NVO un policija var būt sadarbības partneri

13.04.2010

Š.g. 9. aprīlī Sieviešu tiesību institūta juristēm Lailai Balgai un Oksanai Veselovai radās iespēja piedalīties LR Iekšlietu ministrijas darbinieku konferencē. 2009. gada decembrī mūsu organizācija parakstīja Memorandu par sadarbību ar IeM.

 


Esmu Latvijas un Igaunijas iekšlietu sistēmās nostrādājusi gandrīz 20 gadus. Taču nekad nav bijis tik grūti uzrunāt auditoriju par tai svešām un neizprotamām tēmām kā šajā konferencē. Tāpēc mēģināšu nepateikto tagad uzrakstīt, jo uzskatu par svarīgu mūsdienu iekšlietu sistēmā strādājošajiem dot iespēju nepalaist garām kaut ko vērtīgu.

Konferenci vadīja Iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Vairākas konferences tēmas bija veltītas iekšlietu sistēmas attiecībām ar nevalstiskajām organizācijām. „Providus” pētniece Ilona Kronberga ar savu uzstāšanos stimulēja policistus, ugunsdzēsējus, robežsargus un citus iekšlietu sistēmas darbiniekus uz sarunām ar sabiedrību.

Atbalstu sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) uzsvēra Valsts policijas pārstāve Ieva Rekšņa, veiksmīgi ar sabiedrību sadarbojas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciāliste Inga Vetere un Valsts robežsardzes speciāliste Jevgēnija Korne. Bija sagatavotas lieliskas prezentācijas PowerPoint. Tajā pat laikā šie dienesti visplašāk attiecības ar sabiedrību veido caur presi, TV un radio.

Bija patīkami redzēt prezentācijās Jāņa Geduševa no Rīgas pašvaldības policijas, Mareka Matisona no IeM un Andreja Rjabcova no Pilsonības un migrācijas lietu departamenta sniegto tendenci uz moderno tehnoloģiju un interneta lomas paplašināšanu saiknei ar sabiedrību. Bija patīkami dzirdēt par moderniem celtniecības projektiem no ministres Lindas Mūrnieces. Viss notiek.

Taču konferences gaitā man radās rūgts secinājums, ka kopumā iekšlietu sistēmā strādājošajiem trūkst zināšanu par nevalstisko sektoru un nav pietiekamas izpratnes par iespējām izmantot savā labā NVO, t.sk. lai piesaistītu finanšu līdzekļus. Policija (atvainojiet, ka runāju vispārināti!) dzīvo savā atšķirīgā pasaulē un vēl arvien netiek klāt sabiedrībai. Jo, diemžēl, Latvijā internetu izmanto tikai 60% iedzīvotāju, bet avīzes regulāri lasa tikai 30%. Latvija strauji noveco, kas ir traucējošs faktors datorprasmju apgūšanai. Latvijā dzīvo gandrīz 50% citu tautību cilvēku, kas nelasa un neklausās informāciju latviešu valodā. (Dīvaini, ka IeM konferencē neizskanēja fakti par darbu ar krievu valodas medijiem, kas būtu interesanti ievērojamam skaitam sistēmas darbinieku.) Konferencē ļoti pietrūka pētījuma par to, cik lielā apjomā modernās tehnoloģijas un presi var un spēj izmantot kriminālais kontingents vai ar narkotikām saistītie jaunieši, kas šobrīd atrodas gan uz ielām, gan cietumos.

LR Tieslietu ministrijas pēdējā ziņojumā, kas tika prezentēts Ministru kabineta un NVO sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē 31. martā, konstatēts, ka 65,8% iedzīvotāju šobrīd Latvijā nav iesaistījušies NVO. (Par Trešā sektora – nevalstiskā sektora – esamību blakus valsts un pašvaldību sektoriem ir svarīgi atkārtot un atkārtot visos līmeņos!). Šajā skaitā atrodas arī policisti un viņu ģimenes. Lai gan plašsaziņas līdzekļos un politiskajā laukā, un arī šajā konferencē ir „ielauzušās” policistu arodbiedrības, kuru darbības forma ir viena no pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecības sastāvdaļām, to reālā loma policistu ekonomiskā un sociālā stāvokļa aizsardzībai vēl nav rezultatīva. Bez tam, manuprāt, diskutējams ir jautājums par valsts varu pārstāvošas, militarizētas sistēmas, kura nēsā ieročus un kura drīkst būt pakļauta tikai likumam, tiesībām uz arodbiedrībām un nosacītu brīvdomību. Ne visur šāda demokrātija ir tas līdzeklis, kas nodrošina drošību.

TM ziņojums parāda reālo faktu, ka Latvijā reģistrētajās NVO (ap 5000) iesaistījušos cilvēku skaits ir neliels, kā rezultātā NVO darbība ir mazefektīva. Pie IeM darbojas 8-10 ieinteresētas NVO, no kurām tikai Sieviešu tiesību institūts (ar 550 biedriem) aktīvi iekļaujas dažādās Saeimas, MK un ministriju darba grupās, kur tiek ietekmēta likumu pieņemšana. IeM trūkst Latvijas Pilsoniskās alianses, Delnas u.tml. organizāciju atbalsta. Bez tam „pazuda” valsts atbalsta programmas NVO, kurām 2009. gadā valsts finansējums tika samazināts desmitkārtīgi iepriekš plānotā vietā.

Neskatoties uz to, ka kopumā NVO ietekme uz valsts institūcijām ir pieaugusi (piemēram, no 267 darba grupām NVO piedalās ar saviem pārstāvjiem 186 darba grupās), organizācijas, kas saistītas ar iekšlietu sistēmu, nav pietiekami pārstāvētas. Līdz ar to šīs organizācijas nesaņem informāciju no MK memoranda sēdēm, no ministrijām, no Sabiedrības integrācijas fonda vai no citām NVO un tajā pat laikā arī nesniedz par sevi informāciju, kas var radīt veiksmīgu atgriezenisko saikni. Ja MK Memorandā vairāk nekā 200 iesaistījušās NVO, aiz kurām stāv vairāki desmiti tūkstošu iedzīvotāju visos reģionos, zinātu par iekšlietu sistēmas vajadzībām un piedāvājumiem, visā Latvijā ievērojama sabiedrības daļas uz policistiem skatītos „ar citām acīm”. Tas attiecas arī uz dažādu iekšlietu struktūru sadarbību ar Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu, kura 40 organizācijas pārstāv ap 7000 sieviešu. (Konferencē redzēju, cik ļoti, bet nevajadzīgi policisti satraucās, kad uzsvēru sieviešu lielo skaitu mūsu valstī – 54%.)

Šobrīd NVO ir sasniegušas visaugstāko reitingu sabiedrības acīs attiecībā pret citām valsts struktūrām (SKDS). Konference pierādīja, ka lielākā daļa iekšlietu sistēmas darbinieku lepojas ar savu ieguldījumu un gaida atzinību no sabiedrības. Gaida sava reitinga pieaugumu. Tāpēc NVO var kļūt par nozīmīgu sadarbības partneri policijai. Svarīgu vietu šajā gadījumā ieņem arī nauda un tās plānošana. Diemžēl, konferencē atkal un atkal policisti atgriezās pie jautājuma par algām un degvielu. Tāpēc patīkami pārsteidza Valsts policijas šefa Valda Voina brīdinājums par prasmi ekonomiski saimniekot. Policistiem nekad nebūs iespēja būt uzņēmējiem, taču, racionāli vadot savus dienestus un izmantojot dažādus projektus, kas saistīti ar nodarbinātības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības, vides sakārtošanas, ārvalstu pieredzes u.c. programmām, jebkura iekšlietu struktūra var ievērojami papildināt savu budžetu un radīt papildus drošības sajūtu saviem darbiniekiem.

Viens no Latvijā esošajiem finanšu avotiem ir Sabiedrības integrācijas fonds, kurš apsaimnieko un turpinās apsaimniekot Latvijas valsts, Eiropas Ekonomiskā zonas, Norvēģijas valdības un Šveices finanšu instrumentu resursus, kuri tiek virzīti nevalstiskajam sektoram. Tas nozīmē, ka arī iekšlietu struktūras, kas sadarbojoties ar NVO, var piekļūt šai naudai. Pareizi plānojot programmas savas mērķauditorijas (un tā var būt gan policisti, gan likumpārkāpēji, gan apkārtējā vide) atbalstam, ieguldot minimālu līdzfinansējumu, IeM un NVO droši iekļausies projektu konkursos. Bez SIF projektus finansē vairāki simti citu fondu (te palīdz internets), kuru piesaistei, protams, ir vajadzīgas zināšanas un profesionālu cilvēkresursu pieejamība. Taču, ja to var citi, tad to var arī iekšlietu sistēmas speciālisti. Līdz ar to pakāpeniski atrisināsies jautājums par policistu aizsargātību, par imidžu sabiedrībā, un arī par sabiedrības un mediju atbalstu policijai.

Paldies par konferenci!

Laila Balga
Sieviešu tiesību institūta valdes priekšsēdētāja


Komentāra pievienošana

Komentāra pievienošana

Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas nebūs pieejams mājas lapas publiskajā daļā.



Atpakaļ