Ar Imigrācijas likuma grozījumiem novērsīs fiktīvos darījumus uzturēšanās atļauju saņemšanai

26.05.2011

Lai izvairītos no fiktīviem darījumiem un panāktu, ka ārzemnieku ieguldījums dod sākotnēji iecerēto ekonomisko atdevi Latvijas tautsaimniecībā, Saeima ceturtdien, 26. maijā, pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā.


Grozījumi paredz arī stingrākas prasības investoriem uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Paredzēts, ka turpmāk ārzemnieks uzturēšanās atļauju varēs saņemt tikai tad, ja nekustamais īpašums iegādāts no Latvijā reģistrētām juridiskām personām, Latvijas rezidentiem, kā arī Eiropas Savienības pilsoņiem vai ārzemniekiem, kuri valstī uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.

Tāpat turpmāk tiks vērtēta ne tikai nekustamā īpašuma noslēgtā pirkuma summa, bet tiks ņemta vērā arī īpašuma kadastrālā vērtība, kas Rīgas plānošanas reģionā un republikas nozīmes pilsētās nedrīkstēs būt zemāka par 30 000 latu, savukārt īpašumiem citur Latvijā – ne zemāka par 10 000 latu. Precizēti arī nosacījumi ārvalstnieku investīcijām Latvijas kapitālsabiedrību pamatkapitālā – turpmāk uzturēšanās atļauju varēs saņemt tikai tad, ja ieguldījums 25 000 latu apmērā veikts mazajā uzņēmumā, savukārt visos pārējos gadījumos investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā būs jābūt vismaz 200 000 latu.

"Nosakot Imigrācijas likumā stingrākas prasības ārvalstu investoriem uzturēšanās atļaujas saņemšanai, tiek novērstas iespējas notikt fiktīviem darījumiem, un valsts iegūst to ekonomisko labumu, kāds tas sākotnēji tika sagaidīts," komentējot šodien Saeimā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, norāda iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Jau pagājušā gada novembrī Iekšlietu ministrija informēja valdību un Saeimas atbildīgās komisijas, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir konstatējusi pirmos gadījumus, kad ārzemnieki veic acīmredzamus fiktīvus darījumus, lai varētu saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Piemēram, par trīs kvadrātmetru platību, kas norādīta kā nekustamā īpašuma domājamā daļa, starp vienas ģimenes locekļiem tiek noslēgts pirkuma līgums par summu 100 000 latu, lai tādējādi varētu pretendēt uz uzturēšanās atļauju. Tāpat konstatēti vairāki darījumi, kas notikuši starp Latvijā nereģistrētām personām, tādēļ naudas līdzekļi pārskaitīti ar ārvalstu banku starpniecību, un Latvijas tautsaimniecība no šiem darījumiem ieguvusi vien minimālu labumu 2% valsts nodevas apmērā.

Iekšlietu ministrija, sagatavojot savus priekšlikumus Imigrācijas likuma grozījumiem, norādīja, ka nepieciešamas stingrākas prasības arī tajos gadījumos, kad ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju, ja ir ieguldījis investīcijas Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā. Līdz šim ārzemnieks varēja pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja jebkura Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā bija ieguldījis vismaz 25 000 un gada laikā uzņēmums nodokļos valstij vai pašvaldībai samaksā vismaz 20 000 latu. Taču pirmo mēnešu prakse apliecināja, ka atsevišķos gadījumos ārvalstnieki par noteikto summu iegādājās akcijas, piemēram, kādā komercbankā vai citā lielā komercsabiedrībā, kur šis 25 000 latu pienesums neradīja būtisku papildinājumu Latvijas tautsaimniecībai.

Kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā jaunā imigrācijas kārtība, PMLP saņemts 331 pieteikums uzturēšanās atļaujas izsniegšanai, kas pamatots ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. 233 gadījumos ārvalstnieki iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā, 76 gadījumos veikts noguldījums Latvijas kredītiestādes subordinētajā kapitālā, savukārt 22 gadījumos veiktas investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā.

 

Sagatavoja:
Gunta Skrebele
Iekšlietu ministrijas
Administratīvā departamenta
Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja
Tālr.: 67219363
Mob: 29494943
E-pasts: gunta.skrebele@iem.gov.lv


Atpakaļ