Kūlas ugunsgrēku apdraudējums

01.04.2010

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan līdzcilvēku īpašumus un pat dzīvības. Martā reģistrēti 56 kūlas ugunsgrēki un nodegusi viena ēka. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.

 

Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks ir reģistrēts Liepājā 29.martā. Jau nākamajā dienā, 30.martā reģistrēti 7 ugunsgrēki, bet mēneša pēdējā dienā – 48 kūlas ugunsgrēki. Turklāt Aglonas novadā kūlas ugunsgrēks ir nopostījis arī saimniecības ēku.

Ja parasti, sākumā visvairāk kūlas ugunsgrēku ir Kurzemē, bet Latgalē, kur parasti sniegs nokūst vēlāk, arī kūlas ugunsgrēku „sezona” sākas vēlāk, tad šogad šie ugunsgrēki ir reģistrēti jau visos Latvijas reģionos. Turklāt, ja parasti pirmajos reģistrētajos kūlas ugunsgrēkos izdegušās zemes teritorijas nav lielas, tad šogad jau pirmajās dienās dega ievērojamas platības. Tā, piemēram, Daugavpilī dega kūla 4 ha platībā, Olaines pagastā – 6 ha, Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā – 10 ha. Vislielākais kūlas ugunsgrēks šogad bija Aglonas pagastā, kur dega kūla 20 ha platībā un liesmas pārsviedās arī uz saimniecības ēku, kā rezultātā nodega saimniecības ēka 112 m2 platībā, taču ugunsdzēsējiem izdevās no liesmām nosargāt dzīvojamo māju. Dzēšanu apgrūtināja arī tas, ka ūdens bija jāpieved no 1 km attāluma.
 
Katru gadu kūlas ugunsgrēkos tiek nopostītas ēkas, ir bijuši gadījumi, kad šajos ugunsgrēkos iet bojā arī cilvēki:                

Gads
Ugunsgrēku skaits
Bojāgājušie
Nodegušas ēkas
2009
2054
0
109
2008
1092
0
11
2007
2651
0
35
    2006
7083
6
472
2005
1594
0
23
2004
2446
6
120
2003
3594
5
341
2002
4328
8
514
2001
1410
2
238
2000
1024
1
68
1999
939
0
163
1998
512
0
105
1997
335
0
69
1996
850
4
270

Tāpat kā aizvadītajā gadā arī šogad ugunsdzēsējiem noskaidrot un sodīt kūlas dedzinātājus palīdzēs Valsts un pašvaldību policijas darbinieki.
 
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumu" prasības. Ja konstatēts pārkāpums, jāuzsāk administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ugunsdrošības noteikumu 3. punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Noteikumu 21. punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
 
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simts latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.
 
Kūlas ugunsgrēku dzēšana 2009.gadā VUGD izmaksāja 19 854 Ls – tā ir iztērētās degvielas cena un 16 bojāto speciālo ugunsdzēsēju automašīnu labošana. Turklāt degviela īpaši tika ekonomēta – pārsvarā ugunsdzēsēji, kur vien iespējams, šos ugunsgrēkus dzēsa ar roku rīkiem, netaupot savus spēkus, bet cenšoties ieekonomēt degvielu, lai tās pietiktu izbraukumiem uz citiem ugunsgrēkiem. Kūlas dedzinātājiem būtu jāatceras arī to, ka VUGD resursi nav bezgalīgi un, lai apkarotu šos ugunsgrēkus, tiek tērēti VUGD līdzekļi, kas faktiski ir visu nodokļu maksātāju nauda.
 
 
 
Sagatavoja:
Inga Vetere,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tel.26183300

 


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ