Par reidiem skolās un narkotikām skolēnu somās

27.05.2011

 Ir apsveicama laikraksta „Diena” vēlme rosināt diskusijas par samērīgumu starp metodēm, ar kādām būtu jāapkaro narkotiku izplatība skolēnu vidū un bērnu tiesībām. Tomēr aicinu šo pētniecisko žurnālistiku balstīt uz iespējami objektīvu informāciju, kurā tiek ievērotas visu pušu tiesības uz korektu viedokļa atspoguļojumu.


Vēlos atkārtoti uzsvērt, ka Iekšlietu ministrija noraida reidu veikšanu skolās kā piemērotu līdzekli narkotiku lietošanas un izplatīšanas apkarošanai izglītības iestādēs. Ministrija atbalsta ar skolēnu vecākiem saskaņotu un skolas iekšējās kārtības noteikumos atrunātu pārbaužu veikšanas samērojamību ar bērnu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un mācību procesa netraucēšanu.

Policijas „reidi” tādā šī vārda izpratnē, kā tie vēl kopš deviņdesmitajiem gadiem tiek uztverti lielākajā daļā sabiedrības, ir ne tikai nepieņemama, bet arī nelikumīga metode. Personas (arī nepilngadīgas personas) pārmeklēšanu policija (arī pašvaldības policija) var veikt tad, ja aizdomas ir pamatotas (piemēram, ar kādu ziņojumu vai citu konkrētu norādi) un, ja tās ir tiešā saistībā ar konkrētu personu, nevis kādu skolu vai visām skolām kopumā. Līdz ar to skolu administrācijas tiesības iestrādāt iekšējās kārtības noteikumos un īstenot skolēnu mantu pārbaudi skolās nevar būt uztveramas kā skolotāja vai skolas direktora tiesības „kratīt, kad vien ienāk prātā” jebkura skolēna somas un kabatas! Savukārt nepilngadīgā tiesības uz personiskās dzīves neaizskaramību nevar būt uztveramas, kā tiesības lietot un izplatīt narkotikas vai pārkāpt skolas noteikumus!

Absolūti nepieņemama nepilngadīgo pārmeklēšanas un „policijas reidu” metode ir tad, ja tā tiek izmantota kā galvenā panaceja pret narkotiku izplatīšanu un lietošanu skolās. Iekšlietu ministrija nekad nav atbalstījusi un neatbalsta „spēka” vai „iebiedēšanas” metožu uzsvēršanu likumpārkāpumu profilakses darbā ar nepilngadīgajiem. Šādai nostājai par pamatu ir ne tikai šogad 8.martā Ministru kabinetā akceptētās valsts pretnarkotiku politikas pamatnostādnes, kas par pirmo politikas rīcības virzienu izvirza tieši narkomānijas profilaksi, bet arī pārliecība, ka policista kā „bubuļa” izmantošana darbā ar nepilngadīgajiem ir par nepilngadīgo audzināšanu un izglītošanu atbildīgo (vispirms vecāku un pēc tam arī pedagogu) kapitulācijas atzīšana savu audzināšanas kļūdu priekšā.

Paliekošākus un stabilākus rezultātus vienmēr dos profesionāli veikts individuālais pedagoģiskais darbs ar nepilngadīgo, kā arī audzinošie pasākumi ar nepilngadīgo grupām, kas šajā gadījumā no publikācijā minētās skolas vadības arī tika noorganizēts.  

p.s.
Pēc manā rīcībā esošās informācijas laikraksta „Diena” 25. maija publikācijā atspoguļotais stāsts par notikumiem skolā X neatbilst realitātei. Šāda skolēna, kuram it kā esot izdevies izvairīties no atbildības par narkotiku glabāšanu tikai tāpēc, ka viņš atteicies uzrādīt skolas administrācijai vai klātesošajiem tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem savas somas saturu, patiesībā nemaz nebija. Tāpat patiesībai neatbilst publicētā informācija, ka šajā skolā vienā piegājienā, gluži nejauši esot atklāti vismaz divi nepilngadīgi potenciālie narkotiku lietotāji vai izplatītāji.

Jānis Bekmanis
Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas
koordinācijas padomes sekretārs,
IeM Nozares politikas departamenta
Politikas ieviešanas nodaļas vadītājs


Atpakaļ