Drošība – viena no prioritātēm Latvijas prezidentūrā Baltijas jūras valstu padomē

29.06.2018

Trešdien, 27. jūnijā Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs piedalījās Ārlietu ministrijas brīfingā Latvijā akreditējaiem diplomātiem par Latvijas prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē (BJVP), kas sāksies 1. jūlijā, pārņemot organizācijas vadību no Zviedrijas.

D.Trofimovs uzsvēra, ka sabiedrības drošības jautājums nezaudē savu aktualitāti Baltijas jūras reģionā (BJR), un Latvijas prezidentūras mērķis ir veicināt saskaņotu rīcību visā reģionā, saskaroties ar sabiedrības drošības apdraudējumiem.

IeM un tās padotības iestādes prezidentūras laikā pievērsīsies tādiem jautājumiem kā sadarbības uzlabošana civilās aizsardzības jomā reģionā, lai tiktu stiprināta noturība ārkārtas situācijās un katastrofu gadījumos; cīņa pret cilvēku tirdzniecību, lai novērstu un mazinātu šī smagā nozieguma sekas un organizētās noziedzības apkarošana un robežu pārvaldības stiprināšana.

Valsts sekretārs vērsa uzmanību katram no prezidentūras darbības virzieniem drošības jomā. Civilās aizsardzības jomā 2017. gadā BJVP civilās aizsardzības ekspertu tīkls pieņēma “Kopējo nostāju par sadarbības uzlabošanu civilās aizsardzības jomā”, nosakot civilās aizsardzības jomas prioritātes nākamajiem gadiem. Latvijas prezidentūra sekmēs šādu prioritāšu īstenošanu: kopējās sabiedrības drošības kultūras veidošana un valstu centienu apvienošana, īstenojot ANO Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai. Lai to sekmētu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar akadēmiskajām aprindām organizēs pirmo Baltijas jūras valstu sabiedrības drošības stiprināšanas kopienas konferenci, kuras mērķis ir veicināt lēmumu pieņēmēju tīkla attīstīšanu. Tāpat prezidentūras laikā plānots organizēt BJVP civilās aizsardzības ekspertu tikšanos un BJVP civilās aizsardzības ģenerāldirektoru tikšanos. Visu šo pasākumu mērķis ir veicināt BJR kļūšanu par drošāku visiem reģiona iedzīvotājiem.

Kā nozīmīgs darbības virziens tika minēta cilvēku tirdzniecības novēršana, kas joprojām ir aktuāls jautājums BJR valstīm. "Integritāte un spēja veidot savstarpēju uzticēšanos starp visiem iesaistītajiem partneriem ir svarīgākie jautājumi, kas jāveicina kopīgiem centieniem," uzsvēra D.Trofimovs.

Latvijas prezidentūras laikā BJVP darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību sadarbībā ar BJVP Ekspertu grupu sadarbībai riska grupas bērnu jautājumos turpinās pašvaldībās esošo institūciju, kā arī plašsaziņas līdzekļu lomas stiprināšanu cilvēku tirdzniecības novēršanā un darbu pie pārrobežu starpinstitūciju sadarbības mehānisma pilnveidošanas. Tāpat Latvijas prezidentūras laikā plānots organizēt cilvēku tirdzniecības apkarošanas ekspertu konferenci, kas tiks veltīta cilvēku tirdzniecības krimināllietu ierosināšanas un upuru tiesību tiesu procesos problemātikai. Plānots arī organizēt trīs BJVP darba grupas cīņai pret cilvēku tirdzniecību sanāksmes.

Savukārt organizētās noziedzības apkarošanas un robežu pārvaldības prioritārajā jomā tika uzsvērta reģionālās sadarbības nepieciešama, lai apkarotu pārnacionālu noziegumu izpausmes – narkotiku un ieroču kontrabandu, nelegālo migrāciju, ekonomiskos noziegumus, kā arī interneta izmantošanu nelikumīgām darbībām.

Latvijas prezidentūra atbalstīs visus centienus, kuru mērķis ir izveidot visaptverošu mehānismu operatīvai sadarbībai starp tiesībaizsardzības iestādēm BJR, jo īpaši, balstoties uz divu ekspertu tīklu – BJVP darba grupas cīņai pret organizēto noziedzību un BJR robežkontroles sadarbības konferences – ietvaros sasniegto. Organizētās noziedzības pārnacionālais raksturs ir būtisks iemesls, lai kompetentās institūcijas veiktu aktīvu, mērķtiecīgu darbību ne tikai noziedzības apkarošanai klasiskajā izpratnē, bet arī stiprinātu savstarpējo sadarbību un īstenotu pasākumus ārējās robežas pārvaldības uzlabošanai, tāpēc daudznozaru pieejai ir tik būtiska nozīme mūsu reģiona drošībai.

D.Trofimovs arī norādīja, ka šobrīd Latvija prezidē BJVP darba grupā cīņai pret organizēto noziedzību. Šis sadarbības formāts apvieno BJV reģiona valstu policijas, robežsardzes, muitas un citu institūciju ekspertus, kā arī pieaicinātos Interpola, Eiropola, un BJVP sekretariāta pārstāvjus. Katru gadu tiek organizētas trīs Operatīvās plānošanas un koordinācijas sanāksmes un viena ikgadējā stratēģiskā sanāksme, kurā piedalās BJVP dalībvalstu valdību vadītāju pilnvarotie pārstāvji. Latvijas prezidentūras BJVP laikā notiks divi BSTF pasākumi. Septembrī notiks Operatīvās plānošanas un koordinācijas sanāksme, bet novembra beigās – Stratēģiskā sanāksme, kuras laikā Latvija nodos prezidentūras pilnvaras citai BSTF dalībvalstij. 

Atpakaļ