Rosina izmaiņas DNS nacionālās datu bāzes lietošanas kārtībā

23.03.2010

Šodien, 23.martā, valdība atbalstījusi Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto likumprojektu „Grozījumi DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumā”, kas paredz, ka DNS nacionālā datu bāze izmantojama ne tikai noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, DNS ģenētiskās izpētes rezultātu apmaiņu ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām noteikšanā un regulēšanā, bet tā ir arī izmantojama pazudušu personu meklēšanā un neatpazītu līķu identificēšanā.

 

Šobrīd likums paredz, ka DNS (dezoksiribonukleīnskābes molekulas daļa, kas norāda uz cilvēku atšķirīgo pazīmju ģenētisko informāciju) profilus un ziņas par personām DNS nacionālajā datu bāzē glabā 75 gadus, savukārt pēc glabāšanas termiņa beigām DNS profilus un ziņas iznīcina.

Šāds regulējums zināmā mērā ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā nostiprinātās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2000. gada 4. maija sprieduma lietā Rotaru v. Romania ir uzsvērusi, ka nav pieņemama DNS paraugu un profilu uzglabāšana attiecībā uz apsūdzētām un aizdomās turētām personām un ka konkrētie DNS dati un profili ir jāiznīcina uzreiz vai konkrēti noteiktā laikā pēc tam, kad persona ir tikusi attaisnota vai atbrīvota, tādejādi novēršot minēto personu nevienlīdzību attiecībā pret citām personām, kuras nekad nav bijušas nedz aizdomās turētas, nedz apsūdzētas.

Attiecīgi tam, likumprojekta izstrādātāji paredzējuši DNS datu apstrādes termiņa samazinājumu no 75 gadiem uz 10 gadiem par aizdomās turētām vai apsū¬dzētām personām, ja kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu uz reabilitējošu apstākļu pamata vai arī tiek atcelts lēmums, ar kuru attiecīgā persona ir atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto uz tāda paša pamata, kā arī ja ir stājies spēkā personu attaisnojošs spriedums.Savukārt notiesāto, sodīto personu, neatpazīto līķu un pazudušu personu DNS profilus, kā arī izmeklēšanas laikā izņemtās bioloģiskas izcelsmes pēdas arī turpmāk glabās iepriekš noteikto termiņu – 75 gadus.

Pēc izskatīšanas valdībā izstrādātais likumprojekts jāapstiprina arī Saeimā.

DNS nacionālajā datu bāzē apkopo un glabā informāciju par DNS profiliem un ziņas par personām, kuras turētas aizdomās, apsūdzētas vai notiesātas, kā arī no neatpazītiem līķiem, Latvijas Republikā pazudušām personām un bioloģiskas izcelsmes pēdām. DNS nacionālās datu bāzes sistēmas pārzinis un informācijas resursu turētājs ir Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde.

Sagatavoja: Sintija Virse
Iekšlietu ministrijas
Administratīvā departamenta
Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja t
el.67219363, 26368442, sintija.virse@iem.gov.lv
Čiekurkalna 1. līnija 1, k-2, Rīga, LV-1026


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ