iekšlietu ministre

Linda Mūrniece


Atpakaļ