Ministri iepazīsies ar Imigrācijas likuma grozījumu īstenošanas gaitu

19.09.2011

Iekšlietu ministrija (IeM) sadarbībā ar Finanšu, Ekonomikas un Kultūras ministrijām sagatavojusi informatīvo ziņojumu par pērn 1.jūlijā ieviesto Imigrācijas likuma grozījumu īstenošanas gaitu, rezultātiem un ietekmi uz tautsaimniecības attīstību.
 


Informatīvais ziņojums 20.septembrī tiks nodots ministru vērtējumam, bet pēc apstiprināšanas valdības sēdē ar pašreizējo situāciju tiks iepazīstināti arī Saeimas deputāti.

2010.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz iespēju ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja tie iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā vērtībā, veikuši noguldījumu banku subordinētajā kapitālā vai ieguldījuši līdzekļus kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanā.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka trešo valstu pilsoņu interese par iespēju pieprasīt uzturēšanās atļauju pēc tam, kad viņi veikuši Imigrācijas likumā paredzētās investīcijas, ir liela, turklāt ar tendenci katru mēnesi pieaugt. Kopējais investīciju apjoms no 2010.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 30.jūnijam sasniedz 66 408 793 latus, bet, iekļaujot arī pēdējos vasaras mēnešus, investīciju apjoms sniedzas jau nedaudz pāri 98 miljoniem latu.

Tomēr, analizējot investīciju ietekmi uz tautsaimniecību, darba grupas eksperti secina, ka ir pāragri izdarīt galīgus secinājumus, jo kopš attiecīgo normu spēkā stāšanās dienas vēl nav pagājis viens saimnieciskais gads. Kā norāda Ekonomikas ministrija, nenoliedzami šīs likuma normas ir aktivizējušas ārvalstu investīciju plūsmas uz Latviju, bet galvenokārt tās ir saistītas ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, koncentrējot ieguldījumus noteiktās teritorijās – Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā un Jūrmalā.

Otri pēc kopējā apjoma lielākie ieguldījumi ir ieguldījumi banku subordinētajā kapitālā, kas viennozīmīgi veicina Latvijas banku bilanču sakārtošanu, bet ne vienmēr tieši kalpo kā resursi investīcijām pamatlīdzekļos, kā tautsaimniecības restrukturizācijas un modernizācijas procesa pamatam.

Esošā statistika rāda, ka iespēja iegūt uzturēšanās atļaujas nav primāri veicinājusi ārvalstnieku interesi ieguldīt uzņēmumu pamatkapitālā, jo šie ieguldījumi veido ļoti nelielu daļu no kopējās uzturēšanās atļauju saņemšanai uzrādītās ieguldījuma summas.

Saskaņā ar Imigrācijas likumu Ministru kabinetam ne retāk kā reizi gadā jāizvērtē Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29. un 30.punktā paredzēto noteikumu praktiskās īstenošanas gaita, rezultāti, to ietekme uz valsts vai pašvaldību budžetu, kā arī uz Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību un jāiesniedz par to ziņojums Saeimai.

Uzziņai*:
PMLP saņemto iesniegumu skaits:
Nekustamo īpašumu īpašnieki – 507
Ieguldījums banku subordinētajā kapitālā – 121
Ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā – 46.

Izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas (ieskaitot investora ģimenes locekļus):
Ieguldījums nekustamajos īpašumos – 977
Ieguldījums banku subordinētajā kapitālā – 282
Ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā – 81

Investīciju apjoms:
Ieguldījums nekustamajos īpašumos – 70 432 752
Ieguldījums banku subordinētajā kapitālā – 25 722 773
Ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā – 1 860 020

Piecas biežāk minētās investoru izcelsmes valstis:
Krievija – 515
Ukraina – 50
Kazahstāna – 36
Uzbekistāna – 20
Baltkrievija – 15

*PMLP dati uz 13.09.2011.


Sagatavoja:
Gunta Skrebele
Iekšlietu ministrijas
Administratīvā departamenta
Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja
Tālr.: 67219363
Mob: 29494943
E-pasts: gunta.skrebele@iem.gov.lv
 


Atpakaļ