Latvija ir ceļā uz Eiropas Savienības direktīvas par Kritisko infrastruktūru ieviešanu

05.03.2010

Jau ilgu laiku daudzviet pasaulē lieto jēdzienu „kritiskā infrastruktūra”, bet Latvijā šāds jēdziens normatīvajos aktos netika atrunāts. Latvijā mēs normatīvajos aktos lietojām jēdzienu „Nacionālajai drošībai svarīgi objekti”, kas daļēji būtu pielīdzināms kritiskās infrastruktūras jēgai un nozīmei. Līdz šim Nacionālās drošības likumā bija noteikts, ka Ministru kabinets apstiprina nacionālajai drošībai svarīgu objektu kopumu un nosaka drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību, kā arī nacionālajai drošībai svarīgi objekti bija sadalīti trīs kategorijās pēc to nozīmīguma, un tika noteikts, ka nacionālajai drošībai svarīga objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu.


Savukārt, vakar, 4.martā, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Tas tika izstrādāts,  lai ieviestu Eiropas Padomes Direktīvas 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību, prasības. Jaunajā likumprojektā vairs nav paredzēts nacionālajai drošībai svarīga objekta jēdziens. Likumprojekts tagad nosaka, ka kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrības funkciju darbību, cilvēku veselības aizsardzību, drošību, ekonomisko vai sociālo labklājību un kuru darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.

Kritiskā infrastruktūra ir sadalīta trīs kategorijās pēc to nozīmīguma. Pirmā ir valsts līmeņa sevišķi svarīga kritiskā infrastruktūra (A kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud valsts pārvaldīšanu un drošību, otrā ir valsts līmeņa svarīga kritiskā infrastruktūra (B kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts pārvaldīšanu un apdraud sabiedrības un valsts drošību, bet trešā ir pašvaldību un nozaru kritiskā infrastruktūra (C kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina pašvaldību darbību vai nozaru pārvaldīšanu, kā arī apdraud sabiedrības drošību.

Likumprojekts paredz Ministru kabinetam uzdot apstiprināt kritiskās infrastruktūras kopumu. Tas arī paredz, ka atsevišķu kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu vismaz divas Eiropas Savienības dalībvalstis, var noteikt kā Eiropas kritisko infrastruktūru un to, ka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu.

Likumprojektā paredzēts uzdot Ministru kabinetam noteikt kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību. Par cik, atbilstoši Direktīvai 2008/114/EK ir grozītas Nacionālās drošības likuma normas, ir nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas aizstās Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumus Nr.428 „Nacionālajai drošībai svarīgu objektu drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”.

Ņemot vērā, ka Latvijai Direktīvas 2008/114/EK prasības jāievieš līdz 2011.gada janvārim, Iekšlietu ministrija jau, vakar, 4.martā ir iesniegusi izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”.

Ministru kabineta noteikumu projekts „Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” paredz, ka tiek noteikta kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība. Ministru kabinets izveidos nacionālās drošības starpinstitūciju komisiju un noteiks tās uzdevumus, tiesības, sastāvu un darbības kārtību. Projekts paredz, ka par nozari atbildīgā ministrija nodrošina kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras precīzu robežvērtību noteikšanu, kas piemērojamas pārnozaru kritērijiem, katrā atsevišķā gadījumā. Projektā noteikta komunikācijas kārtība ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī noteikta kārtība, kādā veicama Kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošana un īstenošana.

Lai pilnībā ieviestu Direktīvas 2008/114/EK prasības, pēc likumprojekta un Ministru kabineta noteikumu projekta spēkā stāšanās, būs nepieciešams izstrādāt vēl virkni citu normatīvo aktu.

Sagatavoja:
Iekšlietu ministrijas
Administratīvā departamenta
Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa
Tālr.: 67219363


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ